Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_10-1-seq20> ?p ?o. }

• 1996_10_10-1-seq20 type Speech.
• 1996_10_10-1-seq20 number "20".
• 1996_10_10-1-seq20 date "1996-10-10".
• 1996_10_10-1-seq20 isPartOf 1996_10_10-1.
• 1996_10_10-1-seq20 spokenAs 78.
• 1996_10_10-1-seq20 spokenText "Paldies, priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Negribas atkal tieši saukt kolēģus un iepriekšējos runātājus vārdā, taču esmu pārliecināts, ka Ādamsona kungam ir labi nodomi, bet mans kolēģis Juris Vidiņš jau izteica kritiku. Es tieši kritizēt viņu negribu, es tikai gribu pateikt, atgādināt to diezgan slaveno vai neslaveno izteicienu, ka ar labiem nodomiem ceļš uz elli tiek bruģēts. Tā ka, Dievs vien zina, kā mēs varam tagad rīkoties ar labiem nodomiem, vēršoties pret skaidrām Latvijas apstākļu un starptautiskajām nelikumībām. Protams, tā bija nelikumība, kad 1940. gadā, jau 1939. gada oktobrī, mums uzspieda militārās bāzes. Tad tika lauzts Latvijas likums, tika lauzti starptautiskie likumi. Vidiņa kungs jau pieminēja 1949. gada Ženēvas konvenciju, kura skaidri pasaka, ka okupētāju vara nedrīkst nometināt savus pilsoņus okupētajā teritorijā. Tas it kā liktos pavisam skaidrs, un tomēr, kad runā par Latviju vai runā par Igauniju vai Lietuvu, šķiet, it kā tādas konvencijas nebūtu, ka tādu likumu nebūtu, tāpēc visas nelegalitātes ir absolūti atļautas šajā Dieva zemītē. Tā nu gluži nav! Ja runā par citām zemēm, jā, tiešām, tad no Eiropas padomes 39 loceklēm, drīz 40, laikam tikai sešās locekļvalstīs ir iespējams likumīgi iebraukušiem ārzemniekiem piedalīties vietējās vēlēšanās. Tad nu paskatīsimies. Norvēģijā vai Dānijā laikam tas ir atļauts, kur vispār nekur nav vairāk par 2% ārzemnieku. Tātad problēmu tur nu nav. Bet tad nu ņemsim arī tādu lielu valsti ar līdzīgu neproblēmu, kāda ir Vācija, kurā nevācu ir apmēram 8%. Arī tur ir legāli iebraukuši un dzīvo jau trešajā paaudzē turku iedzīvotāji. Arī daudz latviešu, kuriem vēl šobaltdien nav tiesību piedalīties vietējās vēlēšanās, jo viņi nekad nav pieņēmuši Vācijas pavalstniecību. Tādu piemēru ir bezgala daudz. Tātad tā ir tā stingri legālā puse. Te varētu minēt vēl Šveici, kurai ir ārkārtīgi sarežģīts, ilgs process ar referendumiem, tātad tautas nobalsošanu, kamēr var dabūt pavalstniecību un jebkādas tamlīdzīgas tiesības, par kurām te runā Dozorceva kungs un daudzi citi liberāli noskaņoti cilvēki. Tātad, pirmkārt, tikai par to tīri legālo pusi. Tas, kas te Latvijai ir uzspiests, ievests, tas starptautiski un arī pēc Latvijas Satversmes ir absolūti nepieņemams. Tā tas ir bijis, un to mums tagad mēģina uzspiest. Ja te nebūtu mainījies stāvoklis vēl 10 gadu, tad, Dievs vien zina, vai mēs vairs varētu teikt, ka mums, kā tagad optimisti saka, esot 55% latviešu, tad, Dievs zina, vai mēs būtu 45%. Mauliņa kungs runāja par kaut kādas mākslīgas spriedzes radīšanu. Mākslīgo spriedzi jau radīja Padomju Savienība 1939. gada 5. oktobrī, uzspiezdama mums militārās bāzes. Somi atteicās no tā, un tad bija Ziemas karš. Mākslīgo spriedzi radīja padomju tanki, ienākdami Latvijā 1940. gada 17. jūnijā. Mākslīgo spriedzi radīja padomju režīms, iesūtīdams te beigās tik lielu skaitu savu pilsoņu. Neviens viņus nedomā dzīt prom un tā tālāk, un mēs to ļoti labi zinām. Tomēr ir arī tādas lietas, ka cilvēkam ir etniskās un kultūras saknes, kuras dažam labam būtu jāmeklē. Un ir vēl tāda lieta, ka, piemēram, Šveice pieprasa absolūtu integrāciju - absolūtu valodas un vēstures zināšanu un tā tālāk. Ja tādi ir, labi integrēti, labi latvieši, liksim to pagaidām pēdiņās, kas it kā esot cīnījušies par neatkarību... Jā, mums bija daži, kas cīnījās par Latvijas neatkarību 1919. gada un 1920. gada