Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_02_05_a-seq304> ?p ?o. }

• 1997_02_05_a-seq304 type Speech.
• 1997_02_05_a-seq304 number "304".
• 1997_02_05_a-seq304 date "1997-02-05".
• 1997_02_05_a-seq304 isPartOf 1997_02_05_a.
• 1997_02_05_a-seq304 spokenAs 29.
• 1997_02_05_a-seq304 spokenText "Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es saprotu, šeit bija zināmā mērā tāda uzjautrināšanās sākumā, bet patiesībā Valdmaņa kungs ir izvirzījis ļoti nopietnu problēmu, aktualizējis to. Tā ir problēma par valsts mantas, valsts īpašuma aizsardzību. Un jautājums ir par to, kāda ir atbildība tiem cilvēkiem, kas šo valsts mantu ir izvazājuši. Bišera kungs šeit var teikt, ka mums pastāv kaut kādi likumi, kas šo valsts mantu aizsargā, bet jautājums ir - kādi ir šie likumi un vai pēc šiem likumiem kaut viens ir līdz šim ticis saukts pie atbildības. Ir likums "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu", bet tur nav minētas pilnīgi nekādas kontrolējošas institūcijas un nav arī konkrēti paredzētas sodīšanas iespējas. Ja Bišera kungs pieļauj to iespēju, ka šajā Valdmaņa kunga priekšlikumā ir kāds racionāls grauds, tad man ir jautājums, kāpēc viņš Juridiskajā komisijā neiestājās par to, lai komisija izstrādātu alternatīvu priekšlikumu šim Valdmaņa kunga priekšlikumam, tādu, kurš saglabātu būtību, bet no kura būtu izņemti vārdi "Latvijas PSR" un aizstāti ar vārdiem "Latvijas Republika". To Juridiskajai komisijai vajadzēja izdarīt. Šajā situācijā es neredzu citu labāku iespēju, kā nobalsot par šo Valdmaņa kunga priekšlikumu. Tas ļaunums, kas radīsies no šā pozitīvā balsojuma, neapšaubāmi, būs daudz mazāks nekā no balsojuma "pret", jo tad mums atkal paliks šī bezatbildīgā situācija. Es tiešām atvainojos Bišera kungam, ja viņš tomēr ir Juridiskajā komisijā iestājies par šo alternatīvo likumprojektu, es nezinu, bet to viņš varētu šeit precizēt. Šī valsts mantas izšķērdēšana tagad, neatkarības gados, - tā ir mūsu valsts pamattraģēdija. Kad tauta atgūtās neatkarības sākuma gados uzticējās politiķiem, dziedāja šīs tautasdziesmas Daugavmalā un manifestēja, viņa cerēja, ka šie politiķi parādīs ceļu uz labāku, gaišāku nākotni, uz tautas uzplaukumu, ka politiķi aizvedīs tautu uz uzplaukumu. Bet tagad mēs esam nonākuši pavisam pretējā situācijā un ļoti daudziem cilvēkiem ir jau zudusi pēdējā cerība un ticība šai valstij. Tas ir tāpēc, ka nav bijusi šī atbildība pret valsts mantu un ka šiem valsts īpašuma pārvaldītājiem, kas bija padomju laikā, ir dota iespēja arī neatkarības gados sagrābt šo īpašumu likumīgi savā privātīpašumā un pēc tam rīkoties ar to kā ar savējo, un daudzviet šis īpašums ir izvazāts. Tas pats, kas laukos ir noticis ar padomju saimniecību īpašumu, attiecas arī uz kolhozu īpašumu. Tas, ka mums ir pietrūcis šāds likums par valsts mantas aizsardzību, - tas praktiski var tikt uzskatīts par mūsu valsts pamattraģēdiju šobrīd. Un mēs varam jautāt, kāpēc šobrīd nav līdzekļu, no kā maksāt pensijas vecākajai paaudzei. Šie cilvēki taču ir strādājuši un radījuši šīs materiālās vērtības. Šo līdzekļu nav tāpēc, ka šī valsts manta, ko viņi ar savu darbu ir radījuši, ir šādi izvazāta. Šis likums ir zināmā mērā šobrīd par vēlu, bet labāk ir pieņemt to šobrīd, nekā nepieņemt to nemaz. Lai mēs vismaz nākotnē izbeigtu šo praksi, ka valsts īpašuma pārvaldītājs ar šo īpašumu var rīkoties kā ar savējo. Tā tas ir līdz šim bijis daudzos mūsu uzņēmumos. Teiksim, likums par valsts uzņēmumu atklāti atļauj direktoram rīkoties ar šo valsts mantu, kas ir šā uzņēmuma rīcībā. Diemžēl daudzviet šī traģēdija ir notikusi, varētu runāt par ļoti daudzām konkrētām vietām, un tāpēc es aicinu atbalstīt šoreiz šo deputāta Valdmaņa priekšlikumu... kā es saprotu, arī tas nav tik viennozīmīgs un tīrs. Aicinu pārtraukt šo valsts mantas izvazāšanu. Paldies.".
• 1997_02_05_a-seq304 language "lv".
• 1997_02_05_a-seq304 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1997_02_05_a-seq304 mentions Q211.