Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_11_13-seq62> ?p ?o. }

• 1996_11_13-seq62 type Speech.
• 1996_11_13-seq62 number "62".
• 1996_11_13-seq62 date "1996-11-13".
• 1996_11_13-seq62 isPartOf 1996_11_13.
• 1996_11_13-seq62 spokenAs 29.
• 1996_11_13-seq62 spokenText "Godājamie kolēģi! Šķēles valdības deklarācijas lasīšana daudziem sagādā patiesu prieku. Tik daudz tajā ir skaistu un patiesu vārdu! Piemēram, deklarācijā rakstīts (citēju): "Izglītības attīstība ir viens no galvenajiem Latvijas valdības uzdevumiem, jo tā ir latviešu nācijas pastāvēšanas un uzplaukuma priekšnoteikums." Tam var piekrist. Vārdiem "izglītība", "skola", "mācības" latiešu tautā vienmēr ir bijusi īpaša nozīme. Gadu simtiem mūsu tauta ir tiekusies pēc izglītības. Vecāki darījuši visu iespējamo, lai skolotu savus bērnus. Ir svarīgi apzināties, ka šodienas tā sauktajā informācijas laikmetā sabiedrībā izglītības nozīme arvien vairāk palielinās. Drīz vairs nevienam nebūs vajadzīgi neizglītoti cilvēki, tāpēc aizvien traģiskāka izvēršas situācija, kas radusies Šķēles valdības īstenotās politikas rezultātā. Šogad aptuveni 15 000 skolas vecuma bērnu neiet skolā. Vai premjera vietnieks - izglītības un zinātnes ministrs Grīnblats - apzinās reālo stāvokli Latvijas izglītībā un mūsu skolās? Ja valdība to apzinās, tad kāpēc netiek veikti strikti pasākumi, lai mainītu šo nenormālo un absurdo situāciju? Vai frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" priekšsēdētājs Grīnblats ir aizmirsis savas partijas pirms 6. Saeimas vēlēšanām dotos solījumus? Tas ir, veidot latvisku, sakārtotu un tiesisku valsti, veidot pārtikušu, plaukstošu un sakoptu zemi, radīt izglītotu, veselu un tikumīgu tautu. Acīmredzot "tēvzemiešu" komanda neuzskata šos solījumus par sev saistošiem. Tiesa, valdošo partiju politiķiem, domājot par pašu labuma vairošanu, šķietami ir ļoti izdevīga tumša un neizglītota tauta. Šādi ļaudis ticēs visam, ko tiem stāsta. Tālāk. Valdības deklarācijas sadaļā par izglītību lasāms: "Valsts budžeta izdevumu noteikšana izglītībai pašreizējā posmā tādā līmenī, lai būtu iespējams nostiprināt un pilnveidot valsts finansēto izglītību." Kā tad Izglītības un zinātnes ministrijai veicies ar šā uzdevuma pildīšanu, to, šķiet, zina ikviens Latvijas skolotājs, ikviens skolēns un viņa vecāki. Arī šajā gadījumā vārdi atšķiras no darbiem. Kā zināms, Šķēle par prioritāru izvirzījis uzdevumu reformēt izglītības finansēšanu, paredzot līdzekļus viena bērna izglītošanai un nosakot normatīvus gan pedagoģisko darbinieku algām, gan izglītības iestāžu uzturēšanai. Nav saprotams, kāpēc šāda finansēšanas mehānisma izstrādāšanai pie Ministru kabineta izveidota īpaša darba grupa Šķēles padomnieku vadībā, kura tad izstrādāšot izglītības finansēšanas reformas konkrētos jautājumus. Šī darba grupa sagatavos nepieciešamo pamatojumu izglītības finansēšanas reformai, veiks aprēķinus, cik īsti naudas skolēnu izglītošanai jāpiesaista katram Latvijas pagastam, bet ar ko tad īsti nodarbojas Izglītības un zinātnes ministrija ar savien daudzskaitlīgajiem štatiem, daudzajiem departamentiem un nodaļām, zinātniskās pētniecības institūtiem un tā tālāk? Vai tajos strādājošie ierēdņi nav spējīgi izstrādāt šādus projektus? Nekādi nav saprotams, kāpēc valdībai jātērē papildu līdzekļi, radot būtībā vēl vienu alternatīvu Izglītības un zinātnes ministriju? Acīmredzot Ministru prezidenta biedrs un izglītības ministrs Grīnblats nespēj organizēt savas