Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_12_19-seq425> ?p ?o. }

• 1996_12_19-seq425 type Speech.
• 1996_12_19-seq425 number "425".
• 1996_12_19-seq425 date "1996-12-19".
• 1996_12_19-seq425 isPartOf 1996_12_19.
• 1996_12_19-seq425 spokenAs 68.
• 1996_12_19-seq425 spokenText "Cienījamie kolēģi! Varētu jau šodien mazāk par to runāt, bet nu, ja jau nāk tas gada noslēgums, tad reizēm arī vajadzētu izteikt savas pārdomas. Redzat, mēs šeit esam kopā nedaudz vairāk par vienu gadu. Nu tad varbūt paanalizēsim visi, kas esam šeit, cik daudz pārmaiņu ir bijis mūsu vidū šā gada laikā. Taču nevienu tas neinteresē. Lūk, šīs analīzes nevienam nav vajadzīgas. Televīzija uzņems mūs tad, kad mēs kaut ko riebīgu viens par otru pateiksim, un tad būs mājiens ar roku, ka, lūk, šinī brīdī filmējiet! Avīzēs ieliks attiecīgās "odziņas". Attiecīgo fotogrāfiju ieliks - pistole pie dibena vai zem dibena. Un tāpēc man vienkārši šī apspriešana liek nedaudz padomāt drusku citādā veidā. Es te kādreiz jau aicināju cienījamo Saeimu nebīdīt pirms pirmā lasījuma apspriešanas dokumentus uz otro un trešo lasījumu, nebīdīt, bet ļaut pirmajā lasījumā vispirms izskatīt, lai viņi aiziet uz komisijām, lai mēs varam produktīvi strādāt. Nē, nezin kāpēc līdz pēdējai dienai mums kaut kas ārkārtīgi svarīgs ir jābīda pa priekšu. Protams, vai tad nav skaidrs, ka tie, kuri ir vairākumā, vienmēr mēģinās realizēt savu pārsvaru. Nu tā taču ir loģiska parādība! Nav ko dusmoties! Dabiski, ka tie, kuri ir mazākumā, mēģinās aizstāvēties, un arī tas ir normāli. Paņēmienus lai izvēlas katrs pats, kādus viņš grib. Tā ir katra personīgā darīšana. Mani Janīna Kušnere nav te personīgi aiztikusi, un es netaisos viņu šeit apspriest. Es zinu to, ka katrā frakcijā ir sava vienošanās, un arī es esmu savā frakcijā. Tur ir spriests, kā kura frakcija balsos, un es nezinu, kāds te šodien būs rezultāts, bet es saprotu, ka šeit ir īpatnējas vienošanās starp frakcijām, taču tā ir katras frakcijas iekšējā darīšana. Frakcijas disciplīna un tā tālāk... pārkāpumi. Bet, redzat, es nezinu... Zinot to, ka visas šīs mūsu pārrunas tomēr klausās cilvēki un kaut kā mūs vērtē, vajadzētu kaut kā reizēm parunāt par to šķietamo liekulību, kas tomēr mūsu valstī ir izplatījusies ārkārtīgi plaši, ka vienā vietā runā vienu, attiecīgi skatoties, kāda auditorija klausās, bet pēc tam aizbrauc citur un runā pavisam ko citu. Diemžēl tas skar ļoti daudzas mūsu partijas, tas skar mūsu vadošos politiķus, tikai runa ir par to, kuram šī liekulība ir kulturālāka un kuram viņa ir nekulturālāka. Tā ir liela starpība. Bet diemžēl tā tas ir. Un, protams, ir jātērē reizēm lieki laiks un jāanalizē rajonu laikraksti, lai redzētu, kurā brīdī kurā rajonā kāds atkal ir kaut kādus faktus sagrozījis, lai būtu iespējams pareizi uz to atbildēt. (Starpsauciens no zāles: "Cik tu tagad laiku patērē?") Es arī atgādināšu, ka premjers šeit skaidroja - un ne vienu reizi vien, - cik dārgi izmaksā katra minūte, šeit uzstājoties. Varētu piekrist. Bet man ir jautājums: kāpēc valdības ministri pa divām un pa trim reizēm kāpj tribīnē un šķiež šo dārgo laiku un šo dārgo naudu, lai aizstāvētu savu resoru intereses? Es viņus ne nosodu, ne nenosodu. Vienkārši arī to vajadzētu atcerēties, ka tādi mēs šeit esam. Es neuzskatu, ka kāds no mums ir labāks vai ka kāds ir sliktāks. Te vienam kaut kas nav ticis paglaudīts, un viņš par to žēlojas šodien no tribīnes, jo varbūt nākošreiz paglaudīs... Tā ir pavisam cita lieta. Varētu spriest, protams, par to, vai šis sekretāra biedres amats vispār ir vajadzīgs deputātam. Tā būtu diskutabla lieta, jo faktiski tas tomēr ir vairāk tehnisks amats, bet pat tā ir atsevišķa diskusija, un tā nav šodienas diskusija. Tāpat varētu spriest, vai 15 000 vai 20 000 ir daudz vai