Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_17-seq221> ?p ?o. }

• 1996_10_17-seq221 type Speech.
• 1996_10_17-seq221 number "221".
• 1996_10_17-seq221 date "1996-10-17".
• 1996_10_17-seq221 isPartOf 1996_10_17.
• 1996_10_17-seq221 spokenAs 29.
• 1996_10_17-seq221 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es aicinu balsot pret visiem šiem trim likumprojektiem, par kuriem šeit komisijas vārdā ziņoja Ādamsons, pret viņu pieņemšanu pirmajā lasījumā, tas ir, pret likumprojektiem "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"", "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" un "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā", kuru būtība ir tātad vērsta uz Robežsargu karaspēka pāriešanu Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Jānis Ādamsons jau minēja vienu piemēru, šādu apsvērumu, ka mums sevi vajag mierināt ar cerībām, ka valdība vēl kaut ko izstrādās, ka valdība vēl sagatavos atsevišķu budžeta aili nākamā gada budžeta projektā, bet es domāju, ka jau šis apgalvojums vien, kas ir precīzs, ka mums ir jāmierina sevi tikai ar cerībām, ka tas notiks, skaidri parāda, ka šis jautājums nav sagatavots, lai mēs to pieņemtu, zīlējot un brīvi fantazējot, kā tur būs vai kā nebūs, vai būs pietiekami naudas, kā šo pāreju vispār nodrošināt, un vai tur būs kaut kāds labums no tā vai nebūs. Es gribētu dot tādu nelielu šīs problēmas novērtējumu. Ir savas pozitīvās puses, protams, arī tam, ka notiek robežapsardzības pāreja no Aizsardzības ministrijas uz Iekšlietu ministriju. Tās pozitīvās puses ir divas. Pirmkārt, bruņota konflikta vai robežincidenta gadījumā, ja tādi, iespējams, izraisās uz Latvijas robežas, tad šāda incidenta gadījumā tajā netiek iesaistīti Bruņotie spēki. No starptautisko attiecību viedokļa, šādus incidentus, protams, būtu vieglāk noregulēt. Tad darbotos Iekšlietu ministrijas struktūras, un tas neskartu armiju, tad to nevarētu uzreiz saukt par karadarbības sākšanos. Otrs pozitīvais moments ir tāds, ka ir iespējama lielāka tehniskā, finansiālā un cita veida palīdzība no ārvalstīm. Jau šobrīd varētu nosaukt konkrētus piemērus ar konkrētām valstīm, kuras ir minējušas, ko viņas būtu gatavas palīdzēt. Šīm ārvalstīm ir vieglāk pamatot savu palīdzību kā palīdzību Latvijas Iekšlietu ministrijai, piemēram, sakot, ka palīdzēs Latvijai cīņā pret terorismu, kontrabandu un tamlīdzīgi. Tās grūtāk spētu to pamatot kā palīdzību Aizsardzības ministrijai. Taču, manuprāt, negatīvā ir vairāk. Vismaz šajā situācijā, šajā brīdī. Pirmkārt. Reorganizācija prasīs papildu izdevumus, un, ja valdošā koalīcija saka, ka tā grib veidot bezdeficīta budžetu, kas, protams, tā nebūs, tad tomēr, kaut vai pēc šā apsvēruma vadoties, ir skaidrs, ka kaut vai elementāra pārorganizēšana - dokumentu un veidlapu izgatavošana, pat jaunu zīmogu ieviešana un tā tālāk - vien jau prasīs papildu izdevumus. Pie tam neviens īsti nav mēģinājis skaidri aprēķināt un pateikt šeit deputātiem, cik tas maksās. Un, kā jau minēja Ādamsons, tas nav iekļauts budžeta projektā nākamajam gadam. Iespējams, ka šie izdevumi, kas šīs reorganizācijas rezultātā būs jāiegulda, būs pat daudz lielāki nekā tā palīdzība, kuru mēs šajā gadījumā varbūt saņemsim no ārvalstīm. Otrkārt. Daudzi pašreizējie robežapsardzības karaspēka profesionālie kadri negrib pāriet uz dienestu Iekšlietu ministrijas struktūrās. Tādējādi jau tagad, kad šādu kadru Robežapsardzības spēkos nepietiek, veicot reorganizāciju, var