Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_10-1-seq28> ?p ?o. }

• 1996_10_10-1-seq28 type Speech.
• 1996_10_10-1-seq28 number "28".
• 1996_10_10-1-seq28 date "1996-10-10".
• 1996_10_10-1-seq28 isPartOf 1996_10_10-1.
• 1996_10_10-1-seq28 spokenAs 29.
• 1996_10_10-1-seq28 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Šis ir atkal viens no fundamentālajiem jautājumiem, kas skar mūsu valsti un mūsu valsts sabiedrību. Mūsu valsts realitāte ir tā, ka Latvijas teritorijā dzīvo dažādu tautību pārstāvji un ka mūsu valsts pamatiedzīvotāju ir tuvu 50 procentiem. Tikai un vienīgi tas fakts ir neapšaubāmi ņemams vērā. Bet, no otras puses, tie otri 50 procenti pie mums dzīvo legāli. Tie nav ienākuši šeit pašreiz un neuzturas šeit nelegāli. Līdz ar to mums ir jāmeklē kompromiss, ir jāmeklē saskaņa un optimizācija starp dažādu etnisko grupu pārstāvjiem sabiedrībā, tās sabiedrības daļām, kāda ir izveidojusies mūsu valstī. Un, lūk, šīs saskaņas un optimizācijas vārdā es arī iedrošinājos uzstāties jūsu priekšā. Un, lūk, šeit ir jāšķiro - ir divas atšķirīgas tiesību un iespēju kategorijas. Pirmā no tām, neapšaubāmi, ir ekonomiskās tiesības un iespējas valsts iedzīvotājiem tās realizēt. Šajā sakarībā es ieklausījos, rūpīgi ieskatījos tanī sarakstā, kuru es palūdzu no Dozorceva kunga un kurā bija uzskaitītas tās atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem, kuras pastāv pašreiz mūsu likumdošanas aktos. Tur tādu ir vairāk nekā 60. Es šo sarakstu nodevu ekspertiem - gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem, gan latviešiem, gan nelatviešiem - un saņēmu šo ekspertu atziņas, bet tanī pašā laikā, ar tiem materiāliem iepazīstoties, man ir, neapšaubāmi, radies arī pašam savs personiskais viedoklis. Lielākā daļa šo atšķirību ir jāņem vērā un tās ir jāpārskata, bet tanī pašā laikā tas ir jādara objektīvi. Un es šā saraksta sastādītājiem vienlaicīgi ieteiktu pielikt tur vēl vienu atšķirību klāt, proti, to, kas tur nav minēta un kas ir saistīta ar mūsu jauniešu dienēšanu armijā, - ka ir paredzēts, ka pilsoņi iet armijā dienēt un ka nepilsoņiem nav jāiet dienēt. Ja mēs sastādām šādu sarakstu, kur ir daudz patiesības, kurā jāieklausās, tad šim sarakstam ir jābūt pilnīgam un vispusīgam, bet es gribu teikt, ka zināmā mērā šis saraksts ir, nu, tā selektīvi sastādīts. Politiskās tiesības. Tas ir otrs virziens. Politiskās tiesības piešķirot pilsoņiem un nepilsoņiem, mums ir, neapšaubāmi, jārespektē gan saskaņas princips, gan arī otrs vienlīdz svarīgs (vai varbūt vēl svarīgāks) princips, proti, pamatnācijas izdzīvošanas princips. Jānodrošina, lai pamatnācija izdzīvotu savā etniskajā teritorijā. Un šajā sakarībā mums, neapšaubāmi, ir jādara viss iespējamais, lai šīs pamatnācijas iespējas izdzīvot šeit saglabātos. Tas ir neapstrīdams princips, pēc kura seko citi, tā tas ir visās valstīs - atkarībā no konkrētās situācijas, kāda tur ir izveidojusies. Pašreiz mūsmāju situācija ir tāda, kuru var raksturot ar dažām atziņām. Pirmkārt, mums nav pašreiz tāda valsts vadības politika, tāda valsts vadības stratēģija, kas ievērotu ilglaicīgu perspektīvu attiecībā uz šo problēmu risināšanu saskaņas, optimizācijas un pamatiedzīvotāju izdzīvošanas kontekstā. Tāda tā mums nav. Un šis punkts ir tieši tas, kas dod iespēju to atgādināt, un tieši šis jautājums ir jārisina tā, un tas ir jārisina valstiskā mērogā. Tas likums, ko mēs saucam par Pilsonības likumu, diemžēl nav uzskatāms par šādu stratēģisku dokumentu. Tātad mums valstī nav tādas vadības un vispār šādas vadības politikas, un pie šādas politikas izstrādes, neapšaubāmi, ir jāstrādā ļoti nopietni, un tas ir jādara jau tuvākajā laikā. Otrkārt. Gan likumdošanas aktos, gan debatēs parlamentā, gan arī sabiedrībā sanāksmēs un mītiņos tiek jaukti šie jēdzieni, par kuriem es runāju, un līdz ar to rodas nepamatota spriedze un pārpratumi. Nekādā gadījumā vienam cilvēkam nevajag pārmest otram, ka, lūk, viņš ir citas nacionalitātes un citā mātes valodā runā. Neapšaubāmi, šādas nostādnes te nav risinājuma elements. Treškārt. Ir jāpārskata, lūk, tās ekonomiskās tiesības un iespējas, kādas ir pilsoņiem un nepilsoņiem mūsu nabadzīgajā valstī, un tās objektīvi jāizvērtē. Ceturtkārt. Ir jāpārskata arī, lūk, šīs politiskās tiesības un iespējas, ar kādām mēs varam nākt pretī šeit legāli dzīvojošajiem nepilsoņiem. Bet tanī pašā laikā tādām politiskajām pamattiesībām kā tiesībām tikt ievēlētam vai tiesībām piedalīties vēlēšanās ir jāpieiet ļoti, ļoti uzmanīgi un pirmajā vietā ir jāizvirza pamatnācijas izdzīvošanas nosacījumi. Es nevaru šodien piekrist, ka piešķirtu šīs visaugstākās tiesības cilvēkiem, kuri šeit ir dzimuši, auguši, sasnieguši vēlēšanu vecumu, bet tanī pašā laikā nicīgi izturas pret mūsu kultūru, izturas nicīgi pret mūsu valodu, to apliecinādami tādējādi, ka līdz vēlēšanu vecuma sasniegšanai vēl nav iemācījušies vietējo valodu. Nu kā gan citādi to var saprast? Lūk, šajā kontekstā, par ko es te runāju, un tādā darba kontekstā, kas būtu jādara šā jautājuma sakārtošanai mūsu daudznacionālajā valstī... neņemiet ļaunā, citādi domājošie, bet es balsošu pret šīm tiesībām... par šīm vēlēšanu tiesībām, tanī pašā laikā visā savā praktiskajā darbībā paturot vērā, ka šis jautājums ir sakārtojams, it īpaši politisko tiesību... tas ir, piedošanu, ekonomisko tiesību aspektā, un ka tas ir jādara vistuvākajā laikā. Un šajā darbībā arī personīgi centīšos iesaistīties. Paldies par uzmanību.".
• 1996_10_10-1-seq28 language "lv".
• 1996_10_10-1-seq28 speaker Imants_Liepa-1937.
• 1996_10_10-1-seq28 mentions Q211.