Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_02_10_a-seq18> ?p ?o. }

• 1997_02_10_a-seq18 type Speech.
• 1997_02_10_a-seq18 number "18".
• 1997_02_10_a-seq18 date "1997-02-10".
• 1997_02_10_a-seq18 isPartOf 1997_02_10_a.
• 1997_02_10_a-seq18 spokenAs 46.
• 1997_02_10_a-seq18 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātā Saeimas sēdes vadība! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Šis likums jau ir "ar bārdu" - ar garu vēsturi. 6. Saeimas laikā mēs esam jau ilgu laiku diskutējuši par šo likumu, visos trijos lasījumos, tādēļ varbūt daudzi no jums ir jau paspējuši aizmirst, kādi bija tie iemesli, kuru dēļ šo likumu iesniedza Saeimā, un kādi bija tie mērķi, kas tika izvirzīti kā tādi, kas risināmi ar šā likuma palīdzību. Likuma mērķis, kā tas ir ierakstīts šā paša likuma pašā pirmajā pantā, ir - un tā ir arī Aizsardzības ministrijas pieeja - nodrošināt Latvijas Bruņotos spēkus ar nepieciešamo skaitu obligātā militārā dienesta karavīru. Likuma nostādnes šā jautājuma risināšanā: ir konstatējums, ka šis karavīru skaits šobrīd ir nepietiekams, tātad par mazu, lai nodrošinātu visas nepieciešamās miera laika funkcijas un uzdevumus, un ka būtu jāsamazina to grupu skaits, kuru pārstāvji netiek iesaistīti dienestā, tātad jāiesauc vairāk karavīru. Tomēr joprojām visa šā viena gada garumā, šīs diskusijas laikā, nav izvirzīts jautājums un nav skaidri noteikts, kādas tad ir šīs mūsu militārās vajadzības un kāds, kolēģi, ir šis nepieciešamais karavīru skaits, lai mēs šīs militārās vajadzības apmierinātu. Sākotnēji viens skaitlis jau ir bijis izvirzīts, taču šajā diskusijas laikā, kas ir bijis vesela gada garumā, ir notikušas būtiskas izmaiņas, kuras šodien liek mums uz šiem skaitļiem raudzīties savādāk. Aizsardzības ministrija ir izvirzījusi jautājumu par strukturālām izmaiņām mūsu valsts aizsardzībā, kuras nosaka to, ka robežapsardzība un cietumu apsardzība tiks nodota Iekšlietu ministrijas pakļautībā un ka obligātā dienesta karavīri turpmāk netiks iesaistīti valsts robežu apsardzē un cietumu apsardzē, kā tas būtu civilizētas valsts piemēram atbilstoši. Līdz ar to tas viss arī samazina to skaitu, kurš būtu nepieciešams militāro vajadzību nodrošināšanai un kuru būtu nepieciešams sasniegt ar šo iesaukumu. Otra lieta, ja mēs pieejam šim jautājumam sistemātiski, ir materiālo jeb finansiālo iespēju analīze: cik daudz līdzekļu valsts šodien var atļauties piešķirt, lai sagatavotu, apmācītu un apgādātu noteiktu skaitu karavīru? Es vēlos jums citēt vienu vietu no Šķēles kunga deklarācijas projekta, ko viņš ir iesniedzis apspriešanai valdību veidojošajām frakcijām. Šajā projektā sacīts, ka Ministru kabineta uzdevums turpmāk būs stingri kontrolēt iesaukto karavīru skaitu, atbilstoši valsts spējai tos apmācīt un pietiekami apgādāt. Kāda šodien ir situācija Bruņotajos spēkos? Vai mēs šodien spējam pietiekami nodrošināt ar materiāliem, līdzekļiem Bruņotos spēkus, lai apgādātu un apmācītu mūsu karavīrus? Šajā laikā man ir bijusi iespēja apciemot vairākas karaspēka daļas, tikties un runāt ar karavīriem. Kāda ir šī pieredze saskarsmē ar karavīriem? Tas fakts, ka viena pati dušas telpa un viena pati tualete ir jādala vairāk nekā simts karavīriem. Tas, ka karavīru gultās no caura jumta tek ūdens. Tas, ka karavīriem ir nepietiekams munīcijas daudzums, lai viņi varētu dienesta laikā iemācīties lietot šaujamieroci. Tas viss liek uzdot jautājumu par to, vai mēs varam pietiekami apmācīt un apgādāt jau pašreizējo karavīru skaitu. Nauda jau ir nepieciešama ne vien funkciju izpildīšanai, ne vien jumta caurumu aizbāšanai, bet arī tam, lai karavīru apmācītu konkrētām militārām iemaņām, tā ir visa militarā dienesta "sāls" un būtība. Es negribu teikt, ka mums pietrūkst naudas militārajam dienestam, vienkārši militārajā sfērā mums darbojas tā saucamais Čaplina sindroms: Čaplins kā īsākais ir nolikts vienā strīpā ar citiem karavīriem, un visi nodod sāli no vienām rokām otrās, un tad, kad nonāk līdz Čaplinam, tad sāls jau vairs nav, jo visa jau ir iztecējusi. Tāpat ir arī Aizsardzības spēkos. Kamēr nauda nonāk līdz karavīram, no tās nekas vairs nav palicis. Varbūt mums vajadzētu domāt par to, ka karavīrs būtu jānoliek kā tas otrais - uzreiz aiz tā garā, lai līdz viņam kaut kas nonāktu. Kad beidzot tiks reformēta Bruņoto spēku vadība? Kolēģi, kad tiks Bruņoto spēku