izrādīties, ka Robežapsardzības spēkos kadru stāvoklis kļūs vispār katastrofāls. Praktiski var iznākt tā, ka mēs atgriezīsimies robežapsardzībā apmēram 1992. gada līmenī, tātad pašā sākumposmā, kad vēl tikai veidojās Robežapsardzības spēki un kad robeža valstī tika kontrolēta visai nosacīti. Treškārt. Situācijā, kad valstī nav skaidras valsts likumdevēja, tas ir, parlamenta, apstiprinātas drošības un aizsardzības koncepcijas, es domāju, šāda rīcība būtu neapdomīga vai pārsteidzīga - vismaz tā būtu jāsaka. Bez tam bruņoto struktūru koncentrēšana kādā no "spēka" ministrijām - šajā gadījumā mēs visu koncentrējam nezin kāpēc tieši Iekšlietu ministrijā -, manuprāt, var padarīt stāvokli mūsu valstī daudz nestabilāku. Šī reorganizācija pārlieku palielinās Iekšlietu ministrijas lomu valsts pārvaldes struktūrās un var izsaukt, raugoties no valsts politiskās stabilizācijas viedokļa, nevēlamu cīņu par svarīgiem posteņiem šajā ministrijā. Es domāju, ka jau šobrīd mums pietiek kaislību ap dažādiem posteņiem Iekšlietu ministrijas sastāvā. Atcerēsimies Pilsonības un imigrācijas departamenta lietas un tā tālāk. Pašreiz, kad valdība pati nav stabila, kad visu laiku rit cīņa par tiem vai citiem ministriem, valsts ministriem, par to, likvidēt šos posteņus vai nelikvidēt, šī Robežapsardzības spēku pakļaušana Iekšlietu ministrijai, es domāju, šīs minētās problēmas un politiskās kaislības tikai vēl vairāk padziļinās. Pie tam pašas valdības iekšienē! Tieši pašas valdības iekšienē. Tāpēc var izdarīt dažus secinājumus. Pirmkārt. Robežapsardzības spēku pakļaušana Iekšlietu ministrijai pašreizējā situācijā var izraisīt zināmas pakāpes politisko krīzi. Bez tam šī pāriešana no Aizsardzības ministrijas uz Iekšlietu ministriju nav finansiāli aprēķināta un var prasīt papildu izdevumus no valsts budžeta. Otrkārt. Perspektīvā šī ideja ir jāatbalsta. Es tieši to gribu uzsvērt, ka es nevēršos pret to kā tādu, bet to var darīt tad, kad būs izpildīti iepriekšminētie nosacījumi un kad būs izstrādāts skaidrs un pakāpenisks šīs pārejas mehānisms, kas pirms tam būtu jāapspriež parlamenta komisijās, lai deputātiem būtu pilnīga pārliecība par to, ka, ja mēs kaut ko darām, tad mēs to nedarām vis "uz zila gaisa" vai emociju vadīti, bet darām to, darbojoties un balstoties uz loģiku un skaidru argumentāciju. Treškārt. Es domāju, ka, apspriežot jautājumu par to, ka no Aizsardzības ministrijas, pieņemsim, Robežapsardzības spēki ir jāizņem, tomēr būtu jāapspriež vēl citi - alternatīvi - varianti. Es šajā gadījumā domāju, ka mēs, deputāti, varētu vēlreiz konceptuāli pārspriest arī neatkarīga Robežapsardzības departamenta izveidi, kas būtu pakļauts tieši Ministru kabinetam. Arī šis variants vēl būtu pamatīgi jāizanalizē, jāsagatavo un jāapsver. Tas varētu būt starpposms garākā procesā, lai perspektīvā pārietu uz pakļautību Iekšlietu ministrijai. Par pamatu šai idejai, ko es minēju, varētu ņemt to likumprojektu paketi, ko šā gada sākumā Saeimā jau bija iesniegusi izskatīšanai frakcija "Latvijai". Tāpēc es šobrīd, kolēģi, visu šo minēto argumentu dēļ aicinu šodien balsot pret šo attiecīgo triju likumprojektu pieņemšanu pirmajā lasījumā, nenoraidot pašu ideju kā tādu. Aicinu turpināt pie tās strādāt.".
• 1996_10_17-seq221 language "lv".
• 1996_10_17-seq221 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_10_17-seq221 mentions Q822919.
• 1996_10_17-seq221 mentions Q211.
• 1996_10_17-seq221 mentions Q4294315.
• 1996_10_17-seq221 mentions Q4294480.