Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_12_19-seq366> ?p ?o. }

• 1996_12_19-seq366 type Speech.
• 1996_12_19-seq366 number "366".
• 1996_12_19-seq366 date "1996-12-19".
• 1996_12_19-seq366 isPartOf 1996_12_19.
• 1996_12_19-seq366 spokenAs 38.
• 1996_12_19-seq366 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Katrreiz, kad rodas jautājums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas dibināšanu, uzreiz atskan divi pretēji viedokļi. Vieni apgalvo, ka tas ir ārkārtas notikums, ka tas var apdraudēt tās iestādes darbu, ka tas acīmredzot novedīs pie šīs iestādes izformēšanas vai vismaz pie būtiskām kadru pārmaiņām, un to uztver ar lielām šausmām. Otrs viedoklis ir tāds, ka šīs komisijas jau nekā neizlemj, nekā nedara un ka tā esot tukša laika nosišana. Man liekas, ka tās komisijas, kuras loceklis arī es biju, darbība pierāda, ka nav taisnība ne vienam, ne otram viedoklim. Nevar teikt, ka šī komisija nebūtu devusi rezultātus. Protams, bija lielas problēmas, kas norāda, ka vispār šādu komisiju darbs mūsu parlamentā nav īsti izdomāts. Pirmkārt, mūsu komisijas deputātu skaits nav liels, tie visi ir ievērojami noslogoti dažādās... vismaz divās citās komisijās, tāpēc atrast brīvu laiku komisijas darbam, nodarboties ar kādiem speciāliem jautājumiem ir ārkārtīgi sarežģīti, un mūsu komisija arī nevarēja strādāt vairāk kā reizi nedēļā. Tālāk. Šīm komisijām tiek dots ļoti mazs nodrošinājums. Ja ārzemēs tiktu izveidota šāda komisija, esmu pārliecināts, ka tai būtu iedots liels štats - un ne tikai tehniskie darbinieki un ne tikai speciālisti, bet būtu pat piesaistīti arī vairāki speciāli prokurori, kuriem būtu tiesības izdarīt dažādas izņemšanas, pārbaudes uz vietām, un tā tālāk... Taču mūsu komisijai diemžēl nācās apmierināties tikai ar vienu konsultantu un vienu sekretāri. Tas katrā ziņā nebija pietiekami. Bija arī citas grūtības, to skaitā arī tīri iekšējas. Viena no galvenajām bija tā, ka mēs, izturēdamies ar cieņu pret Zelgalvja kunga ilgstošo darbību banku tiesību pasniegšanā, viņu kā banku speciālistu ievēlējām par komisijas vadītāju. Diemžēl viņš neatrada kopēju valodu ar pārējo komisiju un visu laiku centās pretstatīt savu viedokli visu pārējo komisijas locekļu viedoklim. Kā zināms, pirmo komisijas ziņojumu viņš vispirms atteicās parakstīt, tad viņš to parakstīja, bet atteicās nolasīt. Tālākā darbībā viņš nomainīja iepriekšējo konsultantu, kurš bija šo ziņojumu sastādījis, bet kurš bija banku speciālists, un vienpersoniski pieņēma citu konsultantu, kurš agrāk ar šīm problēmām nebija saskāries. Bet arī šā konsultanta sastādītais galaziņojums viņu neapmierināja un viņš atteicās to nolasīt, un komisijai nācās sasaukt vēl speciālu sēdi, lai lūgtu viņu kā priekšsēdētāju tomēr ziņot par tās komisijas darbu, kuru viņš ir visu laiku vadījis. Tas viss, protams, nesekmēja komisijas darbu. Tomēr komisijai, manuprāt, izdevās veikt galvenos uzdevumus. Kas bija uzdots komisijai? Pirmkārt, noskaidrot, kas ir vainīgs un kādi ir cēloņi, un, otrkārt, noskaidrot, vai bankas sanācija ir iespējama. Jāsaka, ka tajā brīdī, kad tika izveidota komisija, bija diezgan liela neskaidrība gan par šiem cēloņiem, gan par to, vai banku ir iespējams sanēt, daži uzskatīja, ka var nosēdināt Laventu šajā bankā atkal atpakaļ un ka tad viņš visu izglābs. Man liekas, komisijai izdevās diezgan skaidri pateikt, kas ir vainīgs. Vainojama ir bankas īpašnieku nekompetentā, reizēm negodīgā un - virknē