Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_02_10_a-seq12> ?p ?o. }

• 1997_02_10_a-seq12 type Speech.
• 1997_02_10_a-seq12 number "12".
• 1997_02_10_a-seq12 date "1997-02-10".
• 1997_02_10_a-seq12 isPartOf 1997_02_10_a.
• 1997_02_10_a-seq12 spokenAs 77.
• 1997_02_10_a-seq12 spokenText "Cienījamais Valsts prezident, cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Runājot par 3. panta trešās daļas 3. punkta izslēgšanu, es gribētu teikt, ka trešajā lasījumā izdiskutētā un iebalsotā punkta saturs ir mūsdienīgi, demokrātiski un saprātīgi risinājis attiecības valsts un civilo augstskolu studentu, nākamo absolventu, starpā. Protams, ka saskaņā ar totālu valsts aizsardzības stratēģiju visiem pilsoņiem jāpilda pienākums pret valsti, jāapgūst militārās priekšzināšanas, lai ārkārtas vai kara situācijās spētu tās prasmīgi un efektīvi pielietot. Taču valstij ir jāpiedāvā vairāki iespējamie veidi, kā paveikt šo pienākumu (vai, pat labāk varētu teikt, kā īstenot šo īpaši svarīgo nepieciešamību apgūt militārās zināšanas un prasmes). Tātad - vairāki veidi. Attiecībā uz civilo augstskolu studentiem redakcija, kas tika iebalsota trešajā lasījumā, piedāvāja izvēli - brīvprātīgi apgūt speciālu militārās apmācības kursu. Tos, kas tādu apgūst, ieskaita rezervē. Tos, kuri izvēlas otru ceļu, atsakās no šīs iespējas, pēc augstskolas absolvēšanas iesauc militārajā dienestā uz vienu gadu. Ļoti demokrātiska, ļoti cilvēcīga un pretimnākoša pieeja šāda abpusēji nozīmīga uzdevuma realizēšanā. Ir tik dīvaini, ka šāda priekšlikuma (par šā punkta izslēgšanu) autore ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Grūti iedomāties, ka cilvēktiesību pārstāvji neiestājas "par" un neatbalsta katru risinājumu jebkurā valsts nozarē, šinī gadījumā - valsts aizsardzības jomā, tātad neatbalsta katru risinājumu, ar kuru indivīdam tiek dotas izvēles iespējas savas dzīves veiksmīgākai kārtošanai (iepretim trulam bezierunu variantam - par katru cenu dienēt vienu gadu). Tas, ka šāds priekšlikums nāk no Aizsardzības ministrijas, mani nepārsteidz, jo līdz šim ne ministrijas vadība, ne ierēdņi ar mūsdienīgu domāšanu nav izcēlušies. Tas ir šīs ministrijas stils, pat tradīcija - darboties bez izdomas, bez gribas, bez radošas pieejas, nemeklēt risinājumus. Šāds darbošanās stils, kurš skar tikai tuvāko dienu stratēģiju, ir nepiedodami tuvredzīgs un, manuprāt, valstij ļoti bīstams. Šī Aizsardzības ministrijas nostāja norāda ne tikai uz nevēlēšanos meklēt un attīstīt visus iespējamos ceļus un risinājumus valsts aizsardzības stiprināšanā (šinī gadījumā - militārajam dienestam pakļautā personāla nostiprināšanā un izglītošanā); šāda Aizsardzības ministrijas, aizsardzības ministra un šīs ministrijas parlamentārā sekretāra nostāja norāda arī uz pilnīgu neorientēšanos šodienas situācijā. Nepieciešamība paplašināt iesaucamo personu loku, augstskolu absolventus ietverot tajā skaitā, tiek pamatota ar obligātajam militārajam dienestam pakļautā personāla nepietiekamību jeb trūkumu. Taču vēl aizvadītajā gadā Iekšlietu ministrijas sistēma paziņoja, ka robežu apsardze un cietumu apsardze 1997. gada laikā, tātad tuvāko 10-11 mēnešu laikā, pāries uz profesionāla personāla komplektācijas pamatiem un ka tur obligātā militārā dienesta karavīri turpmāk vairs nebūs nepieciešami. Šādos apstākļos tad no Aizsardzības ministrijas pleciem tiek noņemti pienākumi, kas saistīti ar neatliekamu darbu veikšanu uz robežas un cietumu apsardzē. Aizsardzības ministrijas galvenais uzdevums un tās darba saturs vairs ir tikai viens: militārā personāla sagatavošana, tā apmācība, lai tiktu iegūtas karavīra profesijai nepieciešamās