Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_12_18-seq316> ?p ?o. }

• 1996_12_18-seq316 type Speech.
• 1996_12_18-seq316 number "316".
• 1996_12_18-seq316 date "1996-12-18".
• 1996_12_18-seq316 isPartOf 1996_12_18.
• 1996_12_18-seq316 spokenAs 78.
• 1996_12_18-seq316 spokenText "Cienījamie deputāti! Klausoties iepriekšējos runātājos, mani reizēm pārņem domas, ka daudzi no mums grib ar šo likumu it kā izdarīt to, ko līdz šim nevarēja izdarīt - izdarīt attiecībā uz jaunatni, saviem bērniem vai radubērniem; ja tādu nav, tad varbūt kāds arī domā par skolēniem... un tamlīdzīgi. Mēs runājam, ka, lūk, šīs reklāmas, kas parādās attiecīgajās iestādēs vai uz ielas, vai kaut kur citur, - ka, lūk, tās drausmīgi ietekmē šos jauniešus un ka, ja nebūs šīs reklāmas, tad jaunieši neredzēs šos tabakas firmu nosaukumus un jaunatne izaugs tāda, kas nepīpēs un nelietos šos tabakas izstrādājumus. Vai tas tā nu ir? Man liekas, ka laikam gan tas tā nav. Iepriekšējos 50 gados, kuros Latvija dzīvoja un atradās Padomju Savienības sastāvā, okupēta, šādas tabakas reklāmas nebija. Nebija nekādas. Un vispār nebija nekādas reklāmas ne uz kādām precēm. Un arī mēs, lielākā daļa no mums, kas šodien pīpē, esam auguši tajā laika posmā un esam ietekmējušies ne jau no tā, vai šī reklāma bija vai nebija, bet laikam gan no tā, kāda bija apkārtējā vide. Jaunieši vienmēr mēģinās izbaudīt to, kas vairāk ir bijis kā aizliegtais, un katrs to izdarīs tādā mērā, cik liela ir viņa audzinātība. Neviens likums diemžēl man nepalīdzēs savam bērnam iemācīt to un radīt viņā tādu attieksmi, kādu es pats viņā vēlēšos ieaudzināt. Neatkarīgi no tā, vai šis likums būs ar lieliem ierobežojumiem vai ar lielām atlaidēm, katram tomēr... katrs tomēr audzina savu bērnu tā, kā viņš var izaudzināt. Audzina tādu, kāds viņš pats ir. Un ja kāds domā, ka, lūk, viņš bērnam parādīs mājās šo likumu: "Tu redzi, tu nedrīksti darīt to, un tu nedrīksti darīt šito!" - un apmierināsies ar to, ka ir, lūk, tāds likums, un domās, ka tad viss būs kārtībā... Vēl. Man šodienas runātāju teiktais izraisa tādu jocīgu sajūtu. Mēs runājam par to, ka, lūk, kinofilmās parādīsies reklāmas, kurās tiks reklamēta smēķēšana vai tiks reklamētas tabakas firmas, un mēs par to šausmināmies. Bet tajā pašā laikā mēs nešausmināmies par to, kas tajās filmās pārējā laikā tiek propagandēts, - vardarbība vai cinisms, vai kara tēmas. Par to mēs nešausmināmies. Neuztraucamies par to, no kā cilvēks varbūt vairāk ietekmējas un ko uzņem psiholoģiski, bet uztraucamies par šīm te reklāmām! Es personīgi vienmēr, ja es redzu, piemēram, kādās kara filmās vai kādās piedzīvojumu filmās šādus sev nepieņemamus asiņainus skatus, ko es negribu uztvert, vai nu aizveru acis un nemēģinu vispār šo procesu redzēt, vai izeju ārā, ja man tas ir iespējams. Bet, lūk, šeit mēs uztraucamies par to, ka parādīs šīs tabakas reklāmas un cilvēks acis nenolaidīs. Bet nenolaidīs tāpēc, ka tad jau viņam laikam patīk tas. Tāpat mēs uztraucamies par to, ka kinoteātru iekšienē parādīsies kāda reklāma. Nu neskatieties uz tām reklāmām, ja tās jums izraisa kaut kādas emocijas un pamudina uzreiz skriet pēc cigaretēm! Katrā cilvēkā pašā ir jāieaudzina šī attieksme pret šo smēķēšanu. Un, ja mēs atsaucamies uz attīstīto valstu pieredzi, tad varu teikt, ka es esmu šo jautājumu pārrunājis ar daudziem cilvēkiem, kas ir bijuši Amerikas Savienotajās Valstīs, un zinu, ka tur pēdējā laikā vairāk ir vērojama tieši šī negatīvā attieksme pret pīpēšanu jeb smēķēšanu un ka tas ir nevis tādēļ, ka reklāmas daudzums ir samazinājies vai ka ir aizliegumi reklāmas realizācijā, bet tādēļ, ka cilvēki vienkārši sevi iekšēji noskaņo uz veselīgu dzīvesveidu, jo tiek vairāk propagandēts šis veselīgais dzīvesveids, sports un tad cilvēks vienkārši nevar to sabalansēt - izvēlēties šo pozitīvo attīstības virzienu, sportu un sevis pilnveidošanu un vienlaikus tādu sevis maitāšanu. Lūk, ko ir sasniegusi Amerika. Cilvēki paši ir attīstījušies un sapratuši, ka tas ir tas, no kā ir jāatsakās. Turklāt šo reklāmu daudzums tur nav samazinājies, reklāmas iet pilnā spēkā, bet neviens to nedara. Tā ka es uzskatu, ka vispār šis likums būtībā būtu nepieņemams, bet, ja mēs esam tik tālu nonākuši, tad katrā ziņā es aicinātu vismaz tur, kur var, nenoteikt likumā šīs vietas, jo ar to neko nepanāks, tās nav, pirmkārt, izkontrolējamas un likums paliks tikai uzrakstīts likums, kurš nekad nevarēs dzīvē realizēties, būs mums tikai ievilkts ķeksītis, ka, lūk, mēs esam tādu likumu radījuši, bet bez rezultātiem. Un tāpēc šādus vārdus kā "kinoteātru zālēs"... un atstāsim, ka videozālēs... atstāsim to, ko piedāvājuši trīs deputāti, es domāju, ka tas vispār būtu vismaz pieņemamāks, tas ir drusciņ labāks nekā šinī gadījumā otrajā lasījumā pieņemtā redakcija. Vai arī to, ko piedāvā atbildīgā komisija... Paldies.".
• 1996_12_18-seq316 language "lv".
• 1996_12_18-seq316 speaker Normunds_Peterkops-1961.
• 1996_12_18-seq316 mentions Q211.
• 1996_12_18-seq316 mentions Q15180.
• 1996_12_18-seq316 mentions Q30.