gadījumu - arī noziedzīgā rīcība. Sakarā ar to bankā noguldītie līdzekļi ir gājuši zudumā - milzīga summa, kas sastāda 1/5 daļu no visa valsts budžeta. Bet komisija, pateikusi to, ka cēlonis tomēr bija bankas vadības rīcība, ļoti skaidri norādīja arī to, ka ir bijusi rinda veicinošu apstākļu, kas paši par sevi gan neizraisīja, bet ievērojamā mērā veicināja šīs sekas. Tā ir sliktā uzraudzība. Valdība sākotnēji visu laiku gāja bankas "Baltija" pavadībā un neskatījās uz to, ka jau 1994. gada beigās kompetenti eksperti, to skaitā ārvalstu eksperti, brīdināja, ka bankas stāvoklis ir ļoti grūts. Valdība neveica nekādus pasākumus, bet turpināja ierasties uz bankas pasākumiem un presē slavināt banku kā drošu noguldījumu vietu. Arī Latvijas Banka pilnīgi ignorēja to faktu, ka bankas finansu pārskats par 1993. gadu tika izstrādāts līdz nākamā gada augustam, kas bija pilnīgi nepieņemami, un ar visu to samierinājās. Tie visi, protams, bija ļoti veicinoši apstākļi, kas sekmēja. Tālāk. Nākamais jautājums. Vai banku bija iespējams atveseļot? Tajā brīdī, kad komisija sāka strādāt, - tajā brīdī vairs nebija tādu iespēju. Viennozīmīgi var pateikt - nē! Es negribētu teikt, kā tas bija tajā brīdī, kad banka sabruka un maksātnespēja tikai iesākās. Var būt, ka tad, ja tajā brīdī būtu bijusi kompetenta iejaukšanās šajā jautājumā, tas būtu bijis savādāk, taču tajā brīdī, kad komisija sāka strādāt, nebija nekādu iespēju. Pats galvenais iemesls bija tas, ka nevienam tajā brīdī nebija skaidrs, kam banka īsti pieder. Bankas īpašniekiem akcijas bija atņemtas, viņi bija atstumti no bankas vadības, un bankas vadību bija pārņēmusi Latvijas valsts, kura turpretim pati neko negribēja darīt šīs bankas atjaunošanā. Tādos apstākļos cerēt, ka kāds vēl ieguldīs kādu naudu šādas bankas atjaunošanā, bija pilnīgi neiespējami. Tas bija viens no būtiskākajiem secinājumiem, ko mēs izdarījām. Vispār komisija konstatēja mūsu valsts iestāžu nespēju kompetenti rīkoties šādās ārkārtas situācijās. Konstatēja tiesu un prokuratūras mazspēju šādos sarežģītos gadījumos. Kā zināms, banku bankrotu mums ir bijis daudz. Par tiem ir ierosinātas 35 krimināllietas, kas atrodas prokuratūrā, un neviena no šīm krimināllietām vēl nav nonākusi līdz tiesai. Kāda var būt uzticība šādā situācijā bankai, kāda var cilvēkiem būt uzticība bankai, ja viņi redz, ka nekas netiek darīts, lai tos, kas vainīgi apkrāpšanā, sauktu pie atbildības? Arī tiesu darbība bija smaga. Notika daudzkārtēja tiesu spriedumu atcelšana, skatīšana daudzās instancēs, katrā pa divām trim reizēm. Tas viss arī kavēja procesu un parādīja zināmu mazspēju rīkoties. Parādījās arī nespēja maksātnespējas procesus vadīt. Mēs atceramies, cik gan tur nebija ieceltu gan administratoru, gan likvidatoru. Atcerēsimies: pirmais bija Klauss, pēc tam bija Supe, pēc tam bija Grūbe, kaut kur pa vidu arī "Arthur Andersen". Tā vai savādāk, šīs bankas mazspējas likvidācijas procesā piedalījās četras ārzemju auditorfirmas - "Coopers & Lybrand", "Arthur Andersen", "Ernst & Young", "Deloitte & Touche" un tā tālāk. Un tas viss pusotra gada laikā. To, cik tas prasīja valsts līdzekļu, diemžēl mums tā arī neizdevās izdibināt, bet šī summa, kas ir samaksāta visiem šiem administratoriem un pārbaudītājiem, ir rakstāma ar sešām nullēm. Bet rezultāti ir niecīgi. Mēs vērsām uzmanību arī uz to, ka faktiski šī administratoru rīcība netiek kontrolēta pienācīgā veidā. Rezultāti ir niecīgi. Pagaidām ir atgūtas visai