Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_10-1-seq26> ?p ?o. }

• 1996_10_10-1-seq26 type Speech.
• 1996_10_10-1-seq26 number "26".
• 1996_10_10-1-seq26 date "1996-10-10".
• 1996_10_10-1-seq26 isPartOf 1996_10_10-1.
• 1996_10_10-1-seq26 spokenAs 68.
• 1996_10_10-1-seq26 spokenText "Cienītie kolēģi! Man tā liekas, ka te neviens īpaši uztraucies nav, un šī problēma ir un būs, protams, katrreiz, kad būs jārunā par jautājumiem, kas ir saistīti ar nepilsoņiem un diemžēl arī ar nelatviešiem. Tad būs garas diskusijas. Šodien ir tāds stāvoklis sabiedrībā, un to nedrīkst neredzēt. Es pilnīgi saprotu, ka šī papildinājuma iesniedzēji nebūt necer uz to, ka viņi dabūs balsu vairākumu, nebūt, bet viņiem vajag zināmās aprindās nostiprināt savu popularitāti. Labi redzam, kā šīs tā saucamās partijas iekšēji dalās, šķeļas, pārdalās, jo pat pieci šeit iekļuvušie zvērināti PSRS mīluļi nav spējuši apvienoties. Tā ka viss ir skaidrs, un tā mēs arī uztversim šo vēlmi, ka daži arī no citiem deputātiem var izteikt savu viedokli, savu patiku vai nepatiku, vienkārši izmantojot šādu izdevību. Jāatvainojas, protams, varbūt ir par dažām liekām stundām, bet šī problēma ir jāapspriež. Tieši tad, ja mēs viņu apspriedīsim, mēs tomēr likvidēsim šo neskaidrību un šo spriedzi. Es domāju, ka arī iesniedzēji nevar neredzēt stāvokli, kāds ir Latvijā, tāpēc nesalīdzināsim šeit Latviju ar kādu Eiropas valsti šajā ziņā un vēl ar kaut ko citu. Mums ir īpaši bīstams stāvoklis, un diemžēl tā tas ir. Nerunāsim par iemesliem, kāpēc tas tā ir noticis, bet tā ir šodienas realitāte. Un tāpēc es uzsvēršu, ka mums, latviešiem, ir jābūt īpaši uzmanīgiem, ja mēs domājam par latviešu tautas nākotni. Piedodiet, lūdzu, bet krieviem nav ko uztraukties, ka viņi izmirs, pazudīs, un ilgi viņiem vēl nebūs jāuztraucas par to. Varbūt tad, ja viņi pārāk daudz sāks jaukties Tadžikistānas, Afganistānas un Ķīnas lietās. Tad varbūt viņiem būs draudi. Es gribētu atgādināt šos te lielos demokrātijas mīlētājus un atgādināt viņu balsojumu, kad bija jāpiešķir pilsonība Ņinai Ezeriņai. Toreiz daži no iesniedzējiem tiešām atbalstīja, bet daži bija gandrīz vai vienīgie, kas neatbalstīja pilsonības piešķiršanu cilvēkam, kurš tiešām ir mūsu Latvijas patriots un kurš atbilst visiem rādītājiem. Tātad tas tikai liecina, ka tas politiski bija jāparāda saviem vēlētājiem: lūk, kādi mēs esam, un, ja mēs esam spējīgi ieriebt tam, kas nāk no cita bloka, tad mēs to noteikti darīsim. Tā ka te var runāt, ko grib, par to lielo demokrātiju un cilvēkmīlestību, taču darbi parāda kaut ko citu. Tas ir bijis ļoti raksturīgs padomju iekārtai, un tas ir ļoti raksturīgs padomju stilā domājošiem cilvēkiem arī šodien - runāt vienu, aiziet vietā un darīt pavisam kaut ko citu. Šeit tika lietots jēdziens - dobelizācija. Nu var jau būt! Paldies par zināmu popularizēšanu! Tas arī ir jauki. Es jums varu pateikt, ko es ar to saprotu, ja reiz tāds jēdziens ir minēts. Es ar to saprotu, ka, ja jau mēs kādu iesaistām mūsu sabiedrībā, tad tam ir jābūt simtreiz rūpīgi pārbaudītam, tiešām cilvēkam, kurš mūs atbalsta, nevis kaut kādam gadījuma grābslim, kādu tūkstošiem šodien te pa Latviju vazājas. Un tā ir cieņa pret Latvijas valsti un arī cieņa pret mūsu tautu un mūsu valodu. Es gribētu atgādināt to bēdīgo