Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_11_28-seq223> ?p ?o. }

• 1996_11_28-seq223 type Speech.
• 1996_11_28-seq223 number "223".
• 1996_11_28-seq223 date "1996-11-28".
• 1996_11_28-seq223 isPartOf 1996_11_28.
• 1996_11_28-seq223 spokenAs 77.
• 1996_11_28-seq223 spokenText "Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Šis jautājums ir ne tikvien smags, kā to uzsvēra abi iepriekšējie runātāji, bet arī ļoti sarežģīts. Es gribētu, godātie kolēģi, jūs informēt, kāds šobrīd ir stāvoklis mūsu valstī un cik tad īsti ir privāto īres dzīvokļu, valsts īres dzīvokļu un pašvaldību īres dzīvokļu. Saskaņā ar pēdējiem statistikas datiem (attiecībā uz šā gada 1. janvāri) mūsu valstī ir 592 958 īres dzīvokļi. Tas nozīmē, ka šo dzīvokļu īrnieki vienlaikus nav savu dzīvokļu īpašnieki vai attiecīgās mājas īpašnieki. Turklāt mūsu valstī ir vairāk nekā 250 000 privātā īpašumā esošu māju, kurās dzīvo apmēram puse mūsu valsts iedzīvotāju. Šobrīd valsts īpašumā ir 61 000 dzīvokļu, pašvaldību īpašumā ir 448 000 dzīvokļu, reliģisko organizāciju īpašumā - 96 dzīvokļi, kooperatīvu īpašumā - 3 186 dzīvokļi, bet privātīpašumā, par kuru ir vislielākie strīdi šodien, ir tikai 61 360 dzīvokļi. Jauktā vai dalītā īpašumā ir apmēram 7000 dzīvokļu. Godātie kolēģi! Manuprāt, ir jābūt diferencētai pieejai šā jautājuma risināšanā. Manuprāt, atbildīgā komisija ir rīkojusies pareizi, nosakot, ka pašvaldību dzīvojamās mājās īres maksas lielumu, vadoties pēc rūpīgi izstrādātiem Ministru kabineta kritērijiem, varētu noteikt augstākā lēmējinstitūcija - attiecīgās pašvaldības dome vai padome, jo galu galā šos deputātus ir ievēlējuši paši iedzīvotāji un deputātiem ir jārealizē iedzīvotāju intereses un jānosaka atbilstoša īres maksa - atbilstoši attiecīgās pašvaldības sociāli ekonomiskajam stāvoklim. Atsevišķās pašvaldībās šobrīd ir ārkārtīgi saspringts stāvoklis ar brīviem dzīvokļiem, bet faktiski nav šo brīvo dzīvokļu, ir vēl garas rindas, un, ņemot vērā šo apstākli, šajās pašvaldībās varētu būt savādāka pieeja īres maksas noteikšanai. Bet, piemēram, Liepājas pilsētā ir ļoti daudz brīvu dzīvokļu un noteikt augstu īres maksu vienkārši nebūtu iespējams, kaut arī to veiktu valdība vai pašvaldība. Tādēļ vajadzētu dot brīvas rokas pašvaldībām attiecībā uz pašvaldību dzīvokļiem. Kas attiecas uz valsts īpašumā esošajām mājām, īres maksas "griestus" vajadzētu noteikt Ministru kabinetam. Visgrūtākais jautājums ir - ko darīt ar privātajā īpašumā esošo dzīvokļu īres maksām? Manuprāt, privātajā īpašumā esošos dzīvokļus vajadzētu iedalīt divās daļās. Vieni ir neizīrētie dzīvokļi jeb brīvie dzīvokļi, un attiecībā uz šiem dzīvokļiem namīpašniekam, vai nu tā būtu reliģiska organizācija, vai paju sabiedrība, vai sabiedriska organizācija, vai kāda privātpersona, - vajadzētu dot diezgan lielu brīvību un dot tiesības noteikt brīvi īres maksu katrā konkrētajā gadījumā, lai namīpašnieks varētu gūt zināmus ienākumus dzīvojamās mājas remontam un uzturēšanai. Cits jautājums ir, kā rīkoties ar tiem dzīvokļiem, kuri ir privātajā īpašumā, bet tiek izīrēti trešajām personām? Šādu dzīvokļu, kā jau es minēju, nosaucot šeit pēdējos oficiālos datus, ir 61 360. Ir tendence šim skaitlim palielināties, jo notiek denacionalizācijas process, un vajadzētu arī to ņemt vērā. Bet arī šie dzīvokļi, godātie kolēģi, ir ļoti dažādi. Šeit nav runa tikai par denacionalizētām mājām, bet ir runa arī par tām mājām, kuras tā saucamajos komunistu laikos ir uzcēluši mūsu valsts pilsoņi, un arī neliela daļa no šajās mājās esošajiem dzīvokļiem tiek izīrēti. Līdz šim nav bijuši nekādi konflikti starp mājas īpašnieku un īrniekiem. Manuprāt, tomēr attiecībā uz denacionalizētajām mājām parlaments pirms nedēļas ir pieņēmis pareizu lēmumu, atļaujot vēl zināmu laiku Ministru kabinetam visā valstī noteikt īres maksas "griestus" tā saucamajās denacionalizētajās mājās. Varētu būt otrs risinājuma variants, proti, ka īres griestus denacionalizētajās mājās nosaka katrā konkrētajā gadījumā attiecīgās pašvaldības dome (padome). Katrā ziņā šo jautājumu mēs varētu atrisināt, izskatot likumprojektu trešajā lasījumā. Vienlaikus, godātie kolēģi, ņemot vērā manis iepriekš teikto, es atsaucu savu priekšlikumu par 11. pantu un aicinu Prezidiju to nelikt uz balsošanu. Paldies par uzmanību.".
• 1996_11_28-seq223 language "lv".
• 1996_11_28-seq223 speaker Janis_Lagzdins-1952.
• 1996_11_28-seq223 mentions Q822919.
• 1996_11_28-seq223 mentions Q2167704.