Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_12_17-seq210> ?p ?o. }

• 1996_12_17-seq210 type Speech.
• 1996_12_17-seq210 number "210".
• 1996_12_17-seq210 date "1996-12-17".
• 1996_12_17-seq210 isPartOf 1996_12_17.
• 1996_12_17-seq210 spokenAs 78.
• 1996_12_17-seq210 spokenText "Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pēc aukstās, bargās, cilvēka dzīvībai bīstamās ziemas nāk svētki, kas apliecina to, ka mostas daba, mostas cilvēks darbam un mīlestībai. Tā ir tā diena, kas saistās ar pavasara ekvinokcijām. Tātad diena ir vienāda ar nakti. Un ar katru nākamo dienu dienas garums paliks lielāks. Šo datumu ir atzīmējušas ļoti daudzas tautas. Arī senlatviešiem šie ir bijuši no četriem svarīgākajiem svētkiem. Tātad ir Ziemassvētki, un tiem pretēji svētki, pēc Saules rita, ir Jāņi, un tad ir Lieldienas un Miķeļi. Četrstūris - "auseklītis". Tālāk. Jūdiem, tiesa, šie svētki saucas... viens vārds ir "pesah" - tas nozīmē "diet", "klibot"... tie ir saistīti ar Mēness kultu. Šajā naktī nācis ļaunais gars, un, lai atpirktos no viņa, bija jāziedo zieds. Nākamais moments jūdu reliģijā ir izraēliešu tautas iziešana no Ēģiptes, un tagad jau tie saucas "pasha", kas nozīmē "iziešana", "glābšanās". Tas bija saistīts ar upurjēra upurēšanu, un ar asinīm viņi apsmērēja palodzes, lai atriebes eņģelis zinātu, kur dzīvo jūdi, un lai nogalinātu ienaidniekus. Tālāk. Ģermāņiem šie svētki saistīti ar pavasara dievieti Osteru. Ostera iesvēta zaķi, kurš dēj olas, kas ir auglības simbols. Vāciešiem šie svētki saucas "Ostersonntag" un "Ostermontag". Divas dienas. Nākamais vēsturiskais moments ir kristiešiem. Jēzus Kristus miršanas diena, kas beidzas ar Jēzus Kristus augšāmcelšanās svinēšanu. Mēs svinam pēc kristiešu pieņemtajām kalendāra normām. Sākumā kristieši Lieldienas svinēja vienā laikā ar jūdiem, taču pirmajā vispasaules koncilā 325. gadā tika nolemts, ka kristiešiem Lieldienas svinamas atsevišķi. Pirmā svētdiena ir pēc pavasara ekvinokcijas un pilnmēneša, kad apritējusi pilna nedēļa pēc jūdu pashas. Tāpat koncils noteica, ka Lieldienu visagrākais datums drīkst būt (ieklausieties šajos datumos!) 22. marts un visvēlākais - 25. aprīlis. Kāpēc es uzstājos? Tāpēc, ka nākamā "civilizācija" jeb gudrā tauta bija komunisti, kas arī izdomāja, ka sakarā ar pavasara ekvinokciju ir kaut kas jāsvin tautai. Un viņi izdomāja 8. martu. Jūs zināt, ka krievu pareizticīgo baznīca ir saglabājusi veco kalendāra skaitīšanas stilu, tas ir, plus 13, 14 dienas... Pieskaitiet 8. martam 13, 14 dienas. Kādu datumu mēs dabūjam? 21., 23. marts. Tas ir Lieldienu svinēšanas datums. Ne par velti 8. martu sauca arī par Pavasara svētkiem, un ne par velti apsveica sievieti, jo tas ir auglības simbols. Tātad Pavasara svētki - mostas daba, mostas cilvēki, mostas ziedi, mostas tulpes... Tātad secinājums: lai apvienotu visus šos svētkus, ko mēs, dažādu ticību un tautību cilvēki, gribam svinēt, mums nepieciešamas tā saucamās Otrās Lieldienas. Jo Pirmās Lieldienas jau... Pati likuma būtība ir tāda, ka Saeima ir pieņēmusi likumu, nosakot kā svētku dienu Pirmās Lieldienas. Ja ir pirmās, tad ir arī otrās. Arī Eiropas valstīs ir divas dienas, un arī pirmskara Latvijas laikā bija divas dienas. Tādēļ es aicinu priekšlikumu par 8. martu noraidīt un pārcelt šo dienu uz Otrajām Lieldienām. Paldies.".
• 1996_12_17-seq210 language "lv".
• 1996_12_17-seq210 speaker Roberts_Jurdzs-1963.
• 1996_12_17-seq210 mentions Q822919.
• 1996_12_17-seq210 mentions Q211.
• 1996_12_17-seq210 mentions Q193089.
• 1996_12_17-seq210 mentions Q79.
• 1996_12_17-seq210 mentions Q302.