ministrijas darbu pat šāda projekta izstrādei. To sapratis arī premjerministrs Šķēle, izveidojot darba grupu savu padomnieku vadībā. Grīnblats sola, ka arī nākamajā gadā apmēram puse no izglītībai paredzētā finansējuma būs valsts budžeta finansējums, bez tam valsts noteiks finansēšanas normatīvus uz vienu skolēnu katram rajonam un pilsētai, taču 24. oktobra Saeimas sēdē izglītības un zinātnes ministrs tā arī nespēja neko konkrētāk paskaidrot par iecerēto izglītības finansējuma reformu. Viņš stāstīja vienīgi to, kādai, viņaprāt, vajadzētu būt šai finansēšanas sistēmai. Novārtā ir atstāts vēl kāds deklarācijas uzdevums, tas skan: "Lauku rajonu izglītības tīkla veicināšana, mazo sākumskolu atjaunošana saskaņā ar iedzīvotāju vajadzībām. To problēmu atrisināšana, kas bērniem liedz apmeklēt skolu. Skolu autobusu sistēmas ieviešana laukos. Papildpalīdzība lauku skolēniem - likumā noteikts pašvaldību un valsts kopuzdevums." Šķiet, tas ir palicis tikai skaists vēlējums, dekoratīvs teikums valdības deklarācijā. Tāpēc frakcija "Latvijai" uzskata, ka Grīnblats nespēj veikt viņam uzticētos pienākumus un viņam ir jādemisionē. Nākamais citāts no Šķēles valdības deklarācijas sadaļas par izglītību: "Valdība pakāpeniski nodrošinās tādu skolotāju atalgojumu, kas nav zemāks par ierēdņu vidējo atalgojumu." Kā tad šajā gadījumā valdības solījums saskan ar tās īstenotajiem darbiem? Mēs redzam, ka Šķēles valdība un Izglītības un zinātnes ministrija atsakās no atbildības par skolotāju algu izmaksām, nododot šo funkciju pašvaldībām (pēc Ministru kabineta noteikumiem nr 343). Valdība arī tieši pārkāpj pašas sarakstīto deklarāciju. 1997. gada valsts budžets paredz palielināt ierēdņu algas par 22%, bet velti budžetā meklēt aili, kas rādītu, ka atbilstoši deklarācijai arī skolotāju algas tiks paaugstinātas par 22%. Tātad, pretēji solītajam, valdība vēl vairāk palielina starpību starp skolotāju un ierēdņu algām. Atbildot uz frakcijas "Latvijai" deputātu uzdotajiem jautājumiem, izglītības un zinātnes ministrs Grīnblats raksta, ka nepieciešami būtiski pārkārtojumi izglītības finansēšanas sistēmā, panākot efektīvu izglītībai paredzēto līdzekļu izlietojumu. Šādas izmaiņas ir panākamas, tikai racionāli tērējot izglītībai paredzētos līdzekļus. Nu, domājams, tik gudru atbildi varētu uzrakstīt jebkurš skolotājs un pat vidusskolnieks. Interesanti tikai tas, kāpēc izglītības un zinātnes ministram neienāca prātā vienkāršākais risinājums, proti, paaugstināt gan ierēdņu, gan skolotāju algas par summu, kas varbūt būtu mazāka par 22%, toties visiem vienāda. Tā vietā Grīnblats 24. oktobra sēdē mums paziņoja, ka pedagogu algu paaugstināšanai nepieciešamā summa neatbilst valdības politikai, jo valdība, lūk, esot deklarējusi, ka tās prioritāte ir bezdeficīta budžets. Tādējādi Grīnblats apliecina savu kā ministra nespēju pildīt savu pienākumu, pildīt valdības deklarāciju un galu galā arī frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" programmu. Tālāk. Valdības deklarācijā teikts: "Līdzekļi skolotāju un augstskolu pasniedzēju algām daļēji rodami, pārkārtojot Izglītības ministrijas sistēmu, samazinot attiecīgo ierēdņu skaitu, nododot kvalifikācijas celšanu un zinātniskās pētniecības darbu augstskolām, kas gatavo pedagogus." Skatot budžeta projektu 1997. gadam, redzams, ka arī šis uzdevums nav izpildīts tāpat kā visi pārējie. Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar visdažādākajām blakusinstitūcijām, kopā ar savu politisko padomnieku un palīgu komandu ir kļuvusi par vienu no visvairāk uzblīdušajām ministrijām. Piemēram, ministrijā darbojas Stratēģiskās plānošanas departaments un Budžeta un investīciju plānošanas departaments. Ir skaidrs, ka abos strādā daudzi cilvēki. Ko tad tik lielu plānos šie departamenti? Tālāk. Izglītības un zinātnes ministrijā darbojas Profesionālās izglītības centrs, bet bez tā ir vēl arī Profesionālās izglītības metodiskais centrs. Nav saprotams, kādas funkcijas ir Izglītības un zinātnes iestāžu pārvaldei. Bet ko tad īsti tādā gadījumā pārvalda pati ministrija? Varētu saukt vēl daudzus piemērus, kā viena struktūra pārklājās citai. Nesaprotamas ir arī vairākas pozīcijas 1997. gada budžetā, kas radītas pilnīgi no jauna. Piemēram, vispārējās izglītības centralizētie pasākumi - atvēlēti 110 958 lati. Vēl ir arī pārējie izglītības pasākumi. Tiem atvēlēti 122 972 lati. Bet tas vēl nav viss. Interešu izglītības pasākumi - 45 560 latu. Cits piemērs. No pagājušā gada budžeta palikušas dotācijas privātām mācību iestādēm - 54 458 lati, taču no jauna radītas dotācijas privātām mācību iestādēm vēl 22 000 latu. Domāju, būtu interesanti zināt arī to, pēc kādiem kritērijiem tiek piešķirtas šīs dotācijas privātajām mācību iestādēm. Piemēram, nav saprotams, kāpēc vienai pašai privātajai augstākajai mācību iestādei - Zviedrijas Ekonomiskajai augstskolai - tiek atvēlēts tikpat daudz, cik visām pārējām privātajām augstākajām mācību iestādēm kopā? Ministrijas darbībai būtu jābūt atklātai arī attiecībā uz ierēdniecības atalgojumu, un pašam ministram Grīnblatam būtu jābūt atklātības sargam un iniciatoram, bet tāds viņš nav. Un tāpēc uzskatām, ka viņš netiek galā ar saviem pienākumiem. Ne mazāk svarīgas par izglītības finansējumu ir arī tās zināšanas, ko skolēns iemācās skolā. Šķiet, to labi saprot arī Ministru prezidenta biedrs un izglītības un zinātnes ministrs Grīnblats, kurš teicis, piemēram, šādus spārnotus vārdus (citēju): "Izglītības reformai pēc būtības jāskar nevis finanses, bet gan mācību saturs; skolai jāsagatavo ne tikai sabiedrības loceklis, kas būtu piepildīts ar moderno zināšanu apjomu un apguvis kādu profesiju, bet gan apzinīgs Latvijas pilsonis vai lojāls tās iedzīvotājs. Ir jārada tāds Latvijas kā valsts patriotisms, kas būtu pieņemams visiem lojāliem sabiedrības locekļiem." ("Diena", 1996. gada 19. augusts.) Par to, kā izglītības un zinātnes ministrs Grīnblats pilda šo pienākumu, liecina, piemēram, situācija ar mācību grāmatām. Tā vēl joprojām nav nokārtots kaut vai jautājums par Latvijas vēstures mācību grāmatām. Izglītības un zinātnes ministrija noraidīja Zviedrijā mītošo latviešu piedāvājumu attiecībā uz dāvinājumu skolām - Ulda Ģērmaņa sarakstītajām grāmatām, pēc kurām gadiem ilgi ir mācījušās latviešu paaudzes ārzemēs. Izrādījās, ka tās, lūk, neatbilst Latvijas vēstures mācības standartiem. Tā vietā tiek piedāvātas citas grāmatas. Tāpēc zīmīgs ir skandāls ar atkārtoti izdoto G. Kurloviča un A. Tomašūna eksperimentālo mācību grāmatu "Latvijas vēsture pamatskolām", kas izdota 1996. gadā.".
• 1996_11_13-seq62 language "lv".
• 1996_11_13-seq62 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_11_13-seq62 mentions Q822919.
• 1996_11_13-seq62 mentions Q211.
• 1996_11_13-seq62 mentions Q957126.
• 1996_11_13-seq62 mentions Q34.
• 1996_11_13-seq62 mentions Q3899540.
• 1996_11_13-seq62 mentions Q11989566.
• 1996_11_13-seq62 mentions Q4992265.
• 1996_11_13-seq62 mentions Q23927556.