praksi, ko mūsu valdības pārstāvji pēdējā laikā atļaujas piekopt, runājot par Krievijas militārpersonu atrašanos Latvijā. Un jāsaka, ka nevar saprast, no kuras vietas liet asaras, kad es klausos, ka daži desmiti vēl ir palikuši un, ja arī tie aizbrauks, tad mēs ar Krieviju būsim nokārtojuši visus rēķinus, bet tas, ka par dažiem desmitiem tūkstošu vienkārši nekas nav zināms, kas ar viņiem notiek Latvijā, tas nevienu nesatrauc. Tagad jūs tādiem te gribat dot vēlēšanu tiesības, kuri šeit sēž ar viltotiem dokumentiem, ar visādā veidā iegūtām PSRS iekšzemes pasēm, kas pamatojas uz viltotu pierakstu izmantošanu. Tie nu būs tie riktīgie balsotāji tagad! Tagad šī te lojalitāte... Zināt, es tomēr atļaušos runāt arī par pilsoņu - nelatviešu tā saukto lojalitāti vai nelojalitāti, kura ļoti bieži labi izpaužas. Un mums jau ir viena no tām interesantākajām situācijām pasaulē, ka mūsu pilsoņi neprot valsts valodu. Nu kur tad mēs vēl tālāk iesim? Ko tad jūs gribat - vai vēl ražot tādus pašus pilsoņus, kuriem tatāru senie vārdi pārtulkoti krievu valodā? Un tas ir jāpasludina visas Eiropas priekšā. Un tie nu būs tie īstie nacionālie varoņi tagad mums. Vienam tādam mēs te kaut kādā veidā nezin kāpēc piešķīrām pilsonību par šiem varoņdarbiem... Tagad nedaudz par to īpatnējo raksturojumu, ka, lūk, Rīgā, kur pie varas ir nacionāļi, ir briesmīga kriminālā situācija, bet Daugavpilī, kur viņi nav pie varas, viss ir ļoti mierīgi. Es domāju, ka tādā gadījumā būtu jāraksturo, kas ir Rīga un kas ir Daugavpils. Tas būtu pirmkārt. Un, otrkārt, es tā gribētu ar smaidu atcerēties, ka 5. Saeimas deputāts Odisejs Kostanda Daugavpilī tieši pie viesnīcas ieejas tika piekauts un viņam tika atņemta nauda. Ja vēl tad skaitās, ka šī situācija ir ļoti maiga un patīkama... Var jau būt... Tad brauciet uz Daugavpili un pārnakšņojiet Daugavpils viesnīcā. Tagad es gribētu atgādināt vēl kaut ko par to pašu Daugavpili, Rēzekni, Ludzu un citām šīm klusajām, mierīgajām Latgales pilsētām. Latvijā ir tāda nereģistrēta organizācija "Latvijas Komunistu savienība". Ir tāds kungs ar uzvārdu Stroganovs, kurš arī nāk no tās puses, un vēl daži citi. Protams, viņi pēdējā laikā ir nedaudz "pierāvušies", pateicoties mūsu labojumiem Kriminālkodeksā, bet tas nenozīmē, ka viņu iekšējā pārliecība ir mainījusies. Un tātad šīs organizācijas pamatnolūks ir atjaunot PSRS, un viņi to arī neslēpj. Šī organizācija vēlas apvienoties ar Krievijas Komunistu savienību. Un šie visi cilvēki šeit atrodas, un viņu nav tik maz, kā liekas. Oficiālais biedru skaits ir viena lieta, bet atbalstītāju skaits ir pavisam kaut kas cits, un vēlēšanas ir aizklātas... Tā ka, ja mēs runājam par kaut kādu spriedzi, tad spriedze būs, viņas nevar nebūt, jo šeit ir cilvēki, kuri fanātiski mūs ienīst, kuri ar naidu klausās latviešu valodu, un tas notiek šodien. Diemžēl tas ir jāsaprot un ir jābūt sabiedrībā visās vietās, lai īsti izprastu. Apmeklējiet Latviju - jebkuru vietu jebkurā diennakts stundā paši personīgi, lai jūs tur nepazīst. Kā kādreiz augsti valdnieki, pārģērbušies vienkāršās drēbēs, izgāja tautā apskatīties, kas tur notiek. Un tāpēc šādi runāt, ka mēs mākslīgā veidā iedrošināsim šos cilvēkus, kas mūs nevar ciest un kas te atjauno Pētera Pirmā laika pieminekļus, kas slavē viņu, ka, lūk, tas ir bijis