Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_01_23-seq40> ?p ?o. }

• 1997_01_23-seq40 type Speech.
• 1997_01_23-seq40 number "40".
• 1997_01_23-seq40 date "1997-01-23".
• 1997_01_23-seq40 isPartOf 1997_01_23.
• 1997_01_23-seq40 spokenAs 29.
• 1997_01_23-seq40 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Tātad frakcijas "Latvijai" priekšlikuma būtība ir neatcelt īres maksas "griestus", ņemot vērā to sociāli ekonomisko situāciju, kāda ir Latvijā. Uzrunājot jūs, man gribas teikt, ka cilvēki, pieņemot lēmumus, parasti mēdz apsvērt, kas būs ar to iegūts un kas būs zaudēts. Mūsuprāt, tas ir, pēc frakcijas "Latvijai" domām, tas nav izdarīts nedz Ministru kabineta līmenī (jo likumprojektu sagatavoja tieši Šķēles valdība), nedz arī mēs te esam apsvēruši visas pozitīvās un negatīvās šā likuma pieņemšanas sekas, kas noteikti būs, pieņemot to pašreiz trešajam lasījumam sagatavotajā variantā. Tādēļ, cienījamie kolēģi, domāju, ka ir nepieciešams vēlreiz apsvērt, vai mēs drīkstam atbrīvot īres maksas "griestus" pilnīgi visiem namiem. Līdz ar to, ignorējot vai, precīzāk sakot, neatceļot 1991. gadā pieņemto Augstākās padomes likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā", kura 15. pantā ir noteikts šis 7 gadu moratorijs attiecībā uz namīpašniekiem, kurš skar īrnieku tiesības, mēs gatavojamies pieņemt likumu, kas faktiski ir pretrunā ar šo agrāk izdoto likumu, kuru es nupat minēju un kurš paredz šo 7 gadu garantiju īrniekiem. Juristi varbūt tūlīt man iebildīs: līdzko mēs pieņemsim šo likumu, iepriekšējais likums zaudēs savu spēku. Cienījamie juristi, jā, juridiski tā tas būs. Bet šī valsts, Latvijas valsts, neskatoties uz to, kāda tā valdība bija, - Latvijas valsts deva cilvēkiem, īrniekiem šo garantiju - 7 gadi. Un cilvēki ar to rēķinājās. Un tagad pēkšņi šī pati Latvijas valsts, mainoties valdībām, ir izdomājusi cilvēkiem nezin kādēļ saīsināt šo garantiju laiku. Kādēļ? Ar ko tas ir saistīts? Kāpēc mēs gribam, lai mūsu ļaudis dzīvotu neziņā un šokā, nepārtrauktā šokā katru dienu? Kāpēc šī valsts negrib rēķināties ar cilvēkiem? Respektīvi, šai valstij nevar ticēt. Tie ir valsts mēroga meli. Jau reiz ir noteikti 7 gadi, - un pēkšņi: nē, mēs esam pārdomājuši, tagad tas tā vairāk nav! Tātad jājautā - vai mums ir tiesības tagad pēkšņi, bez jebkāda svarīga argumenta... Ja tāds svarīgs arguments ir, tad lai nāk un pasaka to šeit, ka šo laiku, šos 7 gadus, īrniekiem samazina. Ja mēs tomēr tā rīkosimies, tad tūkstošiem Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju pierādīsim to, ka darbs, ko šeit veicam, nav nopietns un ka mēs nerēķināmies ar sabiedrības uzticēšanos savai valstij, kas diemžēl ir arī vērojams mūsu attiecībās ar ārzemēm, kur vispār sāk reāli apšaubīt uzticēšanos Latvijai kā valstij, kā arī augstākajiem varas ešeloniem. Kādi tad būtu tie argumenti, kāpēc nedrīkst atcelt īres maksas griestus? Ja mēs paskatāmies Valsts statistikas komitejas datus, tad redzam, ka ar komunālajiem maksājumiem diemžēl šī aina ir diezgan bēdīga, jo cilvēki nespēj norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem. Un