Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_17-seq80> ?p ?o. }

• 1996_10_17-seq80 type Speech.
• 1996_10_17-seq80 number "80".
• 1996_10_17-seq80 date "1996-10-17".
• 1996_10_17-seq80 isPartOf 1996_10_17.
• 1996_10_17-seq80 spokenAs 29.
• 1996_10_17-seq80 spokenText "Paldies. Tātad valdība ir plānojusi atcelt ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu par apgādībā esošām personām, tajā skaitā par bērniem. Tagad jau publiskas diskusijas rezultātā ir vērojama zināma atkāpšanās no šā prettautiskā lēmuma, bet tā vietā ir plānots samazināt ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu kopumā. Šis arī ir lēmums, kurš tiešā veidā skar tieši maznodrošināto cilvēku intereses. Un savukārt valdībā nekas netiek darīts un domāts par to, lai no regresīvās ienākuma nodokļu shēmas pārietu uz progresīvo - ka lielāks nodoklis jāmaksā tiem, kuri vairāk nopelna. Attiecībā uz nabadzīgāko tautas daļu visasāk iedarbosies arī dabas resursu nodokļa sadārdzinājums, kas paredzēts pārtikai, aprēķinot šo nodokli no visas preces vērtības, nevis tikai no iesaiņojuma. Paredzētais budžeta ieņēmumu pieaugums no dabas resursu nodokļa ir no 1,4 miljoniem latu līdz 5,5 miljoniem latu. Var šeit minēt arī papildu izdevumus, kas saistīti ar sociālā nodokļa maksājumu tālāku pārdali starp darba devēju un darba ņēmēju, un arī daudzus dažādus citus momentus. Valdība ir plānojusi tautai naidīgu lielo monopoluzņēmumu masveida privatizāciju. Mēs uzskatām, ka šī privatizācija, ja tā tiktu veikta, ir veicama uz Saeimas atsevišķi izstrādāta likuma pamata. Tas ir skaidrs pierādījums, ka Šķēles vadītā valdība aizstāv lielkapitāla intereses. Otrais. Andra Šķēles vadītā valdība nepilda savus dotos solījumus, un, kad tas ir izdevīgi, tā rīkojas pilnīgi pretēji. Piemērs tam ir skolotāju algas. Valdības deklarācijā ir teikts, ka valdība pakāpeniski nodrošinās skolotājiem tādu atalgojumu, kas nav zemāks par ierēdņu vidējo atalgojumu. Kas tiek darīts? Tiek darīts pretējais: ierēdņu algas tiek palielinātas par 22%, bet skolotāju algas tiek atstātas iepriekšējā līmenī un turklāt vēl bez garantijām, ka naudas pietiks tādā pašā līmenī arī nākamajā gadā. Tātad tiek darīts tieši pretējais tam, kas ir rakstīts Valdības deklarācijā, - tiek vēl vairāk palielināta plaisa starp skolotāju un ierēdņu algām. Mums tas nevar būt pieņemams. Andra Šķēles vadītā valdība aizstāv autoritāras un centralizētas valsts veidošanos Latvijā. Un, protams, tas ir vispirms pašvaldību jautājums. Šie likumprojekti par rajonu un valsts pārvaldi ir vienkārši šedevri. Mēs varam atcerēties arī jautājumu par iespēju Ministru kabinetam grozīt pašvaldību robežas bez iepriekšējas saskaņošanas ar pašvaldībām; tas ir pretrunā ar Eiropas pašvaldību hartu. Budžetā plānots samazināt pašvaldību pašu ieņēmumu daļu no 21,4% 1996. gadā līdz 16,8% 1997. gadā. Pašvaldību pašu ieņēmumu bāze ir būtībā pašvaldību neatkarības jautājums, ieinteresētības jautājums - kaut ko darīt situācijas sakārtošanai. Rajonu pašvaldību posmu daudzi cilvēki šodien uzskata par lieku, bet tas tādēļ, ka rajonu pašvaldībām ir tikusi būtībā atņemta pašu ieņēmumu bāze un tās ir mērķtiecīgi pārvērstas par patērētājiem. Un šobrīd šie neatkarību likvidējošie procesi tiek īstenoti attiecībā uz pagastu pašvaldībām, un jautājums ir, cik tālu ir brīdis, kad Šķēles kungs un valdošā politiskā elite pasludinās arī pagastu pašvaldības par nevajadzīgām vai arī pārveidos par absolūtām marionetēm. Mums nav pieņemama šāda nostāja. Un Šķēles kungs melo, jo viņš vakar Budžeta komisijas sēdē apgalvoja, ka rajoniem nekad nav bijusi pašu ieņēmumu bāze. Mēs varam atrast vecākus ienākumu nodokļu likumus, un arī attiecībā uz apgrozījuma nodokli šī ieņēmumu bāze rajonu pašvaldībām ir bijusi. Šie notiekošie antidemokrātiskie procesi nav vienas dienas