tas īstais vīrs... Tādā gadījumā atļaujiet vienkārši par šo naivitāti pasmaidīt. Es tikai gribēju teikt, ka pat PSRS Aizsardzības ministrijā savā laikā nekarājās neviens cits portrets kā tikai Pētera Pirmā portrets. Krievijas militāristi pielūdza un dievināja šo cilvēku, ko pie tam vēl parādīja kā briesmīgi progresīvu. Varbūt krievi varētu atcerēties, cik krievu dzīvības tika nobendētas, ceļot Pēterburgu. Arī tas ir laikam aizmirsts. Tā ka vislabākais, ko mēs varam šodien darīt, ir runāt skaidru, atklātu, godīgu valodu ar visiem, kas Latvijā šodien uzturas, nevis vazāt kādu aiz deguna un ar to mākslīgi celt savu popularitāti. Un tagad pēdējais. Ir ļoti interesanti runāt, ka, redzat, nav jau nekas bīstams. Viņi tikai vēlēs. Viņi ievēlēs pilsoņus. Es jums atgādināšu, ka arī Saeimu pilsoņi diemžēl tikai gribēja vēlēt un ievēlēt vienu ļoti interesantu cilvēku ar uzvārdu "Rubiks", gribēja ievēlēt viņu par Latvijas Valsts prezidentu. To darīja Latvijas Republikas Saeimas deputāti. Vai jūs domājat, ka nepilsoņi, kuri tikai vēlēs, ka viņi kaut ko citu vēlēs? Un tad būs ļoti interesanta komanda, kas Rīgu vadīs. Es varu iedomāties, kāda tad būs Rīgas izdaiļošana, kādi uzraksti pakāpeniski sāks rotāt Rīgu, kādi ielu nosaukumi atgriezīsies, un vēl daudz kas cits būs ārkārtīgi interesants. Un nevajag runāt, ka pašvaldībās, lūk, tur tikai saimnieciskus jautājumus kārtos. Nekad tā nevar būt, ka pašvaldību darbs ir saistīts tikai ar saimniecisko jautājumu risināšanu, it īpaši lielajās pilsētās, bet jo īpaši Rīgā, kura ir Latvijas Republikas galvaspilsēta, kuru apmeklē tūkstošiem ļoti ievērojamu cilvēku no dažādām pasaules valstīm. Nu tad iedomājieties šādu te Rīgas Domi, kur varbūt neviens cilvēks kārtīgi latviski nepratīs runāt. Visi būs pilsoņi, un nebūs nekādas problēmas! Lūk, vispirms iedzīsim galvās, ar mietiem iedzīsim, tiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kas neprot latviešu valodu, un pēc tam arī nepilsoņiem to vienkāršo patiesību, ka te ir Latvija un te ir viens saimnieks - tā ir latviešu tauta. Un katrs, kas neprot latviešu valodu, ir jādzen no Latvijā ārā. Tas ir vienreiz jāsaprot. Ja mēs gribam tiešām uz kaut kādas bāzes Latvijā vienoties, tad tā ir cieņa pret pamatnācijas valodu un viņas kultūru. Un es tāpēc uzskatu, ka, protams, šinī gadījumā tā ir tāda politiska "izrādīšanās"- šī vēlme iesaistīt nepilsoņus balsošanā, bet, ja jūs gribat par šo jautājumu nopietni diskutēt, tad - lūdzu! Jebkurā auditorijā. Un es jums paskaidrošu, kas ir "dozorcevizācija" un citas "ācijas" un ko tas var nozīmēt mums visiem kopā. Paldies.".
• 1996_10_10-1-seq26 language "lv".
• 1996_10_10-1-seq26 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 1996_10_10-1-seq26 mentions Q822919.
• 1996_10_10-1-seq26 mentions Q211.
• 1996_10_10-1-seq26 mentions Q2660080.
• 1996_10_10-1-seq26 mentions Q193089.
• 1996_10_10-1-seq26 mentions Q1020384.
• 1996_10_10-1-seq26 mentions Q148.
• 1996_10_10-1-seq26 mentions Q159.
• 1996_10_10-1-seq26 mentions Q4294480.
• 1996_10_10-1-seq26 mentions Q889.
• 1996_10_10-1-seq26 mentions Q80021.
• 1996_10_10-1-seq26 mentions Q15180.
• 1996_10_10-1-seq26 mentions Q1773319.
• 1996_10_10-1-seq26 mentions Q1669018.
• 1996_10_10-1-seq26 mentions Q863.
• 1996_10_10-1-seq26 mentions Q16348230.