šī statistika ir sekojoša: tikai 56% īrnieku ir pilnīgi nomaksājuši komunālos maksājumus. Tātad tā ir apmēram puse. 32% ir nomaksājuši daļēji, un šinī gadījumā acīmredzot mēs nevaram teikt, ka tie ir tie cilvēki, kas ļaunprātīgi nemaksā, bet viņi vienkārši to nespēj. Un 12% vispār nevar nomaksāt. Tātad - kur mums ir garantija, ka šie cilvēki, šie īrnieki, vispār nebūs spiesti nemaksāt jebkādas maksas, nerunājot par īres maksām, ka viņi maksās varbūt tikai komunālos maksājumus. Un kas tad vispār Latvijā notiks? Vai būs, teiksim, kāds pusmiljons bezpajumtnieku? Kur mēs liksim šos cilvēkus? Vai par to ir padomāts šajā valstī? Nākamais moments - algu paaugstināšanas perspektīva. Vai tāda ir šajā valstī? Tā ir samērā minimāla. Pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību aprēķiniem, pašreiz Latvijā ir 1 miljons nodarbināto, respektīvi, strādājošo cilvēku. No tiem tikai 350 000 var cerēt uz kaut kādu daļēju algas paaugstinājumu šajā gadā. Es vēlreiz uzsveru, ka tie ir Latvijas Brīvo arodbiedrību aprēķini, jo šinī gadījumā ir ņemts vērā tas, ka ir jāmaksā dažnedažādi nodokļi, un tie ir jāmaksā gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Rezultāts ir tāds, ka tātad darba algas paaugstināt diez vai varēs. Un tagad paskatīsimies uz reālu, konkrētu piemēru, ņemot par pamatu to, ka vidējā alga mums sanāk 100 latu. Respektīvi, tiem, kuri strādā budžeta iestādēs, vidējā alga ir 78 lati, tautsaimniecībā strādājošajiem - ap 100 latiem; kopumā ņemot pa Latviju, varētu būt, ka strādājošajiem vidējā alga iznāk ap 100 latiem. Atskaitot visus nodokļus, kas viņiem ir jānomaksā, darba ņēmējam tātad reāli iznāk saņemt 63 latus. Vidēji par divistabu dzīvokli, ja tur ir pierakstīti 3 cilvēki, ir jāmaksā apmēram 35 lati. Protams, var būt dažādas izmaiņas, bet tā nu ir par labiekārtotu dzīvokli. Cik tad paliek pāri? Vai par to, kas paliek pāri... Es domāju, jūs visi varat aprēķināt, cik var iegādāties pirmās nepieciešamības preču. Es ļoti šaubos... Un tad nu mēs brīnamies, kāpēc skolēni, kāpēc bērni neapmeklē skolu. Vēl bēdīgāk ir ar pensionāriem. Ja viņam ir 38 latu pensija, bet par vienistabas dzīvokli komunālajā mājā jāmaksā 25 lati, tad pāri paliek 13 latu. Pasakiet, cienījamie deputāti, ko ar šo summu var iesākt? Ko var darīt ar 13 latiem? Neiznāk, manuprāt, pat nopirkt maizi, nemaz nerunājot par ārstēšanos, kas veciem cilvēkiem ļoti bieži ir nepieciešama, kā arī par citiem vitāliem, dzīvei nepieciešamiem izdevumiem. Un te pretī uzreiz cenu pieaugums. Tāds ir. Un cenu pieaugums pēdējā laikā diemžēl ir skāris tieši pārtikas preces. Tad es vēlreiz jautāju: ko šiem cilvēkiem ar 13 latiem mēnesī darīt? Jūs teiksit - lai samaina dzīvokli. Labi, ja viņš dzīvo valsts vai pašvaldību namā, bet ja šis cilvēks dzīvo denacionalizētā namā? Tad viņam diemžēl tas nav iespējams dažādu iemeslu dēļ, jo bieži vien izīrētāji vienkārši tam nepiekrīt, jo viņiem tas nav izdevīgi, viņiem ir izdevīgāk šo cilvēku vispār izlikt no dzīvokļa. Nākamais arguments. Ja mēs runājam par denacionalizētajām mājām, tad te daži iebildīs: