Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_02_10_a-seq21> ?p ?o. }

• 1997_02_10_a-seq21 type Speech.
• 1997_02_10_a-seq21 number "21".
• 1997_02_10_a-seq21 date "1997-02-10".
• 1997_02_10_a-seq21 isPartOf 1997_02_10_a.
• 1997_02_10_a-seq21 spokenAs 68.
• 1997_02_10_a-seq21 spokenText "Augsti godātais Valsts prezident! Cienītie kolēģi! Es gribētu, lai mēs bez zināmas vieglprātības šodien strādātu, jo mēs taču šo likumu esam saņēmuši atpakaļ. Un acīmredzot šodien ir jānovērš tās neskaidrības likumā, kuru dēļ mēs atkal tērējam laiku un spriežam. Un tāpēc visvairāk ir jārunā par šī pieņemamā likuma atbilstību šodienai. Tieši runājot par šo 3. panta trešo daļu, vai mēs nobalsosim par vienu gaisīgu pantu, kuram apakšā nav absolūti nekā, sākot no budžeta, un atkal gribēsim kaut kur parādīt sevi kā briesmīgus kāda slāņa atbalstītājus, vai mēs tomēr izņemsim no šī likuma ārā to, kas ir galīgi šeit lieks? Redzat, te ir šī pārspīlētā izrunāšanās, ka te kāds briesmīgi grib bruņoties, ka te kādu grib pataisīt par "lielgabalu gaļu" un ka nu visu to nabadziņu naudu "iegrūdīs" ieročos. Cienītie kolēģi, kāds ir mūsu valsts pamatuzdevums? Mūsu valsts pamatuzdevums ir prasmīgi sevi aizstāvēt. Prasmīgi! Un tas, protams, nenozīmē, ka tas notiktu tikai ar mūsu pašu spēkiem. Neapšaubāmi, galvenais pamats mūsu valsts aizstāvēšanai ir prasme sadarboties ar vajadzīgajām, pasaulē ietekmi ieguvušajām struktūrām. Un, protams, pirmām kārtām ar NATO. Un nav tur ko izlikties! Izlasiet šodien "Dienas Biznesu", ko mūsu dažu Latvijas politiķu it kā cienītais Voļska kungs tur ir pateicis! Viņš ir pateicis to, ko patlaban neatļaujas Krievijas politiķi. Viņš ir pateicis, ka vajadzības gadījumā Krievija savas raķetes pavērsīs uz visām tām valstīm, kas būs iestājušās NATO un atradīsies Krievijas tiešā tuvumā. Un mūsu vienīgais glābiņš uz ilgiem gadiem ir mūsu valstij saistīties ar nopietnām struktūrām. Bet tagad uzdosim sev jautājumu: kādā veidā mēs varam tur nokļūt par spīti visam tam, ko pret mums dara Krievija un daži viņas satelīti? Mēs tur pirmām kārtām varēsim nokļūt tad, ja mēs parādīsim, ka mēs paši Latvijā protam kaut ko veidot, ka mēs esam kaut kam gatavi, ka mēs sākam ieviest kaut kādu sistēmu savā valstī. Un tas ir pats galvenais šodien. Taču sistēmas ieviešana sākas ar likumu. Ar normālu likumu, kurš ir piemērots šodienas sabiedrībai, uz kuru pamatojoties mēs varam tālāk strādāt. Izvairīsimies likumā no kaut kādas "pielaizīšanās" attiecīgiem slāņiem, lai iegūtu kaut kādu lētu popularitāti. Tas ir nožēlojami, ka mūsu politiķis valsts aizstāvēšanas interesi jauc ar savu lēto popularitāti. Neaizmirsīsim, ka visus mūsu pieņemamos likumus studēs un vēl vienu reizi studēs. Tāpat kā skatīsies visu to, kas notiek mūsu valstī, pirms lems par mūsu uzņemšanu kaut kur. To vienmēr vajag atcerēties. Un šī te vēlme - maksimāli izvairīties no savu pienākumu pildīšanas pret savu valsti - ir vissliktākais rādītājs. Pats sliktākais! Vai patiesi jums neliecina kaut ko piemēri no tiešām vecām, ar demokrātiju piepildītām valstīm - no Skandināvijas, no Viduseiropas, kur gandrīz katrs jaunietis pilda savus pienākumus pret valsti, ar nelieliem izņēmumiem. Mēs, tikko izlīduši, var teikt, no šī te jūga, ar ko mēs sākam? Mēs sākam šķirot savā valstī - tu varēsi dienēt, bet tu varēsi nedienēt. Tev ir kaut kādi tur pienākumi, bet tev nav nekādu pienākumu. Mēs nedrīkstam būvēt savu likumu tādā veidā, ka atbrīvojamo kategorija kļūst bezgalīgi gara. Vissliktākais rādītājs ir tieksme izvairīties no pienākumu pildīšanas pret savu valsti. Nekā sliktāka nav... Ja jau cilvēks neciena savu valsti, tad kā šāda valsts var pastāvēt? Un tagad mēs te sākam šķirot - kurš tad ir labāks. Students ir labāks vai zemnieks ir labāks? Pilsētnieks ir labāks vai laucinieks ir labāks? Vai tiešām latviešu tauta neatceras visā savā vēsturē, cik reižu tieši tādā veidā mūs naidoja vienu pret otru? Vai tiešām jūs neatceraties, ka Otrajā pasaules karā 220 tūkstoši latviešu karoja. 