Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_07_a-seq64> ?p ?o. }

• 1996_10_07_a-seq64 type Speech.
• 1996_10_07_a-seq64 number "64".
• 1996_10_07_a-seq64 date "1996-10-07".
• 1996_10_07_a-seq64 isPartOf 1996_10_07_a.
• 1996_10_07_a-seq64 spokenAs 68.
• 1996_10_07_a-seq64 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šī skaistā ideja par bezdeficīta budžetu, protams, kā tāda nav apspriežama. Šeit vienīgi varētu izteikt zināmas pārdomas par šo ar to sataisīto ieņēmumu daļu, bet tas jau ir atsevišķs un plašs jautājums. Es gribētu nedaudz pieskarties, piemēram, jautājumam par attieksmi pret šī budžeta projekta tapšanu. Un, vērojot šo attieksmi, man tomēr nāk prātā divas parunas. Viena tomēr ir kaut kur zemapziņā: "Kamēr būs auni, tikmēr būs arī cirpēji". Un otra ir, atceroties kāda daiļdarba vārdus, tikai tos nedaudz pārtaisot, ka mēs gribam taisīt vienu lielu eksperimentu un ka jūs visi mums varētu šinī darbā palīdzēt, jo, redzat, līdz pat pēdējam brīdim nebija jau nekādas skaidrības šajā budžeta projektā. Var sacīt, ka pagājušajā gadā, jā, tiešām laika nebija, un to varēja saprast un attaisnot, turpretī šogad nu nekādu attaisnojumu tam es saskatīt nevaru. Un tāpēc tomēr nerunāsim par nopietnu darbu pie šī projekta. Diemžēl Ministru kabinets kā tāds arī nopietni nav izskatījis šo projektu. To ir radījuši tikai daži ierēdņi. Un es tomēr to lūgtu iegaumēt, jo tas nebūt neliecina par ārkārtīgi lielu atbildības sajūtu, ar kuru vajadzēja pie šī projekta strādāt. To arī mēs esam konstatējuši; piemēram, Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdēs, kad pat uz pēdējo sēdi mēs nesaņēmām Iekšlietu ministrijai paredzēto līdzekļu izvērstu apskatu, nerunājot par to, ka robežapsardzības funkcijas, kuras līdz šī gada beigām ir vismaz jāpārdala, vispār nav apskatītas budžetā. Nav neviens lats paredzēts tieši šai pāriešanai no vienas ministrijas uz otru. Un tagad varbūt pārrunāsim dažas zināmas lietas. Protams, tas nākotnes skats ir rožains, ka kaut kad, pēc vairākiem gadiem... Bet varbūt paskatieties likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Cienījamie deputāti, varbūt jūs neredzat, ko mēs taisāmies uzkraut uz pašvaldību pleciem. 13. pants, kas tur bija un vēl pagaidām ir, saucas "Atvieglojumi maksātājam". Viņš jau praktiski pazūd, un tas nozīmē, ka visu šo atvieglojumu - gan par nepilngadīgu bērnu, gan par nestrādājošu laulāto, vecākiem, vecvecākiem un vēl par daudz ko citu - viņu, šo atvieglojumu, vairs nebūs. Bet pasakiet, lūdzu, uz kurieni tad ies šie cilvēki? Šie cilvēki ies pie pašvaldību darbiniekiem! Un tur atkal parādīsies sociālā aprūpe un viss kas cits. Par to valdības ierēdņiem nebūs nekādas daļas. Un to es lūgtu saprast, kad mēs tālāk runāsim par to, kas vēl skars pašvaldības. Jā, mēs jau varam runāt, ka pašvaldību fondos ir daudz neskaidrību un nesaprašanas. Un gadiem ilgi tā ir bijis. Neviens jau neliedz tur ieviest zināmu skaidrību. Un tāpēc ir ļoti vienkārši palielināt ministriju un iestāžu izdevumus, turklāt pamatīgi palielināt - par 27%, un tikpat vienkārši ir samazināt