Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_11_13-seq44> ?p ?o. }

• 1996_11_13-seq44 type Speech.
• 1996_11_13-seq44 number "44".
• 1996_11_13-seq44 date "1996-11-13".
• 1996_11_13-seq44 isPartOf 1996_11_13.
• 1996_11_13-seq44 spokenAs 29.
• 1996_11_13-seq44 spokenText "Godājamie kolēģi! Grīgs vienkārši nodemonstrēja, ka atkal bez kādas motivācijas tiek aicināts noraidīt likumprojektu tikai tāpēc, ka to ir iesniegusi frakcija "Latvijai". Mūsu motivācija ir šāda. Pēdējā gada laikā mūsu valstī daudz un visaugstākajos līmeņos ir runāts par samilzušām problēmām Nacionālajos bruņotajos spēkos. Galvenie šo problēmu iemesli. Ir gan objektīvas problēmas, gan subjektīvi iemesli, piemēram, vāja valsts drošības un aizsardzības problēmu izprašana valsts varas augstākajos līmeņos, traģiska ekonomiskā situācija valstī, tautsaimniecības krīze, finansu līdzekļu trūkums, nekompetenta Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadība un tamlīdzīgi. Pie šo problēmu cēloņiem ir jāpieskaita arī spēcīgās domstarpības valdošajā koalīcijā un nepieciešamo likumdošanas un citu normatīvo aktu, dokumentu trūkums. Ar nožēlu ir jāsecina, ka līdz šim laikam Saeima nav apjēgusi nepieciešamību izskatīt un akceptēt nacionālās drošības un aizsardzības koncepcijas. Līdz ar to Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nav nosprausti ilgtermiņa stratēģiskie orientieri. Līdz ar to Saeima ir kļuvusi smieklīgi bezspēcīga un nevarīga - nevar pieprasīt no Ministru kabineta, no Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadības, lai beidzot izstrādātu valsts aizsardzības plānu, Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu, mobilizācijas plānu un citus dokumentus, kā arī ieviestu Nacionālajos bruņotajos spēkos nepieciešamo kārtību un disciplīnu, izveidotu mūsu valstī vienotus Nacionālos bruņotos spēkus. Viens no galvenajiem un visnepieciešamākajiem soļiem vienotu Nacionālo bruņoto spēku izveidošanai ir - savest kārtībā likumus. Nav jēgas un loģikas, ka Nacionālo bruņoto spēku struktūras savā darbībā vadās pēc dažādiem likumiem - likuma "Par Aizsardzības spēkiem", "Par Latvijas Republikas Zemessardzi". Tas izraisa ne tikai neizpratni, bet dažreiz arī zināmas domstarpības un pat pretrunas starp dažādu Nacionālo bruņoto spēku struktūru pārstāvjiem. Starp citu, aizsardzības ministrs Krastiņš, stājoties amatā, teica, ka iesniegs Saeimā likumu par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Ir pagājis gads, bet ministrs nav bijis spējīgs to izdarīt. Tāpēc frakcija "Latvijai" ir sagatavojusi šo likumu par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Varu apgalvot, ka šī sadrumstalotība, šī situācija nekādā veidā neveicina vienotu Nacionālo bruņoto spēku izveidi. Ir pilnīgi skaidra nepieciešamība divu likumu vietā, kurus es jau minēju, izveidot vienu par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Jāpiebilst, ka satura ziņā minētie likumi ir ļoti līdzīgi. Par kopējā jaunā likuma - likuma par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem - pamatu varētu būt iepriekšējais likums "Par Aizsardzības spēkiem", tāpēc mēs esam sagatavojuši šos grozījumus, nepieciešamības gadījumā Zemessardzes specifiku izceļot tajā ar attiecīgajiem papildinājumiem. Lai sasniegtu deklarēto galveno mērķi - vienotas armijas izveidi -, frakcija "Latvijai" piedāvātajās likuma izmaiņās paredz sekojošo. Pirmkārt. Skaidri un nepārprotami definēt galvenās Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļas un to spēku veidus. Tie ir: Sauszemes karaspēks, Jūras spēki, Gaisa spēki, Zemessardze. Krīzes situācijā vai kara gadījumā Nacionālo bruņoto spēku sastāvā kā spēku veidi tiek iekļauti arī Robežapsardzības spēki. Izmaiņās ir precizētas spēku veidu funkcijas un uzdevumi, kā arī šo spēku veidu štābu atbildība. Otrkārt. Frakcija "Latvijai" priekšlikumā nosaka, kā tiek veidotas vienotas apmācību, apgādes, mobilizācijas un citas sistēmas. Nevar taču šķiest valsts naudu mazā valstī diferencētu sistēmu izveidē gandrīz katrā no spēku veidiem. Ir jābūt vienotai pieejai personālsastāva atlases un apmācības jautājumos. Tas pats attiecas uz instruktoru un virsnieku dienestu gaitu, Atestācijas kritērijiem pakāpju piešķiršanai un izvirzīšanai citiem vai augstākajiem amatiem ir jābūt vienādiem. Zemessardzes virsniekiem ir jābūt spējīgiem pildīt savus pienākumus atbilstošajos amatos, piemēram Sauszemes karaspēkā un otrādi. Tas būs sasniedzams tad, kad profesionālās atlases kritēriji būs vienādi. Šāda pieeja nākotnē atvieglos arī pakāpenisku pāreju uz profesionālu armiju. Treškārt. Likumprojektā precīzāk jāformulē karavīru sociālās aizsardzības jautājums. Karavīru sociālās aizsardzības apstākļiem jābūt līdzvērtīgiem visos Nacionālo bruņoto spēku veidos, lai novērstu kadru nepamatotu pāreju no vienas struktūras uz otru. Izņēmums var būt piemaksas lidotājiem, jūrniekiem un sevišķu uzdevumu karavīriem. Piedāvātajos priekšlikumos ir jau paredzētas strukturālās un citas izmaiņas, kuras ir notikušas vai notiks Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tā, piemēram, ir ņemts vērā, ka Robežapsardzības spēki mainīs savu pakļautību, NBS "Baltbata" karavīri piedalās miera uzturēšanas operācijās un tamlīdzīgi. Ir paredzēts, ka Nacionālo bruņoto spēku veidos, balstoties uz šo likumu, tiks izveidoti spēku veidu nolikumi. Frakcija "Latvijai" ir gatava tālākai konstruktīvai sadarbībai likuma par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pilnveidošanā. Tāpēc lūdzu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās.".
• 1996_11_13-seq44 language "lv".
• 1996_11_13-seq44 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_11_13-seq44 mentions Q822919.
• 1996_11_13-seq44 mentions Q211.
• 1996_11_13-seq44 mentions Q6112266.
• 1996_11_13-seq44 mentions Q4294480.
• 1996_11_13-seq44 mentions Q2537847.