Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_12_04-seq4> ?p ?o. }

• 1996_12_04-seq4 type Speech.
• 1996_12_04-seq4 number "4".
• 1996_12_04-seq4 date "1996-12-04".
• 1996_12_04-seq4 isPartOf 1996_12_04.
• 1996_12_04-seq4 spokenAs 46.
• 1996_12_04-seq4 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šinī brīdī es runāšu Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas vārdā. Kopš pagājušās sēdes droši vien viens otrs no jums jau ir aizmirsis, par ko bija runa. Tātad runa ir par 12. pantu, kurā Sociālo un darba lietu komisija ierosina atcelt neapliekamo minimumu. Taču šis Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājums ir ciešā saistībā ar 13. pantu, kas savukārt paredz neapliekamo minimumu paredzēt katram apgādājamajam. Īsāk sakot, šis ir priekšlikums, kurš paredz ievērojamus atvieglojumus un palīdzību ģimenēm ar bērniem. Tātad kāda ir šī priekšlikuma būtība? Proti, valsts rūpējas par tiem, kas rūpējas par vēl kādu. Mēs varētu jautāt sev: kam tad mūsu valstī klājas visgrūtāk? Tiesa, smaga situācija ir pensionāriem, to neviens nenoliegs, taču zinot, kā dzīvo tās ģimenes, kuras audzina bērnus un kuras nereti par to pašu naudiņu, ko saņem pensionārs, ir spiestas bērnu palaist skolā, viņu uzturēt, mācīt un audzināt mūsu visu nākotnei, tautas nākotnei, es tomēr gribu sacīt, ka ļoti bieži tikpat slikti, ja ne vēl sliktāk klājas ģimenēm ar bērniem. Un tātad mums ir jādara viss, lai mēs ģimenēm ar bērniem palīdzētu. Mums varētu nākt prātā tādas domas, ka, lūk, šis priekšlikums ir tāds nejaušs, nepārdomāts. It īpaši tāpēc, ka presē izskanēja doma, pat īsti neizskaidrojot šī priekšlikuma būtību, ka, lūk, Sociālo un darba lietu komisija nav visu līdz galam izdomājusi. Bet tad es gribu sacīt tā, ka jau 1995. gadā Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu nr. 391, kurā attiecībā uz demogrāfiskās situācijas uzlabošanu valstī kā viens no tuvākajiem uzdevumiem valsts mērogā ir paredzēti atvieglojumi, kas panākami caur ienākuma nodokli saistībā ar bērniem. Vēl vairāk. Respektabla valsts komisija pavisam nesen, 18. oktobrī, ir pieņēmusi Demogrāfijas komisijas priekšlikumu jeb paziņojumu Saeimai un Ministru kabinetam, kuru ir parakstījis darba lietu valsts ministrs Andris Bērziņš, un šis dokuments patiesībā lielākā vai mazākā mērā atspoguļo valdības viedokli, un tajā pirmām kārtām ir izteiktas zināmas bažas un pat zināms nemiers par demogrāfisko situāciju valstī. Minēšu tikai dažus skaitļus. Proti, 1995. gadā kopīgais mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu Latvijā par 17 tūkstošiem, un ļoti zemās dzimstības dēļ iedzīvotāju paaudžu nomaiņa ir tikusi nodrošināta tikai 60% apmērā, savukārt šī gada 9 mēnešos dzimstība salīdzinājumā ar attiecīgo laikposmu pērn ir samazinājusies vēl par 9%. Tātad nemieru par to izsaka arī šī respektablā Ministru kabineta Demogrāfijas komisija. Un tālāk šī komisija saka tādus vārdus, ka pēdējo gadu prakse ir bijusi tāda, ka budžeta problēmas tiek risinātas uz bērnu rēķina. Jau kopš 1994. gada janvāra neapliekamais minimums par apgādībā esošajām personām ir samazinājies no 20 latiem līdz 12,50, lai gan tas ir pretrunā ar demogrāfiskajām tendencēm. Pieņemsim, ka tā. Demogrāfiskās tendences pašas par sevi ir smagas, tās ir grūtas, un katru gadu tās atkārtojas. Taču gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka valdības Demogrāfijas komisija ir devusi tieši tādu pašu ierosinājumu un tādu pašu izeju no šīs situācijas, kāds, lūk, ir šis Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājums attiecībā uz neapliekamā minimuma atcelšanu un uz neapliekamo minimumu par apgādājamo. Savukārt, lūk, šīs komisijas priekšlikums skan tā: noteikt par katru apgādājamo neapliekamo minimumu 38 latu vērtībā, bet, kā jūs zināt, mūsu priekšlikumā ir 40 latu, kas atbilst līdzšinējām summām attiecībā uz neapliekamo minimumu apgādniekiem par apgādājamo. Tas kaut nedaudz samazinātu ienākumus tiem, kuriem nav apgādājamo, tas tiesa, bet tas dotu jūtamu ieguldījumu, nodrošinātu valsts atbalstu tām ģimenēm, kurām ir bērni un kuras vēlas pelnīt. Diemžēl tādu ģimeņu ar bērniem, īpaši ar daudziem bērniem, arī mūsu valstī kļūst arvien mazāk, tādu, kuras ir gatavas strādāt un ar savu darbu nopelnīt naudiņu bērniem. Ir arī viens otrs iebildums dzirdēts par šo priekšlikumu. Viens no šādiem iebildumiem, ir, lūk, tāds, ka izmaksām un palīdzībai no valsts ir jābūt vērstai uz katru bērnu, ka tai ir jābūt individuālai palīdzībai, nevis kopējai palīdzībai. Es domāju, ka tie ir jautājumi un lietas, kuras viena otru nekādā ziņā neizslēdz. Un tāda individuāla palīdzība varētu būt. Tas tikai nāktu visiem par labu, bet, lūk, tieši šis priekšlikums stimulēs strādāt, stimulēs ģimeni pelnīt pašai, kaut ko darīt savā un savu bērnu labā. Otrs iebildums ir tāds, ka nav formulēts vecuma ierobežojums, lai nemudinātu bērniem radīt bērnus... Proti, ja trīsdesmitgadīgs cilvēks nav noformējis savu ģimeni, tad tas ir viens jautājums, bet ir pavisam cita lieta, ja runā par pavisam jaunu cilvēku. Es domāju, cienījamie kolēģi, ka tā ir labojama lieta, un to mēs varam pārdomāt līdz turpmākajam lasījumam. Tieši domājot par to, ka mūsu bērni būs mūsu īstie uzturētāji, tie, kuri patiešām Latvijas valstī šos ziedu laikus piedzīvos un tos atnesīs, aicinu balsot un atbalstīt šos divus priekšlikumus. Tātad 12. pantā un arī 13. pantā, kuri abi ir saistīti. Paldies.".
• 1996_12_04-seq4 language "lv".
• 1996_12_04-seq4 speaker Aida_Predele-1950.
• 1996_12_04-seq4 mentions Q822919.
• 1996_12_04-seq4 mentions Q211.
• 1996_12_04-seq4 mentions Q3744607.
• 1996_12_04-seq4 mentions Q8436.