pašvaldību budžetu īpatsvaru par 4,6%. Un tagad ir interesanti tas, ka valdība pārņem daļu no pašvaldību funkcijām veselības aprūpes finansēšanā. Bet vai jūs nesaprotat, ka daļa no šīs aprūpes tik un tā paliks pašvaldību pārziņā? Tīri saimnieciskā darbība - ēkas, to uzturēšana, visa šī kopšana. To jau valdība neuzņemsies. Tas paliks uz pašvaldību pleciem. Un tas nekur nav atrunāts. Protams, mēs tālāk runāsim par šo īpašo attieksmi par izlīdzināšanas fondu. Galu galā ne jau velti ir šie protesti. Un ne jau velti ir šīs iesūtītās dažāda satura vēstules. Tomēr es gribētu atgādināt likuma "Par pašvaldību budžetiem" 21. panta otro daļu. Viņa taču ir jāzina! Tur ir skaidri un gaiši pateikts, ka dotācijas un mērķdotācijas, kas no valsts budžeta tiek piešķirtas noteikta uzdevuma izpildei, nav pašvaldību izlīdzināšanas fonda sastāvdaļa. Nu tas taču ir pateikts skaidrāk par skaidru! Un tāpēc diezgan miglaina izskatās šī tālākā pašvaldību darbība jautājumā, kas skar šo te izglītības darbinieku nodrošināšanu. Es pievērsīšu jūsu uzmanību vēl vienam faktam. Pieņemsim, ka kaut kādā veidā ar kaut kādiem tarifiem tiks atrisināts šis te jautājums par izglītības darbinieku nodrošināšanu. Bet, cienītie kolēģi, kur paliks pārējās pašvaldības funkcijas? Kā viņi tās varēs pildīt? No kādiem līdzekļiem? Kaut vai ielu apgaismošana, sabiedriskā transporta nodrošināšana, pilsētas sakopšana, pilsētas ārējā izskata veidošana? Vai tad tam līdzekļi nav vajadzīgi? Un tagad paskatieties, lūdzu, budžetā un parādiet, no kurienes tur šie līdzekļi šodien ir dabūjami? Nav tur tādu iespēju! Šī runāšana jau ir tikai šinī brīdī, lai pievērstu tam cienīto budžeta sastādītāju uzmanību. Var jau būt, ka šīs uzmanības arī nav, bet, saprotiet, ir ļoti jocīga sajūta, ka Saeimas deputātus rāda kā tādus ākstus televīzijā, radio, laikrakstos. It kā te būtu salasījušies kaut kādi ampelmaņi, un, kamēr tādus rāda - turklāt tam tiek dots diezgan liels laiks dažādos raidījumos priekš skatītāju uzjautrināšanas, tikmēr nopietni ierēdņi valdībā 24 stundas dienā ar karstiem pakaušiem strādā pie nopietna budžeta projekta. Lūk, tāds iespaids tiek radīts! Un tad atnāks kārtējais erceņģelis un kaut ko risinās. Tad, lūk, paņemot šo projektu un paskatoties šos skaitļus, nebūt nerodas tāds iespaids. Es gribētu atgādināt. Tad, kad mēs runājām par 1996. gada budžetu, es labi atceros, ko Rīgā teica: "Tas būs izdzīvošanas budžets". Izdzīvošanas! 1997. gadā tātad būs nomiršanas budžets, jo vairs izdzīvot nevarēs. Šis budžets vairs nenodrošina pat izdzīvošanu. Vai tiešām tas nav redzams? Nedaudz pievērsiet, lūdzu, cienījamie valdības ierēdņi, uzmanību tam, ko jūs taisāties darīt ar pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu, kurš tik plaši tiek te apspriests. Man tikai gribētos saprast, vai valdības ierēdnis vispār zina, kas tas tāds ir. Jūs esat saņēmuši ne reizi vien šādus dokumentus, un var jau būt, ka dažas pretrunas tajā likumā, kas attiecas uz pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā, arī ir. Tātad ar likumu ir noteikts pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritms, ka pašvaldību ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozē, faktiskos iepriekšējā gada ieņēmumus reizinot ar koeficientu 131 un zemes nodokli - ar koeficientu - 119. Taču, ja Rīgas iedzīvotāju ienākuma nodokļa faktiskos ieņēmumus reizina ar šo koeficientu, tad iegūst citu skaitli, nevis to, kāds ir izmantots. Un tas ir par 36 524 latiem lielāks, nekā nosaka likums. Lūk, tā! Es gribētu atgādināt, ka šī prognoze, kas skar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir ļoti svārstīgs, mainīgais lielums. Un, ja gada prognozi Rīgai noteiktu par 10% mazāku, pārējo nemainot, tad šīs Rīgas iemaksas izlīdzināšanas fondā samazinātos par 25%. Tagad daži aprēķini par Rīgu, kuri ir veikti, izmantojot sistēmā ieejošo bāzes informāciju un likumā noteikto detalizēto algoritmu. Šajā finansu izlīdzināšanas fondā bija jābūt 19 579 504 latiem. Taču likuma pielikumā ir dots lielums, kas ir vairāk nekā par 1,6 miljoniem lielāks. Un, ja vēl pielabo šo neatbilstību ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi, tad šī Rīgas iemaksa ir 19 miljoni ar pusi. Tātad vēl par kādiem 29 000 latu mazāk. Lūk, tā! Un tagad ir pieņēmums: vai nu šī likumprojekta autori pretrunas ir iestrādājuši apzināti, ko nu negribētos šodien vēl pagaidām pieņemt, bet jebkurā gadījumā gudri viņi nav bijuši. Tas parāda viņu absolūto nekompetenci šinī jautājumā. Pie tam Saeimas deputāti par aprēķinu precizitāti neatbild, atvainojiet, lūdzu, lai te katrs Saeimas deputāts iepazītos ar visiem šiem skaitļiem, ar visu ieejošās informācijas daudzumu, kur viena pozīcija izsauc izmaiņas visā gala rezultātā. Tas nav iespējams! Tātad par to ir jāatbild šiem likumprojekta iesniedzējiem. Un tāpēc, redzat, ir šāds izvērsums šinī brīdī. Vienkārši ir galīgi skaidrs, ka šī pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēma pagaidām ir diezgan miglaina lielum lielajam vairākumam. Un viņa šodien dod iespēju nevis rūpēties par to, lai palielinātos ieņēmumi, bet, gluži otrādi, liek gaidīt dotācijas un nemaz nedomāt par tiešo ieņēmumu iekasēšanu. Jā, diemžēl tas tiks slēpts. Un līdz ar to pašvaldības mazāk domās par nesamaksāto nodokļu iekasēšanu, bet vairāk nodarbosies ar visādiem bartera darījumiem. Un tie te nekur neparādīsies. Lūk, kāpēc es to beigās pieminēju. Es nezinu, kādā veidā tālāk notiks darbs pie otrā lasījuma sagatavošanas, bet, saprotiet, sacīt, ka šis ir sastādīts nopietni, man ir ļoti grūti. Ļoti grūti! Vai tiešām mēs nevaram atklātāk runāt? Viena lieta ir rožainais ceļš uz gaišo nākotni un bezdeficīta budžets, par kuru teorētiski neviens nestrīdas, bet otra lieta ir ārkārtīgi paviršais dažu ierēdņu darbs, kurš ir radījis, lūk, šo situāciju. Tā ka te uz otro lasījumu, es nezinu, kāds darbs ir jāiegulda. Diemžēl tas darbs tagad attieksies galvenokārt uz iekšējo pārdalīšanu, kas nebūt nav pats labākais variants. Paldies.".
• 1996_10_07_a-seq64 language "lv".
• 1996_10_07_a-seq64 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 1996_10_07_a-seq64 mentions Q822919.
• 1996_10_07_a-seq64 mentions Q2660080.