Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_01_16-seq372> ?p ?o. }

• 1997_01_16-seq372 type Speech.
• 1997_01_16-seq372 number "372".
• 1997_01_16-seq372 date "1997-01-16".
• 1997_01_16-seq372 isPartOf 1997_01_16.
• 1997_01_16-seq372 spokenAs 77.
• 1997_01_16-seq372 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es negribu turēt aizdomās nevienu no oratoriem par negodprātību šā jautājuma izklāstīšanā. Sava taisnība ir katram, sava taisnība ir arī Dobeļa kungam, kurš saka, ka ļoti daudzās vietās - ne tikai farmaceitiskajā dienestā, bet arī citās sabiedriskās vietās - vēl ir ļoti lielas grūtības ar latviešu valodu. Šo jautājumu atbildīgā komisija un, kā es saprotu, arī Labklājības ministrija ir sapratusi, un tāpēc ir iestrādāta prasība par obligātu latviešu valodas prasmi. Es gribu runāt par atbildīgās komisijas redakciju, par atbildīgās komisijas priekšlikumu un mēģināšu, cik tas manos spēkos, abstrahēties no partiju interesēm un akcentēt valsts intereses. Ne katrreiz sakrīt partijas intereses ar valsts interesēm, bieži vien tās, taisni otrādi, nesakrīt. Godātie kolēģi, neslēpsim galvu smiltīs: ir mums šīs atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem! Var diskutēt, kuras no tām ir objektīvas un neizbēgamas, kuras ir novecojušas un varētu tikt pārskatītas. Nav nekādu šaubu... Tagad es runāju nevis komisijas vārdā, bet savā vārdā; pareizāk sakot, izklāstu savas domas. Mana pozīcija ir tāda, ka politiskās atšķirības ir neaizskaramas. Tad, kad bija runa par nepilsoņu tiesībām vēlēt, man nevajadzēja nekādu aģitāciju, es balsoju pret šo tiesību piešķiršanu, tā ir mana pārliecība. Taču šo atšķirību skaitā ir arī tādas, kuras mums nevis palīdz, bet bremzē iet uz priekšu. Godātie kolēģi, Krievijas valstij, vienalga, kas tur būs pie varas, nekad Baltija nebūs vienaldzīga un nekad nebūs laba, kamēr tā nebūs aizgājusi līdz Baltkrievijas pozīcijai. Cilvēktiesību jautājumu kā bubuli Maskava cilās visu laiku, vieni paši ar Maskavas demagoģiju mēs galā netiksim, ja mēs nepratīsim sabiedrotajos dabūt Eiropas padomi, demokrātisko Eiropu, Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību institūcijas un tā tālāk. Šajā sakarā es gribu teikt, ka šī nav tā atšķirība, kas apdraud Latvijas valsts drošību. Nav runa par politiskām tiesībām, nav runa par dienestu Latvijas drošības institūcijās, runa ir par farmaceitisko dienestu. Es negribu minēt šeit profesionālos aspektus, mūsu parlamentā ir pietiekami daudz mediķu, kuri no profesionālā viedokļa to var analizēt. No politiskā viedokļa analizējot, es personīgi šajā ziņā nesaskatu draudus Latvijas valsts drošībai. Un, starp citu, šīs atšķirības Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nepieņēma, vadoties no vienas partijas viedokļa, bet nodeva neatkarīgai valsts institūcijai analīzei, un starp šīm tā saucamajām 70 vai cik tur tām atšķirībām vismaz kādas desmit tika kvalificētas kā liekas un novecojušas, šī ir to skaitā. Vēlreiz akcentēju, ka nav runa par tādu atšķirību, kuras likvidēšana apdraudētu Latvijas valsts drošību. Godātie kolēģi, es vēlreiz gribētu akcentēt, ka mēs tuvākajā nākotnē acīmredzot ratificēsim Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Tur ir pietiekami daudz punktu, kurus mēs nevarēsim ratificēt. Acīmredzot ir priekšlaicīgi runāt par nāvessoda tūlītēju atcelšanu. Es pilnīgi piekrītu, ka valodas jautājumos Latvijas valsts pozīcijai jābūt stingrai un nepiekāpīgai, proti, latviešu valodas kā valsts valodas zināšanai saziņā ir jābūt obligātai visos līmeņos. Taču vēlreiz akcentēju, ka, ja mēs nespēsim pieiet radoši šim procesam un spītīgi turēsimies pie visu spēkā esošo atšķirību saglabāšanas, tas vienkārši var apgrūtināt mūsu ceļu sabiedroto atrašanā, sabiedroto meklēšanā Strasbūrā, Briselē, Ņujorkā, Ženēvā... Es personīgi sliecos uz to, ka bez šiem sabiedrotajiem mums būs grūti arī tuvākajā nākotnē, īpaši ņemot vērā tos procesus, kas notiek Austrumos. Es biju Maskavā oficiālās delegācijas sastāvā, kad bija sarunas ar Krievijas parlamentāriešiem, es ļoti labi sapratu, ka dažos jautājumos, diemžēl arī tā saucamajos cilvēktiesību jautājumos, viņi visi ir solidāri, visi viņi šos jautājumus akcentēs, uzturēs spēkā. Un, ja jūs klausījāties Lukina kunga uzstāšanos nesen, tad jums ir zināma viņa nostāja: kā pragmatiķis arī viņš visu laiku uzskata, ka Baltijā (un Latvijā tajā skaitā) cilvēktiesības tiek mīdītas kājām. Pret šiem tā saucamajiem argumentiem vai, pareizāk sakot, pseidoargumentiem es gribu sabiedrotajos ņemt Eiropas padomi un Eiropas savienību, tāpēc lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju. Paldies.".
• 1997_01_16-seq372 language "lv".
• 1997_01_16-seq372 speaker Antons_Seiksts-1946.
• 1997_01_16-seq372 mentions Q211.
• 1997_01_16-seq372 mentions Q649.
• 1997_01_16-seq372 mentions Q193089.
• 1997_01_16-seq372 mentions Q39731.
• 1997_01_16-seq372 mentions Q159.
• 1997_01_16-seq372 mentions Q184.
• 1997_01_16-seq372 mentions Q9005.
• 1997_01_16-seq372 mentions Q1191011.
• 1997_01_16-seq372 mentions Q60.
• 1997_01_16-seq372 mentions Q71.