nelielas summas no tiem milzīgajiem zaudējumiem un tiem milzīgajiem parādiem. Turklāt izpaudās Latvijas Bankas bērnišķīgā ticība ārzemju auditorfirmām - pareizāk sakot, nevis ārzemju auditorfirmām, bet to izveidotajām vietējām filiālēm ar 1000 latu vai 2000 latu pamatkapitālu, kas faktiski pašas, ja viņas netiks galā, ne par ko nespēs atbildēt. Jo, kā mēs zinām, "Coopers & Lybrand" bija oficiālais bankas "Baltija" auditors, taču viņi tā arī nespēja savlaicīgi prognozēt šīs bankas reālo situāciju un tās attieksmi. "Ernst & Young" ilgu laiku gatavojās kļūt par likvidatoru, cik zināms, šai gatavošanai viņiem no valsts tika izmaksāti diezgan palieli līdzekļi, bet galu galā viņi atteicās. Beigu beigās tika piesaistīta "Deloitte & Touche", - bet ko šie likvidatori arī izdarījuši? Ne par velti tika atteikta viņiem viņu atskaites pirmā reģistrācija. Ar ko tika attaisnota šīs firmas piesaistīšana? Ar to, ka, lūk, šī firma, slavenā ārzemju firma, būšot spējīga piedzīt naudu no ofšorfirmām, kurp, kā zināms, bankas īpašnieki ir pārdzinuši milzu kapitālus. Bet ko mēs redzam? Ko tad viņi dara faktiski? Kur tad viņi ir atraduši šīs ārzemju firmas, no kurām viņi grib naudu piedzīt? No šīm ārzemju firmām viņi praktiski neko nav piedzinuši, bet viss viņu mērķis ir piedzīt naudu no "Latvenergo" un "Ventspils naftas". Lūk, tur viņi ir atraduši to "zelta āderi"! Respektīvi, grib atkal no mūsu pašu nodokļu maksātāju maciņiem pēc būtības samaksāt citiem nodokļu maksātājiem, kas savu naudu ir pazaudējuši. Priekš kam tad tas ir vajadzīgs? Kāpēc tad mēs to nevaram izdarīt paši? Lieta ir nonākusi tiktāl, ka, izrādās, mēs šeit Rīgā vecu krēslu ūtrupi nemākam iztaisīt, ka dažu vecu krēslu un nobrauktas mašīnas ūtrupei jeb izsolei ir jāpieaicina no Eiropas ūtrupes firma, kas izdarīs to pareizi. Cik pareizi, par to Zelgalvja kungs jau runāja. Jāsaka, ka komisija ne tikai konstatēja trūkumus, bet izstrādāja arī priekšlikumus. Diemžēl, neskatoties uz to, ka priekšlikumus atbalstīja Saeima un lūdza valdību kopīgi ar komisiju apspriest tos un realizēt, faktiski mums tika atsūtītas tikai vēstules, ka mēs neko nezinām un neko negribam darīt. Vai tas ceļ uzticību šīm bankām? Vai tas var nodrošināt, ka šādi banku bankroti neatkārtosies nākotnē? Mēs esam izteikuši veselu rindu priekšlikumu - gan par noguldījumu apdrošināšanas sistēmas ieviešanu, gan par banku uzraudzības sistēmas ieviešanu, jo mūs neapmierina, ka šobrīd Latvijas Bankā ir savienots banku uzraudzības priekšnieka amats ar bankas "bruņoto spēku" virspavēlnieka posteni, un šajā gadījumā var rasties visai neērtas situācijas, es domāju, pat interešu konflikti, ja ne vēl sliktāk. Diemžēl šajos mūsu priekšlikumos neviens nav mēģinājis ieklausīties. Es domāju, ka principā komisija, protams, savu darbu ir beigusi, bet tās priekšlikumi paliek spēkā, un es domāju, ka Saeimai vajadzētu vēl vispār pasekot, lai tomēr kaut kas tiktu darīts, jo citādi šādas situācijas var nākotnē atkārtoties. Paldies par uzmanību.".
• 1996_12_19-seq366 language "lv".
• 1996_12_19-seq366 speaker Ilmars_Bisers-1930.
• 1996_12_19-seq366 mentions Q822919.
• 1996_12_19-seq366 mentions Q211.
• 1996_12_19-seq366 mentions Q2660080.
• 1996_12_19-seq366 mentions Q193089.
• 1996_12_19-seq366 mentions Q3736450.
• 1996_12_19-seq366 mentions Q687709.
• 1996_12_19-seq366 mentions Q39731.
• 1996_12_19-seq366 mentions Q1092499.
• 1996_12_19-seq366 mentions Q21011161.
• 1996_12_19-seq366 mentions Q4446208.