Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_11_13-seq99> ?p ?o. }

• 1996_11_13-seq99 type Speech.
• 1996_11_13-seq99 number "99".
• 1996_11_13-seq99 date "1996-11-13".
• 1996_11_13-seq99 isPartOf 1996_11_13.
• 1996_11_13-seq99 spokenAs 84.
• 1996_11_13-seq99 spokenText "Deputāti, es sākšu ar anekdoti, bet pēc būtības tā ir dzīve. Vienam vēsturniekam jautā: "Vai jūs esat apmeklējis mūsu atjaunoto Balto namu un klausījies kādu operu?" Viņš atbild: "O nē, man taču ir vāja redze." Es pat varētu ar šo uzreiz beigt un aicināt balsot par Makarova demisiju, kā tas paredzēts dokumentā nr. 1725 - lēmuma projektā par neuzticības izteikšanu ministram Makarovam -, un pateikt jums, ka ļoti daudzi deputāti gribēja parakstīties. Vajadzīgi ir tikai desmit deputātu paraksti, bet deputāti bija iesiluši, jo laikam nevienu nevar atstāt vienaldzīgu šis jautājums. Jo pat tiem, kam pašiem iet labi, katram ir vecāki, kāds slims radinieks, kāds slims radinieka bērns, kāds invalīds, kas gaida palīdzību. Mēs varam salikt rokas un lūgt, bet, ja ir tādi ministri kā Makarovs un Bērziņš, mūsu lūgšanas būs zaimošana. Es varu droši teikt jums visiem un visiem citiem Latvijā: kamēr būs tādi ministri kā Makarovs, Bērziņš un Viņķelis, nekas nemainīsies, nekas neuzlabosies ne valsts medicīnā, ne sociālajā nodrošināšanā. Lūk, Labklājības ministrijas valsts ministrs Bērziņš raksta pats sev vēstuli un nosūta ar avīzes palīdzību gan sev, gan mums virtuoza plaģiāta paraugu. Vēstule saucas: Ministru kabineta Demogrāfiskās komisijas priekšlikums - paziņojums Saeimai, Ministru kabinetam par 1997. gada budžeta projektu. Bet pirms dažiem gadiem viens daudzbērnu tēvs Martinsons jau rakstīja tieši tādiem vārdiem Bērziņam: bet, ministr Bērziņ, kā to saprast, ka nedēļu iepriekš jūs un Makarovs, un Viņķelis pieņēmāt valdībā un akceptējāt... bijāt mierā, apmierināts un laimīgs ar šo labklājības budžetu 1997. gadam, bet nedēļu vēlāk jūs tāds it kā vairs neesat? Rakstiet sev, Makarovam, Šķēlem un mums vēstuli! Deputāti! Laiks iet, demogrāfiskā situācija Latvijā ir ļoti drūma. Deputātam Dobelim patīk skaitļi, es tos citēšu: Rīgā mirstība 4,2 reizes pārsniedz dzimstību, visā valstī 3 gadus pēc kārtas mirstība 2,2 reizes pārsniedz dzimstību. Piemēram, Nautrēnu pagastā gada laikā piedzimuši 5 bērni, bet miruši 20 cilvēki. Rīgā ir tikai 10 ģimenes, kurās ir seši vai vairāk nekā seši bērni. Latvijā ir viszemākais bērnu pabalsts Eiropā. Tieši te slēpjas labklājības ministra Vladimira Makarova, bijušās sociālās sistēmas profesionāļa, valstiskais noziegums - izmantojot dienesta stāvokli - pret Latvijas nākotni. Mūsu valsts vienīgais valstiskuma garants (atkārtoju vēl vienu reizi - vienīgais valstiskuma garants) ir bērni, nevis investīcijas, zemes izpārdošana, privatizācija un citi masveida pasākumi. Kamēr nebūs cieņas pret bērnu, pret vecu cilvēku, pret jebkuru cilvēku, arī nabagu... pirmām kārtām pret nabadzīgu cilvēku... Es nezinu, ko jūs, valdība, darīsiet tālāk, jo nebūs drīz vien tādas valsts - Latvijas, jo tas ir jūsu centralizētais detalizētais plāns, kas ir vērsts pret latviešu tautu. Salīdzinājumā ar 1991. gadu dzimstība no 1992. līdz 1996. gadam (ieskaitot), piecos gados, ir samazinājusies par 61 000 bērnu. Šodien visi šie bērni būtu jaunāki par sešiem gadiem, un 1997. gada budžetā būtu vajadzīgi pabalstiem 3 miljoni latu, mātēm pabalstiem bērnu kopšanai 4,5 miljoni latu, pūriņu nauda - 800 000 latu. Vai ir kāds ministrs, kurš valsts budžetā devis lielāku ekonomisko efektu nekā Makarovs? Ja tas tā nav bijis plānots, tad atdosim demogrāfisko problēmu risināšanai šos 8 miljonus, ko esam ieekonomējuši uz tautas izmiršanas rēķina! Atdosim tām ģimenēm, kuras, spītējot valdības liktajiem šķēršļiem, tomēr uzdrošinās dzemdēt bērnus, reizē pierādot, ka bezdeficīta budžets nebalstās uz tautas izmiršanas rēķina! Rīgas un visas Latvijas rabīns Natāns Barkāns pasaka, kāpēc ebreji izdzīvoja simts tūkstošus gadu. Tāpēc, ka ebrejiem ir trīs svētas lietas... es citēju Barkāna teikto: "Mēs uzturam ģimenes tīrību, mēs audzinām bērnus Toras garā, tas ir, Svēto Rakstu garā, un mēs ievērojam pārtikas likumus." Viņš saka, ka ir jābūt godīgam pašam pret sevi un uzticīgam tautai. Mums vajag mācīties no citām tautām. Laiks iet, demogrāfiskā situācija Latvijā ir ļoti drūma, nav nekādu pazīmju, ka tā varētu uzlaboties šādos apstākļos, kādi ir valstī, apstākļos, kad nav ne ekonomiskās, ne rūpnieciskās, ne lauksaimniecības attīstības politikas. Šie apstākļi tiek smalki devēti par krīzes apstākļiem. Šādi apstākļi ir likumsakarīgi. Tāpat kā likumsakarīgi ir tas, ka vāji, neizdarīgi, pakalpīgi, nekompetenti cilvēki amatos ir gadu no gada. Šis tandēms - Makarovs un Bērziņš. Un pa vidu iemaisa vēl kādu savdabīgu elementu - vai nu trušu ķērāju, vai ķenguru šāvēju, ko tauta jau aizmirsusi tāpat kā bijušos ministrus Eniņu un Apini. Tagad izvirza par valsts ministru nezināmu ārstu, kas vienīgi sit sev pie krūtīm, ka bijis cietumā ar Viņķeli. Bet kopīga iezīme viņiem visiem ir viena - "pelēkais mētelītis": neko neredzu, neko nedzirdu, ne par ko neatbildu...".
• 1996_11_13-seq99 language "lv".
• 1996_11_13-seq99 speaker Andris_Rubins-1947.
• 1996_11_13-seq99 mentions Q822919.
• 1996_11_13-seq99 mentions Q211.
• 1996_11_13-seq99 mentions Q2660080.
• 1996_11_13-seq99 mentions Q193089.
• 1996_11_13-seq99 mentions Q8436.
• 1996_11_13-seq99 mentions Q2684.
• 1996_11_13-seq99 mentions Q16356212.