Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_02_05_a-seq128> ?p ?o. }
Showing items 1 to 10 of
10
with 100 items per page.
- 1997_02_05_a-seq128 type Speech.
- 1997_02_05_a-seq128 number "128".
- 1997_02_05_a-seq128 date "1997-02-05".
- 1997_02_05_a-seq128 isPartOf 1997_02_05_a.
- 1997_02_05_a-seq128 spokenAs 38.
- 1997_02_05_a-seq128 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs būt ļoti uzmanīgiem un pievērst uzmanību šim pantam. 4. panta pirmajā daļā ir teikts, ka pašvaldības, valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi, statūtsabiedrības un uzņēmējsabiedrības kredītus var izsniegt Kredītiestāžu likumā un citos likumos noteiktajā kārtībā. Es saredzu šeit pretrunu tieši ar Kredītiestāžu likumu. Jo Kredītiestāžu likums ir nosaucis tās institūcijas, kuras ir tiesīgas nodarboties ar kreditēšanu, taču pašvaldību institūcijas šajā likumā minētas nav. Var jau būt, ka mums nākotnē varētu būt tāda koncepcija, tad ir jāmaina šis likums. Bet es šaubos, vai tādas vienkāršas izmaiņas Kredītiestāžu likumā varētu šo problēmu atrisināt. Saskaņā ar 1995. gada 5. oktobrī pieņemto Kredītiestāžu likumu, kredīts ir naudas vai citu atvietojamu lietu aizdevums, ko fiziskajām vai juridiskajām personām izsniedz kredītiestāde. Līdz ar to tālāk, kur ir runa par aizdevumu... es faktiski neredzu starpību. Kāda šeit ir starpība? Vienā gadījumā - kreditēšana, otrā - aizdevums. Jo galu galā, manā skatījumā, runa ir par vienu un to pašu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātajā 4. panta variantā šīs neskaidrības ne tikai nav novērstas, bet, manuprāt, ir vēl saasinājušās. Arī Pašvaldību likumā nav runa par to, ka pašvaldības būtu tiesīgas izsniegt kredītus. Mēs it kā ar vienu roku cenšamies pašvaldībām noteikt tādu režīmu, un man personīgi pret to nav iebildumu, ka tās var ar kaut kādu papildu saimniecisko darbību nodarboties - tikai tad, kad tās ir nokārtojušas visas savas saistības gan pret valsti, gan pret juridiskajām personām, gan pret pilsoņiem. Bet galu galā tomēr ir šie divi likumi, par kuriem es runāju un kuri ir jārespektē, ja izdara izmaiņas šajā trešajā likumā. Mēs par to runājām 5. Saeimā, runājam 6. Saeimā, un, man liekas, laikam runāsim arī 7. un 8., un jebkurā tālākajā Saeimā, ja mēs tikai teiksim: "Vajag sakārtot! Vajag sakārtot!" - un ar to vien nodarbosimies, ka ignorēsim šo sakārtotības principu. Es, jau par iepriekšējo - otro - darba kārtības jautājumu runājot, pieskāros problēmai par Satversmes 81. pantu. Mēs atkārtoti saskaramies ar gadījumiem, kad vairākas komisijas, strādājot ar jaunajiem likumprojektiem, nav ņēmušas vērā, ka viņiem "bagāžā" no 5. Saeimas ir Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā pieņemtie noteikumi, kas šodien joprojām darbojas kā noteikumi. Man liekas, tas ir nepieņemami. Juridiskā komisija ir šajā sakarībā vērsusies pie Prezidija ar vēstuli, kurā mēs ierosinājām: ja reiz kāds jautājums iepriekšējās Saeimas laikā ir pieņemts Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā, tad šodien, strādājot 6. Saeimas apstākļos, tas ir jāceļ priekšā Saeimai, lai to izskatītu un pieņemtu kā likumu vai arī noraidītu. Jo galu galā vienīgais normatīvais akts, kam vajadzētu būt prioritātei, ir likums. Tad nebūtu šīs situācijas, kad mēs vienā vai otrā gadījumā sakām - likums, likums, likums, bet likuma nemaz faktiski nav. Mans ierosinājums ir, ka saskaņā ar Kārtības ruļļa 133. pantu, balsojot par šo priekšlikumu, tas būtu jābalso pa daļām. Atbalstīt panta nosaukuma izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī papildināšanu ar jaunu pēdējo daļu, bet noraidīt pirmo daļu. Paldies.".
- 1997_02_05_a-seq128 language "lv".
- 1997_02_05_a-seq128 speaker Juris_Kaksitis-1943.
- 1997_02_05_a-seq128 mentions Q822919.
- 1997_02_05_a-seq128 mentions Q2167704.