Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_11_28-seq141> ?p ?o. }

• 1996_11_28-seq141 type Speech.
• 1996_11_28-seq141 number "141".
• 1996_11_28-seq141 date "1996-11-28".
• 1996_11_28-seq141 isPartOf 1996_11_28.
• 1996_11_28-seq141 spokenAs 68.
• 1996_11_28-seq141 spokenText "Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es gribētu šajā sakarā pieminēt mūsu pašu attieksmi pret trim tādām lietām kā morāle ārpolitikā, Austrumu jautājums un 1920. gada miera līgums. Kāpēc? Tāpēc, ka šie jautājumi skar visu Saeimu, skar valdību un tos nevar atrisināt neviens ārlietu ministrs atsevišķi, atrauti no jums. Es esmu tiešām gandarīts, ka šeit sākās šīs debates, un es domāju, ka tās būs par dažādiem jautājumiem. ASV senators Džons Kails tikko notikušajā Jozefa Štrausa Starptautisko pētījumu simpozijā Minhenē teica, ka Amerikas jaunā ārpolitika XXI gadsimtā būs balstīta uz morāles principiem. Respektīvi, viņš ļoti spīdoši pierādīja, ka visi līgumi, kas ir noslēgti ar Hitleru, ar Staļinu, ar Huseinu vai arī ar citiem, teiksim, ar Miloseviču, nav darboties spējīgi. Jautājums ir par to, vai tādai mazai valstij kā Latvija ir jāievēro morāles principi, un es gribētu uzdot gan vispirms sev, gan Jurkāna kungam, gan arī visiem pārējiem šeit jautājumu - vai mūsu pēdējo 5 gadu attiecības ar Taivanu, mūsu attiecības Tibetas jautājumā, mūsu attiecības attieksmē pret Baltkrieviju izriet no ļoti augstiem morāles principiem? Šis nav viena ārlietu ministra jautājums, tas vispirms ir Saeimas jautājums, un arī šodienas balsojums, ar ko mēs atlikām šo jautājumu par Baltkrieviju, liecina par to, ka mums ir jāanalizē pašiem ļoti rūpīgi mūsu pašu lietas. Otrs. Kalnbērza kungs teica, ka viss ir sabojāts Austrumu virzienā, tāpēc es gribētu pieminēt izdevuma "Komersant" (tas ir populārs Krievijas izdevums) 15. oktobra numurā publicēto rakstu "Nepadomju savienība", to, ko paši krievi raksta par savu ārpolitiku. Tuvās pierobežas valstis, Krievijas formulējumā, negrib vairs saistīties ar Krieviju divu iemeslu dēļ - Krievijas nereālistiskās ārpolitikas dēļ un nestabilās iekšpolitiskās situācijas dēļ. Kalnbērza kungs, Krievija centās pārtraukt vienošanos starp Kazahstānu un amerikāņu kompāniju "Shevron", atsakoties transportēt naftu pa savu naftasvadu. Rezultātā Kazahstāna un amerikāņu firma vienojās par naftas tranzītu caur Azerbaidžānu, Gruziju un Irānu. Strīdos ar Ukrainu (Melnās jūras flote, Krima, kodolieroči) Krievija no paša sākuma centās izmantot enerģētikas blokādi. Kijeva nodrošināja naftas un gāzes alternatīvās padeves no Centrālās Āzijas, Aizkaukāza, Tuvajiem Austrumiem. Šādus piemērus varētu saukt stundām ilgi. Tāpēc vienošanās, kas noslēgtas bez Maskavas līdzdalības, vairumā gadījumu ir darboties spējīgas. Saistībā tieši ar Krievijas faktoriem pēdējā laikā ir iezīmējusies NVS valstu sadarbība arī militāri politiskajā plāksnē. Respektīvi, ja Krievijas ietekme arī militāri politiskajā plāksnē... Ja ietekmīgs Krievijas žurnāls raksta, ka problēmas nav kaut kādu stūrgalvīgu