neatkarības cīņās, un tiem piešķīra Latvijas pilsonību vai pavalstniecību. Jā, tie bija tiešām likuši savu dzīvību ķīlā par Latviju. Jā, tādi gadījumi mums būtu ļoti nopietni jāapsver... ne jau hokeja spēlētājiem. Tātad - ko mēs prasām Latvijai? Mēs prasām Rīgai, lai to pārvaldītu ārzemnieki, Daugavpili lai pārvaldītu ārzemnieki un arī visas tās pilsētas un vietas, kur mēs kā šīs zemes iedzīvotāji tiešām esam vienīgie kungi mūsu zemē. Tas ir ārkārtīgi nopietns pārdomājams, pirms mēs šo soli speram, vai mēs vispār gribam atstāt šo zemīti latviešu tautai kā vienīgo stūrīti visā pasaulē vai ne. Tas liekas it kā viegli, bet tas nav viegli. Šīs lietas ir ārkārtīgi smagi jāpārsver un jāapsver. Būtu vērts atgādināt, ja tas daudzmaz liktu pārdomāt cilvēkiem, kas saprot krievu valodu, un laikam te ir diezgan daudz tādu, ieskaitot mani. Tad es ieteiktu izlasīt rakstu Tatarstānas avīzē oktobra numurā. Tas ir pavisam aktuāls un saucas "Suverenitāte". Tur tā vēsi ir apskatīti 600 gadi, sākot ar 13. gadsimteni, ņemti izvilkumi sevišķi no dažādām enciklopēdijām, no visām Padomju enciklopēdijām, no vēstures un citām grāmatām par to progresu, ko sāka krievu tauta, it sevišķi smagi 16. gadsimteņa sākumā, kad pēc tā saucamā... man tagad jāsaka pēc visām tām ziņām... pēc tā saucamā tatāru jeb Kazaņas hanāta jūga, kas, starp citu, aizturēja Čingishanu no ieiešanas Eiropā. Ar to brīdi Krievija sāka izplest savu iecerēto impēriju. Kazaņu ielenca un 1552. gadā absolūti izpostīja. Atskaitot pašu hanu, neviens vīrietis nebija atstāts pie dzīvības, bet sievietes tika nodotas 150 tūkstošu lielās krievu armijas rīcībā, kā tur ir teikts. Un pēc tam Krievija sāka izplesties uz austrumiem, uz ziemeļiem, vēlāk arī uz dienvidiem, un tā tas ir turpinājies. Tur hronoloģiskā kārtībā ir parādīts viss šis varenais krievu "krustagājiens" pret citām tautām, kura rezultātā, kā mēs zinām, Staļina tētiņam palīdzot, ir gājis bojā apmēram 100 tautu. Un tas būtu turpinājies, jo arī šeit... Tagad, kad šīsdienas Krievijas politiķi runā par izsenis piederošajām Baltijas zemēm, viņi taču runā absolūtu absurdu. Austrumos reiz viņiem bija, un arī uz Rietumu pusi zināmā mērā viņiem bija tas "sanitārais kordons", ko viņiem deva tatāri, bet mūs pasargāja tas "sanitārais kordons", ko radīja zviedri, izveidodami valstiņas Novgorodā, Pleskavā, Suzdaļā, visā tajā līnijā, un beigās arī Kijevā, kas mums palīdzēja ilgāk noturēties bez šiem izsenis nostiprinājušamies īpašniekiem šajā zemē līdz 17. gadsimteņa beigām, patiesību sakot, līdz 18. gadsimta sākumam, līdz Ziemeļu karam. Vienīgie krievi, kas te bija, piemēram, Kurzemē, bija tikai gūstekņi vai tirgotāji, bet gan ne šīs zemes īpašnieki. Un nu Latvija gandrīz beidz eksistēt. Un tas ir ļoti jāpārdomā tagad, veidojot šādus likumprojektus, kas par daudz viegli svešiniekiem dod iespēju šeit piedalīties politisko spriedumu, politisko lēmumu pieņemšanā. Paldies.".
• 1996_10_10-1-seq20 language "lv".
• 1996_10_10-1-seq20 speaker Juris_Sinka-1927.
• 1996_10_10-1-seq20 mentions Q211.
• 1996_10_10-1-seq20 mentions Q2660080.
• 1996_10_10-1-seq20 mentions Q37.
• 1996_10_10-1-seq20 mentions Q191.
• 1996_10_10-1-seq20 mentions Q193089.
• 1996_10_10-1-seq20 mentions Q39731.
• 1996_10_10-1-seq20 mentions Q35.
• 1996_10_10-1-seq20 mentions Q159.
• 1996_10_10-1-seq20 mentions Q80021.
• 1996_10_10-1-seq20 mentions Q183.
• 1996_10_10-1-seq20 mentions Q15180.
• 1996_10_10-1-seq20 mentions Q43070.
• 1996_10_10-1-seq20 mentions Q20.
• 1996_10_10-1-seq20 mentions Q39.
• 1996_10_10-1-seq20 mentions Q2214.
• 1996_10_10-1-seq20 mentions Q1899.
• 1996_10_10-1-seq20 mentions Q71.
• 1996_10_10-1-seq20 mentions Q900.
• 1996_10_10-1-seq20 mentions Q15757.