kāpēc mēs negribam dot saimniekam tiesības rīkoties ar savu īpašumu? Bet tad atgriezīsimies nesenā pagātnē. Kādā veidā šīs mājas tika denacionalizētas? Manuprāt, jūs visi labi atceraties, ka praktiski šīs mājas, šie nami, netika novērtēti, viņi netika novērtēti un netika pateikts, kāda daļa ir reāls namīpašnieka īpašums un kāda daļa pārvērtusies jau par īrnieka īpašumu, no 1940. gada ņemot, jo viņš tur ir dzīvojis, viņš ir ieguldījis savus līdzekļus, māja ir remontēta un tā tālāk, un tā joprojām. Gribam mēs to atzīt vai negribam, bet tāda ir patiesība. Tālāk es gribētu jūs iepazīstināt mazliet ar to, kādi procesi vispār notiek šajās saimnieku mājās. Lai dabūtu īrniekus laukā, tad no īrniekiem vispār netiek pieņemta samaksa par dzīvokli. Vienkārši netiek pieņemta, izgudrojot dažādus iemeslus. Vienreiz nav attiecīgās veidlapas, otrreiz iekasētājs ir saslimis, trešreiz - vēl kāds iemesls un tā tālāk, bet jūs labi zināt, ka, ja attiecīgo mēnešu laikā netiek nomaksāta īres maksa, tad īrnieku var izlikt no dzīvojamās platības. Šajā procesā tātad arī principā ir ieinteresēts saimnieks, taču tas faktiski ir nelikumīgi, ja viņš nepieņem šo maksu, ko īrnieks vēlas samaksāt. Vēl kāds piemērs. Tukšās platības. Un tādu ir diezgan daudz šajās saimnieku mājās. Un kas notiek ar šīm tukšajām platībām? Jūs domājat, ka saimnieks no tā cieš? Nē, viņš nebūt necieš! Konkrēts piemērs - Avotu iela 4. Denacionalizēts nams, un šinī mājā 56 istabas ir neaizņemtas, neapdzīvotas. Šīs istabas sastāda 830 m2. Un ko jūs domājat? Protams, saimnieka risinājums ir viens vienīgs - viņš visus kvadrātmetrus saskaita kopā un uzliek tiem īrniekiem, kas tur pašreiz dzīvo. Lūk, kāda ir situācija! Ko tas liecina? Tas liecina - par lielu nožēlu mums visiem -, ka ir jāatzīst, ka saimniekam ir tiesības, taču diemžēl nav pienākumu. Es nerunāju šeit par tiem cilvēkiem un negribu aizvainot tos saimniekus, kuri ir godīgi un cenšas ievērot likumus, cenšas neapbēdināt cilvēkus, cenšas neapbēdināt tos īrniekus, kas pie viņa dzīvo. Bet ir pietiekami daudz tādu īrnieku, kas... atvainojos, saimnieku, kuri vēlas tiešām gūt tikai lielu naudu no šā namīpašuma. Tātad frakcija "Latvijai" šobrīd neredz absolūti nekādu pamatojumu tam, ka mēs varētu šos īres maksas griestus atcelt, un uzskata, ka, ja mēs to tā gribējām darīt, tad jautājums šeit ir valdībai: kāpēc tādā gadījumā Ministru kabinets nav pieņēmis noteikumus par preču un pakalpojumu cenu un tarifu veidošanu? Šis process jau bija iesācies Ministru kabinetā un bija vienošanās Ekonomikas komitejā, tika izstrādāts pat noteikumu projekta variants, bet tas diemžēl tika "nogremdēts", jo tas nav nepieciešams. Bet pasakiet man, valdība, kā tas var nebūt nepieciešams, ja cilvēks šodien nevar paēst? Tāpēc es uzskatu un vēlreiz aicinu, cienījamie deputāti, ka mums noteikti ir jāpieņem šis frakcijas "Latvijai" priekšlikums un jābalso "par" to.".
• 1997_01_23-seq40 language "lv".
• 1997_01_23-seq40 speaker Janina_Kusnere-1958.
• 1997_01_23-seq40 mentions Q211.
• 1997_01_23-seq40 mentions Q1020384.
• 1997_01_23-seq40 mentions Q21661685.