220 tūkstoši! 150 tūkstoši karoja vienā pusē, bet 70 tūkstoši karoja otrā pusē. Kādreiz padomājiet par šiem skaitļiem, par ko tie liecina! Šodien mēs atkal sākam domāt, kuras tad nu būs tās kategorijas, kurām dosim kaut kādas privilēģijas. Ieliekam mēs te kaut kādu miglainu apmācību ideju, un neviens no jums šeit nepateiks, kāda tā šogad būs. (Starpsauciens no zāles: "Es pateikšu!") Bet, drošs paliek drošs - ieliekam, jo varbūt kaut kas sanāks. Tā ir absolūti utopiska lieta - kaut kāda rezerve, kura balstīsies uz šiem absolventiem. Tā ir utopiska lieta! Protams, uzkāpsim tribīnē, pateiksim: "Es noorganizēšu mācības!" Vispirms radiet bāzi savam ieteikumam, un tad mēs varam par to šeit runāt. Šā likuma uzdevums, pamatuzdevums, ir atspoguļot tos apstākļus, kādi ir šodien, radīt šīs iespējas iesaukuma veidošanai, kaut kādu minimālo vajadzību pildīšanai, un ar to tad vajadzētu iesākt. Pievērsiet uzmanību, ka mums viskarstākās diskusijas atkal šodien būs tieši par tiem pantiem, kuru dēļ šis likums ir nonācis atpakaļ. Un atkal ir tie paši runātāji, kuru dēļ mēs esam spiesti šeit otrreiz atrasties. Tieši tos pantus izmet ārā vai ieliek iekšā, kuri mums nebija vajadzīgi. Atkal mēs sākam par to pašu runāt. Un atkal ir tā pati aizstāvība! Tālāk. Runāsim par armiju, runāsim par nodrošinātību, nenodrošinātību. Tas ir citos pantos. Šinī pantā ir jārunā konkrēti. Vai ir nepieciešamība pēc šāda miglaina, nepamatota panta, kas neko nedod? Vai viņu ir jēga atstāt šajā likumā? Un es gribētu atkārtot. Mēs te viens otrs šad tad mēģinām runāt par padomju laikiem, ka, lūk, tā ir tāda padomju laika domāšana un padomju laika pieeja. Nu tad es arī nedaudz par tiem padomju laikiem: kad tad "cepa" tos "jēlos" virsnieķeļus, ja ne padomju laikā? Gandrīz katrā augstskolā bija Kara katedra, tur mēs ar lielu humora sajūtu sēdējām, pēc tam formāli pabeidzām un saņēmām kaut kādas virsnieku apliecības bez kaut kādas sajēgas par to, kas ir armija. Tagad mēs piedāvājam tieši to pašu variantu. Un ļoti priecīgi esam. Kā var būt virsnieks, kurš nekā nejēgs, kas tā tāda armija ir? Kas tas par virsnieku vispār būs? Es atkārtoju vēlreiz, ka tā ir apzināta vēlme radīt kategoriju, kura varēs kaut kādā vieglā veidā tikt vaļā no normālas dienēšanas. Es šodien saprotu vēl to, ka mēs varam runāt par zināmu augstskolu beigušo kategoriju. Tā vairs nav tā lielākā. Par to kategoriju, kura tiešām vēlas padziļināt savas zināšanas maģistratūrā, doktorantūrā. Par tiem varētu runāt. Šodienas apstākļos tas būtu saprotams, bet runāt par to, ka kurš katrs students tur ies apgūt militāro apmācību... Pie tam ir pilnīgi skaidrs, ka šodien nav cilvēku, nav kadru, kas varētu tur strādāt. Tāpēc es, kolēģi, aicinu - šīs diskusijas šodien vairākkārt atkārtosies - , ja jau mēs esam uzņēmušies caurskatīt otrreiz šo likumu, tad vismaz padarīsim savu darbu tā, lai šodien mēs viņu arī pabeigtu. Un tāpēc es, protams, esmu "par" mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisijas lēmuma - 3. panta trešo daļu izslēgt - atbalstīšanu.".
• 1997_02_10_a-seq21 language "lv".
• 1997_02_10_a-seq21 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 1997_02_10_a-seq21 mentions Q211.
• 1997_02_10_a-seq21 mentions Q159.
• 1997_02_10_a-seq21 mentions Q7184.