garumā, tā ir rūpīgi izplānota lielkapitālistu postkomunistiskās elites stratēģija: skaldi un valdi. Saskaldītu, neorganizētu un mazizglītotu tautu ir vieglāk vadīt un pakļaut ideoloģiskas propagandas ietekmei. Ir skaidrs, ka šie nav tie procesi, kurus vēlas redzēt mūsu sabiedrības vairākums. Tālāk. Andra Šķēles veidotā valdība veicina nelikumības un korupcijas attīstību un atklāti deklarē savu mazspēju cīņā pret ekonomiskajām nelikumībām. Šeit ir vairāki momenti. Budžetā ir norādīti tikai galvenie skaitļi pa nozarēm, un šie sīkie atšifrējumi, kas tiek doti, - tie ir tikai komentāri attiecībā uz to, kā šie budžeta līdzekļi varētu tikt tērēti, ja attiecīgam ierēdnim tas labpatiktos. Piemērus es jau minēju, kad runājām par likumprojektu par valsts budžetu, par tā nodošanu komisijām. Tālāk. Ļoti interesants ir termins "neoficiālā ekonomika". Tas ir būtībā mēģinājums legalizēt... apziņas līmenī legalizēt noziedzīgās "ēnu ekonomikas" esamību. Tad nosauksim to par neoficiālo ekonomiku un parādīsim visās tabulās kā pilnīgi normālu procesu, pieradināsim cilvēkus pie tā, ka tā mums šeit ir jābūt! Tiešām - diemžēl valdošā politiskā elite jau diezgan mērķtiecīgi cenšas ietekmēt arī visas tautas apziņu un sabiedrisko domu. Tālāk. Saeima ir pieņēmusi Korupcijas novēršanas likumu, bet tā vietā, lai valdība šo likumu ievērotu, viņa atsakās no nepieciešamības likt valsts amatpersonām deklarēt savus bezskaidras naudas ienākumus. Bet ir taču ļoti... elementāri skaidrs, ka šīs deklarācijas ir ļoti efektīvs instruments cīņā pret ierēdņu līdzekļu nepamatotu pieaugumu. Ja ierēdnis ir spiests deklarēt šos savus uzkrājumus, tad tajā gadījumā visi - gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī visa sabiedrība - var sekot, kā šie viņa ieņēmumi progresē no viena laika momenta līdz otram. Un tad arī neradīsies jautājums par to, kā piespiest cilvēkus godīgi maksāt nodokļus. Vēl. 5. punkts. Andra Šķēles vadītā valdība pārkāpj savas pilnvaras un nostāda sevi pāri likumam, un tas ir jau šā lēmuma projekta anotācijā minētais likuma "Par pašvaldībām" 86. pants, kas nosaka, ka tie Ministru kabineta tiesībaktu projekti, kas skar visu pašvaldību intereses, ir jāsaskaņo ar pašvaldībām. Tā ir likuma prasība, kuru valdība nav izpildījusi. Mums vēl šodien budžeta apspriešanas gaitā nav iesniegts projekts likumam par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, līdz ar to deputātiem nav dotas iespējas reāli salīdzināt to, kāds finansējuma līmenis ir paredzēts dažādu funkciju veikšanai valsts institūcijās un pašvaldībās. Tas ir tas, kam šeit bija noteikti jābūt, lai varētu veikt šo godīgo salīdzinājumu. Šobrīd pašvaldības ir nostādītas absolūtā pabērna lomā. Mēs varam vēl runāt arī par pašvaldību izdevumu īpatsvaru valsts kopbudžetā. Ja mēs rēķinām salīdzināmos skaitļos, bez pašvaldību speciālā budžeta un bez maksas pakalpojumu rezultātā iegūto līdzekļu izlietošanas, tad 1994. gadā šis līmenis bija 25,5% no valsts kopbudžeta izdevumiem, tagad 1997. gadā ir paredzēti 18,6%. Tātad šī pašvaldības loma un ietekme būtiski samazinās. Es varu tikai vēl piebilst, ka tādā valstī kā Dānija, kuru mēs varam uzskatīt par demokrātiskas valsts paraugu, pašvaldību izdevumu daļa valsts kopbudžetā ir 60% no visa. Mēs varam padomāt, kur mēs atrodamies un uz kurieni mēs vēl tālāk ejam. Ir pilnīgi skaidrs, ka Andra Šķēles vadītās valdības šāda politika nav pieņemama tautas vairākumam, un tādēļ es arī aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu par šīs valdības demisiju. Paldies.".
• 1996_10_17-seq80 language "lv".
• 1996_10_17-seq80 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1996_10_17-seq80 mentions Q822919.
• 1996_10_17-seq80 mentions Q211.
• 1996_10_17-seq80 mentions Q193089.
• 1996_10_17-seq80 mentions Q35.
• 1996_10_17-seq80 mentions Q511905.