Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1997_01_16-seq12> ?p ?o. }

• 1997_01_16-seq12 type Speech.
• 1997_01_16-seq12 number "12".
• 1997_01_16-seq12 date "1997-01-16".
• 1997_01_16-seq12 isPartOf 1997_01_16.
• 1997_01_16-seq12 spokenAs 84.
• 1997_01_16-seq12 spokenText "Augsti godātie deputāti! Šodien es negribu šeit runāt par konkrēto kandidatūru, tās atbilstību vai neatbilstību, tas ir jautājums, uz ko ir jāatbild katram pašam, lai gan arī apspriest šodien no tribīnes to būtu ļoti grūti, jo diemžēl nevienā Latvijas avīzē jūs nevarat atrast pilnu ministra kandidāta autobiogrāfiju un iepazīties ar to. Līdz ar to daudziem cilvēkiem šī persona šodien ir inkognito. Bet es gribu runāt par kaut ko citu. Par to, vai šodien Saeimā mēs varam runāt, ka Latvija ir demokrātiska, parlamentāra republika. Kāpēc ir radušās tādas pārdomas? Tāpēc, ka Latviju kā parlamentāru, demokrātisku republiku nosaka Latvijā eksistējošā un darbībā esošā - un paldies Dievam, ka vēl šobrīd tā darbojas, - Satversme. Satversmē ir noteikts, ka izpildvaru apstiprina tautas ievēlētie priekšstāvji - Saeimas deputāti. Un līdz ar to arī Saeimas deputāti, pēc Latvijā eksistējošās Satversmes, pilnībā uzņemas atbildību par savu lēmumu, balsojot par konkrēto personu. Kas šobrīd ir noticis un kāda ir izveidojusies situācija, ja mēs runājam par jauno finansu ministru? Situācija ir ļoti īpatnēja. Pēkšņi Latvijā ir aizmirsta Satversmes pamatbūtība - likumdošanas un izpildvaras savstarpējā saistība, jo ir parādījušies sekojoši paziņojumi: Latvijas Republikas premjerministrs izvēlas personu, un līdz ar to deputātiem, kuru frakcijas ir valdībā, nav citas iespējas, kā balsot par šo personu, jo to nosakot Sadarbības padomē parakstītais protokols. Tad ir jājautā: kas Latvijas Republikā 1997. gada janvārī ir primārs - Latvijas Republikas Satversme vai Saeimas frakciju parakstītais sadarbības protokols? Kas nosaka atbildību vienam vai otram? Līdz ar to šāds skaidrojums principā noraida tos pamatus, uz kuriem balstās Latvija kā demokrātiska, parlamentāra republika. Līdz ar to rodas arī cits jautājums: kas uzņemas atbildību? Ja mēs skatāmies pēc pēdējiem paziņojumiem presē, šobrīd ir trīs grupas, kurām būtu jāuzņemas atbildība par šo ministra kandidatūru. Šīs grupas, kam tiek uzlikta šī atbildība, absolūti neatbilst Latvijā spēkā esošajam Konstitucionālajam likumam. Pirmais, kas tiek apcerēts un kas tiek runāts, ir tas, ka atbildība esot jāuzņemas Latvijas Republikas premjerministram kopā ar to politisko spēku (tātad Demokrātiskās partijas Saimnieks frakciju), kas ir izvirzījis šo ministra kandidatūru. Atkal jautājums: kas to nosaka? Uz kāda likuma pamata to var izvirzīt? Jo jāatgādina vēl viena lieta: arī pats premjerministrs ir atbildīgs Saeimas priekšā, un arī pašu premjerministru ievēlē Saeima un dod viņam šīs funkcijas. Līdz ar to rodas jautājums: kā viņš var būt atbildīgs par Saeimas izvēli vairāk nekā paši Saeimas deputāti? Otrs izteikums, ko vakar premjerministrs paziņoja no televīzijas ekrāniem, ir tas, ka viņš nav izdarījis šo izvēli tāpēc, ka viņam tā gribas, bet tāpēc, ka to ir diktējusi Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Līdz ar to visa atbildība tiek uzlikta šai frakcijai. Tad ir nākamā problēma. Kur ir teikts, ka viena frakcija Saeimā var uzņemties atbildību? Kas to ir noteicis? Līdz ar to iznāk, ka vajadzētu mainīt Latvijā Satversmi un noteikt tā: pēc Saeimas ievēlēšanas katra frakcija uzņemas atbildību par kādu nozari Latvijas valstī. Un tad par šīm nozarēm mēs vairs nediskutētu un katra tikai ieliktu savu ministru - bez balsojuma. Bet ir viena nianse visā šinī atbildības kompleksā. Es neesmu dzirdējusi un neesmu nevienā laikrakstā izlasījusi, ka atbildību uzņemas arī pats finansu ministrs. Jo pagaidām ir runāts tikai par premjerministru un par frakciju. Bet es gribu jums vēlreiz atgādināt to, ka atbildību uzņemas katrs deputāts. Un šajā gadījumā es atļaušos jums atgādināt tos vārdus, ko ir teicis Latvijas Valsts prezidents, kura ievēlēšanu šajā postenī atbalstīja lielākā daļa Saeimas deputātu. Prezidents ir teicis šādi: "Frakciju pārstāvji, runājot par rītdienas," intervija sniegta vakar, "lēmumu, izliekas, it kā viņi būtu balsojamās mašīnas, nevis tautas priekšstāvji." To es ne velti atgādinu šodien no šīs tribīnes, jo tas ir jautājums par Satversmes pamatprincipu ievērošanu. Tāpēc arī Saeimai pēc šiem paziņojumiem, ko ir snieguši vairāki deputāti, - ka viņiem nav citas iespējas, kā tikai balsot "par", tāpēc ka premjers to ir izvēlējies, - es gribu teikt: godājamie kolēģi, tad, lūdzu, neapvainojieties uz Latvijas Republikas premjerministru, ka viņš ir atļāvies pateikt: "Brīvās demokrātiskās vēlēšanās ir ievēlētas amatpersonas, par kurām viņu vēlētāji ir pārliecināti - ja pielaidīsi kaut tuvumā - ar garantiju nozags. Pie tam jādomā, ka cilvēki zina, ko runā, viņi taču pazīst tos, kurus ievēlēja. Par parlamentu es vispār nerunāšu, es tikai gribu teikt, ka, manuprāt, ļaunākie parlamenta ienaidnieki nevarētu simt gudrāko galvu prestižu sagraut vairāk, kā atsevišķu "taurētāju" sistemātisku centienu rezultātā tas jau ir izdarīts." Tāpēc es vēlreiz saku - es negribu aicināt balsot ne "par", ne "pret", persona ir izvirzīta, bet gribu atgādināt deputātiem, ka atbildību par rezultātu uzņemas katrs deputāts, kas piedalās balsojumā, un jebkāda runāšana par šīs atbildības novelšanu uz premjeru vai uz Sadarbības padomes lēmumu, vai uz kādu frakciju principā ir pretrunā ar Latvijas kā demokrātiskas, parlamentāras valsts eksistences pamatprincipiem. (Aplausi.)".
• 1997_01_16-seq12 language "lv".
• 1997_01_16-seq12 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1997_01_16-seq12 mentions Q822919.
• 1997_01_16-seq12 mentions Q211.
• 1997_01_16-seq12 mentions Q2021893.
• 1997_01_16-seq12 mentions Q29552.