štāba skaitliskais lielums izvērtēts? Lūk, tad, kad mēs būsim reorganizējuši arī finansiālo aizsardzības vadības modeli, tad, kad nauda sasniegs karavīru, kad būs pietiekami naudas, lai karavīru apmācītu un lai viņš būtu apgādāts materiāli, - lūk, tad no viņa būs šī atdeve, lūk, tad mēs viņam varēsim iemācīt to, kas ir pats būtiskākais, - iespējas un iemaņas aizstāvēt savu valsti. Kolēģi, manā priekšā ir Krastiņa kunga parakstīts dokuments. Anotācija noteikumu projektam - grozījumi Latvijas Republikas likumā par Aizsardzības spēkiem un likumā par Latvijas Republikas Zemessardzi. Šajā dokumentā ir fakti. Kādi tie ir? Es citēju Krastiņa kunga teikto: ņemot vērā to, ka Aizsardzības ministrijas struktūrvienībās virsnieku sastāva komplektējums sastāda tikai 46%, valdība ir pieņēmusi lēmumu - ar valdību atbalstošo frakciju palīdzību Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdarīt grozījumus likumā par Aizsardzības spēkiem un likumā par Latvijas Republikas Zemessardzi, tāpēc ka liels skaits virsnieku (1997. gada 1. janvāri ņemot par pamatu) bija sasniedzis maksimālo vecumu un tie nevarētu vairs turpināt būt par virsniekiem mūsu aizsardzības sistēmā, ja netiktu izdarītas šīs izmaiņas. Turpinu citēt Krastiņa kunga teikto: "Pildot likuma prasības, ar 1997. gada 1. janvāri, sakarā ar noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu, no aktīvā dienesta rezervē ir jāatvaļina 273 profesionāli labi sagatavoti virsnieki, kas sastāda 33% no kopējā esošo virsnieku skaita. Atvaļinot šādu skaitu virsnieku vienlaicīgi, vienības, daļas un apakšvienības paliks bez komandējošā sastāva, kā rezultātā kritīsies Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavības līmenis. Līdzīga situācija ar ierindas dienesta virsniekiem ir izveidojusies arī Latvijas Republikas Zemessardzē." Un tagad īpašu uzmanību, deputāti! "Pastāvot pašreizējām Nacionālās Aizsardzības akadēmijas jauno virsnieku sagatavošanas iespējām, to atjaunot pilnībā varēs tikai astoņu gadu laikā." Tas nozīmē, ka pašreizējā virsnieku sagatavošanas sistēma būs bez izmaiņām, bez elastības no Aizsardzības ministrijas puses, bez tā, ka mēs meklējam jaunus papildmehānismus, kā sagatavot papildu virsniekus. Tajā skaitā - Kristovska kunga piedāvātais variants par studentu paralēlu sagatavošanu jau civilajās augstskolās, kamēr viņi iegūst civilo izglītību. Šie ir risinājumi, kuri ir nepieciešami, kurus mums nepieciešams meklēt no Aizsardzības ministrijas puses, lai mēs spētu ātrāk atjaunot šo virsniecības sastāvu. Šobrīd mēs esam skaidri pateikuši, ka, noraidot šo iespēju, turpmākajos astoņos gados mūsu virsniecība sastāvēs pārsvarā no pensijas vecumu sasniegušiem cilvēkiem, kuri ir ar ļoti bagātu padomju laika militāro pieredzi, kuri saņem militārās pensijas no Krievijas un tādējādi atrodas daļējā finansiālā atkarībā no tās valsts, kas ir vispotenciālākais draudu avots mūsu valsts neatkarībai. Vai mēs atstāsim to tā, vai tomēr meklēsim progresīvākus risinājumus? Vai mūsu militāro sektoru cilvēki - politikas formulētāji - spēs elastīgāk paskatīties uz šīm lietām, spēs piedāvāt mehānismus? Viens mehānisms ir ielikts šajā likumā. Šis likums nosaka, ka mēs dodam valsts licencēto nemilitāro augstskolu absolventiem iespējas augstākās izglītības iegūšanas laikā brīvprātīgi apgūt valsts apstiprinātu speciālās militārās apmācības kursu. Tas nozīmē, ka valdība noteiks, ko viņiem mācīs un cik ilgi mācīs. Amerikas Savienotajās Valstīs tikai 40% virsnieku sagatavo militārajās augstskolās. Atlikušos 60% instruktoru un virsnieku sagatavo civilajās augstskolās, tajā laikā, kamēr viņi iegūst civilo izglītību. Nenoraidīsim pasaules piemērus, nenoraidīsim to pieredzi, kas tiek izmantota citās valstīs! Lai mēs risinātu šīs pārejas laika grūtības un lai mēs reāli nonāktu pie savas valsts spējīgas aizsardzības sistēmas izveidošanas. Es aicinu deputātus: lūdzu, noraidiet šo Aizsardzības ministrijas priekšlikumu un atbalstiet Kristovska kunga priekšlikumu! Paldies par uzmanību.".
• 1997_02_10_a-seq18 language "lv".
• 1997_02_10_a-seq18 speaker Maris_Vitols-1972.
• 1997_02_10_a-seq18 mentions Q822919.
• 1997_02_10_a-seq18 mentions Q211.
• 1997_02_10_a-seq18 mentions Q4294315.
• 1997_02_10_a-seq18 mentions Q159.
• 1997_02_10_a-seq18 mentions Q6112266.
• 1997_02_10_a-seq18 mentions Q4294480.
• 1997_02_10_a-seq18 mentions Q30.