Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_11_13-seq67> ?p ?o. }

• 1996_11_13-seq67 type Speech.
• 1996_11_13-seq67 number "67".
• 1996_11_13-seq67 date "1996-11-13".
• 1996_11_13-seq67 isPartOf 1996_11_13.
• 1996_11_13-seq67 spokenAs 29.
• 1996_11_13-seq67 spokenText "Turpināšu par skandālu ar G. Kurloviča un A. Tomašūna grāmatu "Latvijas vēsture pamatskolām". Nav saprotams, kādas valsts patriotismu un lojalitāti īsti māca šī vēstures mācības grāmata? Kāds ir tās uzdevums? Audzināt bijušās Padomju Savienības patriotu vai Latvijas valsts pilsoni? Šajā grāmatā tikpat kā nav parādīta Latvijas Republikas Saeimas darbība laikaposmā no 1922. -1934. gadam. Neizpratni rada 9. nodaļas 2 paragrāfa "Cīņa par demokrātiju" izklāsts. No tā izriet, ka par Latvijas demokrātiju visaktīvāk cīnījās PSRS izlūkdienesta vadītājs - Latvijas kompartija 20. un 30. gados Latvijā. Par īstu jaunatklājumu uzskatāms autoru saskatītais kaut kāds pilsoņu karš Latvijā pēc Otrā pasaules kara. Bet pie labākās gribas mācību grāmatā nav atrodama informācija par Nacionālo partizānu cīņām Latvijā pēc Otrā pasaules kara. Jājautā: kādas valsts Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumu pilda šāds padomju vēstures traktējums un kā tas atbilst Latvijas valsts izglītības, mācību saturam? Uz frakcijas "Latvijai" deputātu jautājumiem ministrs Grīnblats atbildēja ļoti izvairīgi. Viņš neatbildēja uz jautājumu, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtēta mācību grāmatu un līdzekļu kvalitāte, to atbilstība zināšanu apguvei Latvijas valstī. Šokējoša ir izglītības un zinātnes ministra attieksme pret deputātu jautājumiem. Savā 30. oktobra atbildē Grīnblats atļaujas apzināti melot. Viņš raksta, ka G. Kurloviča un A. Tomašūna "Latvijas vēsture pamatskolām", šī mācību grāmata, ir saņēmusi grifu, kas to atļauj lietot par eksperimentālu mācību grāmatu, no ministrijas puses tikai tāpēc, ka tā ir grāmatas pirmā tirāža. Grīnblats pat neuzskatīja par vajadzīgu atšķirt grāmatas titullapu un apskatīties, ka tā jau ir šīs grāmatas otrā tirāža. Acīmredzot Grīnblats uzskata, ka ir normāli mācīt skolēniem, ka PSRS vadītās kompartijas pretvalstiskā darbība ir cīņas par demokrātiju sastavdaļa Latvijā. Tātad nacionālo partizānu Latvijā pēc Otrā pasaules kara nemaz nav bijis. Vēl vairāk. Grīnblats akceptē grāmatā pausto, ka daļa 1949. gadā deportēto cilvēku bijusi vainīga. Šāds viedoklis vērtējams vienīgi kā Staļina komunistiskā režīma zvērību attaisnošana. Tādējādi ar izglītības un zinātnes ministra Grīnblata atbalstu bērniem tiek mācīta mūsu valstij naidīga ideoloģija. Iespējams, ka drīz Izglītības un zinātnes ministrija ieteiks mācīties vēsturi no Drīzuļa vai čekista Dzintara grāmatām. Pārsteidzoši ir arī tas, ka PBLA atbalsta šo pašu autoru iecerēto Latvijas vēstures mācību grāmatu vidusskolām. Ir redzams, ka Latvijas vēstures un citu mācību priekšmetu saturs izglītības un zinātnes ministru neinteresē. Turpretī ar lielu sajūsmu tiek rīkoti dažādi apšaubāmi konkursi, piemēram, bēdīgi slavenais dzejas konkurss, kurā pirmo prēmiju piešķīra skolniecei Melngalvei. Viņas "diždarbs", kurā tika apdzejotas (citēju): "bezvārda maukas" sacēla sašutuma vilni sabiedrībā. Toreiz tika tā vārgi paziņots, ka par šo konkursu ministrija nav atbildīga un ka ministram Grīnblatam ar to it kā neesot nekāda sakara. Tomēr redzams, ka ministra darbība neatbilst frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" priekšvēlēšanu solījumam - izveidot izglītotu, veselu un tikumīgu tautu. Grīnblatam ir jādemisionē! Grīnblatu kā izglītības un zinātnes ministru raksturo arī tas, cik negribīgi viņš piekrita strādāt šajā amatā. Saprotams, frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" priekšsēdētājs uzskatīja, ka viņam piemērots ir tikai atbrīvotā Ministru prezidenta biedra amats. Jau no paša sākuma Grīnblats savu darbu izglītības un zinātnes ministra amatā pasniedza turpat vai kā upurēšanos Latvijas labā. Interesanta ir Grīnblata taisnošanās, ka viņa piekrišana kļūt par izglītības un zinātnes ministru bijusi tīri politisks lēmums, jo, lūk, Māris Gailis un Ziedonis Čevers teikuši, ka nebūtu nopietni, ja frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" pārstāvju nebūtu valdībā. Tā šis amats tika piedāvāts Grīnblatam, un viņš atbildējis: "Ja nav neviena cita pretendenta šim amatam, tad Grīnblats esot ar mieru!" Es citēju laikraksta "Bizness un Baltija" 1996. gada 10. septembra numuru. Bet "Tēvzemei un Brīvībai" taču vienmēr sevi ir reklamējusi par latviskas Latvijas, patriotisma un nacionālisma galveno sardzi. Kāpēc "tēvzemieši" nevēlas izmantot tiem dotās iespējas? Tieši pretēji - viņi cenšas atbrīvoties no tik neizdevīgās ministrijas. Izglītības un zinātnes ministra darbības stilu raksturo pastāvīga izvairīšanās no atbildības. Grīnblata skaidrojumos nekad ne par ko neatbild Izglītības un zinātnes ministrija vai konkrēti pats izglītības un zinātnes ministrs. Vienmēr vainīgas ir dažādas komisijas, žūrijas un tamlīdzīgi. Domāju, ka tieši ministram ir jāatceļ vai jākoriģē kādas zemāk stāvošas ministrijas struktūras lēmumi. Ministrs nevar vienkārši vienmēr pateikt, ka ne par ko nav atbildīgs. Grīnblats ir atbildīgs par visu, kas notiek Izglītības un zinātnes ministrijā. Frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" traktējumā politiskā atbildība nozīmē visīstāko bezatbildību. Kas atbildēs par to, ka frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" komanda Šķēles valdības laikā ir apliecinājusi savu nespēju vadīt izglītības nozari, reformēt to atbilstoši laikmeta prasībām? Gribu ieteikt Grīnblatam beidzot pārstāt novelt atbildību no saviem pleciem, aizbildinoties ar to, ka valdības deklarāciju rakstījušas visas valdību veidojošās frakcijas kopā. Uzskatu, ka Grīnblats kā ministrs demonstrējis absolūtu bezprincipialitāti. Viņš nav iestājies nedz par skolotāju algu paaugstināšanu, nedz par mācību vielas kvalitātes un satura uzlabošanu. Jāsecina, ka Grīnblats vispār nedara neko, bet lielākoties nodarbojas ar partijas un paša reitinga stutēšanu. Izglītības un zinātnes ministrijas darboņus diskreditē vienīgi viņi paši. Ministrijas darbinieki paši sevi diskreditē, skolu decentralizācijas principu aizstājot ar centralizāciju un likvidatorismu jeb, kā tagad pieņemts teikt, ar mazo skolu optimizāciju, bet finansiālo atbildību...".
• 1996_11_13-seq67 language "lv".
• 1996_11_13-seq67 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_11_13-seq67 mentions Q822919.
• 1996_11_13-seq67 mentions Q211.
• 1996_11_13-seq67 mentions Q957126.
• 1996_11_13-seq67 mentions Q39731.
• 1996_11_13-seq67 mentions Q15180.
• 1996_11_13-seq67 mentions Q43070.
• 1996_11_13-seq67 mentions Q3899540.
• 1996_11_13-seq67 mentions Q710198.
• 1996_11_13-seq67 mentions Q16356840.
• 1996_11_13-seq67 mentions Q23927556.