iemaņas. Ja tā, tad skaidrs, ka, sākot ar 1998. gadu, vārdiem "obligātais militārais dienests" jēga kļūs pavisam cita nekā tā, ko šie vārdi "obligātais militārais dienests" ietvēruši līdz šim periodam. Šobrīd ar obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesaukto karavīru valsts "aizbāž caurumus" miera laika uzdevumu izpildē, taču jau pēc nepilna gada šādu mērķu vairs nebūs. Būs pavisam konkrēti, - ar pilnu atbildību jāformulē valsts militārā stratēģija! Tieši saistībā ar valsts militāro stratēģiju, tās neesamību, var izskaidrot to tālredzības trūkumu, kas valda Aizsardzības ministrijā un kas ir redzams ministra un parlamentārā sekretāra piedāvātajā variantā - svītrot militārās apmācības iespēju civilo augstskolu studentiem. Ir labi zināms, ka mazām valstīm, neatkarīgi no to atrašanās vai neatrašanās zem NATO "lietussarga", vispiemērotākā aizsardzības sistēma ir totālā valsts aizsardzība. Tas nozīmē, ka visi tie, kuri ir spējīgi nest ieročus un rīkoties valsts aizsardzībā, tiek šajā svētajā darbā un pienākumā iesaistīti - neatkarīgi no tā, vai tie pieder tai vai citai sociālajai, profesionālajai vai kādai citai sabiedrības grupai. Un tieši tāpēc, ka Latvija ir maza valsts, tai ir nepieciešama totāla aizsardzība, bet savukārt tāpēc, ka Latvija ir demokrātiska valsts, tā saviem pilsoņiem var atļauties piedāvāt izvēles iespējas militāro zināšanu apguvē. Ja mēs atstāsim šo 3. punktu, tad būsim nākuši pretī augstskolu absolventiem un pašreizējiem studentiem... pareizāk sakot, nākamajiem studentiem, tiem, kuri vēl tikai sāks mācīties, kuri augstskolu beigs pēc 4 vai 5 gadiem, jo šobrīd šādas apmācības iespējas vēl nepastāv. Un tāpēc arī nepastāv draudi, ka nevarēs nokomplektēt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus. Ja mēs atteiksimies no šā panta trešās daļas 3. punkta satura, kas tika pieņemts trešajā lasījumā, tad Aizsardzības ministrijai nebūs jānopūlas ar šādas apmācības iespējas sagatavošanu. Tik tiešām, šodienas balsojuma jēga ir valsts un pilsoniskās sabiedrības savstarpējās uzticēšanās jautājums. Tā ir obligātā militārā dienesta dziļākās un patiesākās būtības un nozīmes izpratnes demonstrēšana, un to jūs šeit šodien zālē demonstrēsiet. Šis konkrētais balsojums ir vērsts uz civilo augstskolu studentu valstiskās apziņas veidošanu vai tās graušanu. Šis balsojums galu galā demonstrēs to, cik nozīmīga vai nenozīmīga mūsu valsts tautsaimniecībai ir cilvēku iegūto zināšanu neatliekama izmantošana. Šis balsojums parādīs, kā novērtējam vai noniecinām cilvēku profesionālās iemaņas, speciālās zināšanas, ko tie iegūst studiju gados. Šis balsojums norādīs uz to, vai mūsu Nacionālie bruņotie spēki tiks turpmāk veidoti atbilstoši laikmeta militārās domas un stratēģijas atziņām, un tās savukārt balstās uz intelektu un uz speciālo zināšanu izmantošanu maksimālu zaudējumu nodar��šanai pretiniekam vai tā pilnīgai atturēšanai. Šis balsojums demonstrēs, vai mēs šo nepavērsīsim pret savu tautu vai saviem studentiem. Ir jāšaubās, vai augstskolu beidzis absolvents varēs tāds kļūt, ja to veselu gadu dzenās - liks ar slotaskātu rudenī dzenāt lapas un ziemā tīrīt sniegu kādā no mūsu NBS vienībām. Tādēļ es aicinu atturēties no Aizsardzības ministrijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvājuma, - izslēgt 3. panta trešās daļas 3. punktu un atstāt to šajā likumā. Paldies par uzmanību.".
• 1997_02_10_a-seq12 language "lv".
• 1997_02_10_a-seq12 speaker Girts_Valdis_Kristovskis-1962.
• 1997_02_10_a-seq12 mentions Q211.
• 1997_02_10_a-seq12 mentions Q4294315.
• 1997_02_10_a-seq12 mentions Q4294480.
• 1997_02_10_a-seq12 mentions Q7184.