Latvijas politiķu dēļ, un ja šajās pašās NVS valstīs visas attiecības, arī transporta sakari ir izveidojušies, apejot Krieviju pēdējos divos vai trijos gados, - vai tādā gadījumā, Kalnbērza kungs, būtu pareizi teikt, ka, teiksim, Latvijas valdība ir sabojājusi attiecības ar Austrumiem? Un šis pēdējais "karstais kartupelis" - 1920. gada miera līgums. Es gribētu nolasīt šeit no "Frankfurter Allgemeine Zeitung" 20. oktobra numura vienu citātu: "Krievija dara visu, lai Rietumos radītu iespaidu, ka Baltijas valstis ir Padomju Savienības pēcteču valstis. Lai gūtu panākumus, Maskava nedrīkst atzīt Baltijas valstu kontinuitāti vēl pirms Padomju Savienības izveidošanas sākuma. Līdz ar to Krievija vispār nav gatava atzīt 1939. -1940. gada padomju aneksiju kā netaisnīgu. Prezidents Jeļcins uzskata, ka Baltijas valstis kā starptautisko tiesību subjekti ir pārstājušas eksistēt 1940. gadā, tātad visiem pirms tam noslēgtajiem līgumiem nav nekādas vērtības. Tā viņš šā gada vasarā rakstīja ASV prezidentam Bilam Klintonam. Šādā veidā viņš netaktiski izturas ne tikai pret baltiešiem, bet arī pret visām tām valstīm, kuras no savas puses nosodīja padomju iebrukumu Baltijā, nekad neatzina šo valstu aneksiju. Tātad - gandrīz pret visām Rietumu savienības valstīm." Morāli apšaubot 1920. gada miera līgumu, mēs jau uzspļaujam ne tikai sev, mēs uzspļaujam arī visām tām valstīm, kas mūs atbalstīja vairāk nekā 50 gadu ilgajā periodā. Un šajā sakarā jau nav runa tikai par teritoriālām pretenzijām vai, kā kādam liekas, tikai par Abreni. Tas taču ir pavisam trešās šķiras jautājums. Ir runa par Latvijas pastāvēšanas pamatiem, par šo miera līgumu un par to, kāda ir mūsu attieksme pret šiem jautājumiem. Un tāpēc man ir liels gandarījums, ka šīs debates ir sākušās, es ceru, ka tās turpināsies - ne tikai par politiku vispār, bet arī par konkrētiem atsevišķiem jautājumiem, par Krievijas jautājumiem, atsevišķas debates acīmredzot būs par NATO. Es gribu arī pateikt, ka pirmdien būs Eiropas savienības Apvienotās komitejas Likumdošanas apakškomitejas sēde, kurā šī apakškomiteja tiks iepazīstināta ar programmu Latvijas integrācijai Eiropas savienībā. Tātad, es ceru, mums arī decembrī būs debates par Eiropas politiku.".
• 1996_11_28-seq141 language "lv".
• 1996_11_28-seq141 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1996_11_28-seq141 mentions Q822919.
• 1996_11_28-seq141 mentions Q211.
• 1996_11_28-seq141 mentions Q649.
• 1996_11_28-seq141 mentions Q193089.
• 1996_11_28-seq141 mentions Q39731.
• 1996_11_28-seq141 mentions Q232.
• 1996_11_28-seq141 mentions Q159.
• 1996_11_28-seq141 mentions Q7184.
• 1996_11_28-seq141 mentions Q212.
• 1996_11_28-seq141 mentions Q15180.
• 1996_11_28-seq141 mentions Q43070.
• 1996_11_28-seq141 mentions Q184.
• 1996_11_28-seq141 mentions Q230.
• 1996_11_28-seq141 mentions Q794.
• 1996_11_28-seq141 mentions Q12360039.
• 1996_11_28-seq141 mentions Q1899.
• 1996_11_28-seq141 mentions Q227.
• 1996_11_28-seq141 mentions Q1726.
• 1996_11_28-seq141 mentions Q1124.