maz. Un, tad, lūdzu, analizēsim, vai tas ir vajadzīgs vai tas nav vajadzīgs, un kāpēc tas ir vajadzīgs. Jo, redzat, kāpēc es to pieminēju. Es atceros to... es pateikšu par to riebīgo liekulību, ar kādu mēs nesen, pieņemot budžetu, "apšķērējām" savu autobāzi. Es uzskatu, ka tas bija viens no stulbākajiem balsojumiem par budžetu. Viens no stulbākajiem - pasaku skaidri un gaiši. Izrādās, ka autobāzi mums nevajag, ka transportu mums nevajag, ka nekā mums nevajag, jo, redzat, tauta klausās, cik mēs esam tīri, šķīsti un sterili, mēs balsojam par to, ka autobāzei jānoņem nauda. Nu un kas tālāk notiks? Un tagad filozofēsim, vai daudz vajag braukt ar šo autobāzes mašīnu? Kam dot? Kam nedot? Kāpēc tāda liekulība bija vajadzīga? Kāpēc nevarēja skaidri un gaiši šeit pateikt, cik šī autobāze ir nepieciešama, cik tas maksā, un izbeigt šito te izrunāšanos šeit. Tāpat kā šo liekulību par tām tramvaja biļetēm. Vai tad tur par summu ir runa? Ir runa par to, ka ir ārkārtīgi bieži jāmaina transporta līdzekļi, ka iznāk diezgan daudz skraidīt pamatīgi un arī uz rajoniem iznāk braukt ar autobusu. Iznāk braukt, jā! Un tad ir kādreiz laika ietaupīšana. Un ne jau par to naudu šeit ir runa. Un runāt par to, ka man tur jāskraida tagad, ka biļetes būs jāvāc kopā pie kases un tad jāstiepj šeit, lai nu tagad novērtē, vai var apmaksāt vai nevar apmaksāt... Jebkurā gadījumā te ir runa par pragmatismu, ar kādu vērtēt savu darbību un ar kādu vērtēt pašiem sevi. Jo es gribētu pateikt tā: patīk mums visiem šeit tas simts vai nepatīk, bet lielum lielais vēlētāju vairākums mūs šeit vērtē kā vienotu veselumu. Kā vienotu veselumu! Un adresē - sak, jūs tur, Saeimā... nešķirojot partijas un nešķirojot personības. Un labi vai slikti padarītais darbs tomēr attiecas uz mums visiem. Mēs te kvēli runājam par debašu saīsināšanu, runājam par to, ka nevajadzētu daudz runāt, bet tajā pašā laikā vakar, runājot par Tabakas likumu, cik mēs patērējām laika? Tas mūsu valstī varbūt ir daudz mazāk svarīgs nekā tas likums, es jums atgādināšu, kuru jūs visi šeit ļoti sekmīgi nobalsojāt tūlīt pēc Tabakas likuma, un tas bija likums, kas latviešu nāciju skar daudz spēcīgāk. Tas bija likums par mūsu migrantiem, par viņu pārvietošanos, par visu to, kas ir saistīts ar šiem jautājumiem, taču tas tika šeit izskatīts bez diskusijām. Es pateikšu latviešu vārdus - "mērkaķa ātrumā" tas tika izskatīts. Ļoti biezs dokuments! Neviens šeit nenāca uzstāties, neviens šeit nenāca aizstāvēt savu patiesību, absolūti neko. Nu tad salīdziniet šos divus likumus un laikus, un tāpēc es tomēr gribētu šad un tad šādā veidā uzstāties, nerunājot šeit par šo personību, par kuru mēs izteiksim savu viedokli. Un tad varēsit atkal analizēt, ņemt izdrukas un pateikt, kurš no mums ir sliktais un kurš ir labais. Šeit ir runa, var teikt, par kaut kādām īpašām attiecībām starp dažiem deputātiem un starp dažām frakcijām. Tā ir cita lieta, bet, ja mēs šodien, var teikt, gada pēdējā sēdē, tuvojoties šiem svētkiem, tuvojoties šim gada noslēgumam... ja mēs šādā veidā nobeidzam savu šīgada sēdi, tad man ir savāda sajūta, skatoties uz nākošo gadu, jo mēs ne tik daudz runājam par to, kā mēs kopīgi varētu mēģināt apvienot šo savu darbību, lai kaut ko izdarītu, nevis šādā veidā... bet mēs tiešām paliekam tādi īpatnēji... Kādi nu esam, tādi esam. Tā ka, dabiski, katrs lai balso pēc savas sirdsapziņas vai, es nezinu, pēc kā, bet jebkurā gadījumā šādas pārdomas pirms Ziemassvētkiem man ir, un acīmredzot šad un tad nāksies par to runāt, ja citiem negribas. Man tomēr uz tādām pārdomām velk prāts šādā te, es teikšu tā, svētku priekšvakarā. Paldies.".
• 1996_12_19-seq425 language "lv".
• 1996_12_19-seq425 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 1996_12_19-seq425 mentions Q822919.