Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_07_a-seq59> ?p ?o. }

• 1996_10_07_a-seq59 type Speech.
• 1996_10_07_a-seq59 number "59".
• 1996_10_07_a-seq59 date "1996-10-07".
• 1996_10_07_a-seq59 isPartOf 1996_10_07_a.
• 1996_10_07_a-seq59 spokenAs 84.
• 1996_10_07_a-seq59 spokenText "Cienījamie prezidenti! Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs apspriežam svarīgu jautājumu - budžetu nākamajam gadam - , kas, tā sakot, nosaka mūsu darbības virzienus. Šoreiz ir divi strīdi: viens - par bezdeficīta budžetu, otrs - par deficīta budžetu. Šoreiz mums premjerministrs piedāvā bezdeficīta budžetu un grib mūs pārliecināt, ka tas ir labākais variants, kāds vien var būt. Mēs ļoti labi zinām, ka lielākajā daļā attīstītāko pasaules valstu budžets, teiksim, Amerikas Savienoto Valstu budžets, ir vienmēr ar deficītu, kas sniedzas triljonos, desmitos triljonu dolāru. Un tomēr, neskatoties uz to, mēs visi zinām, kāds tur ir dzīves līmenis un kāds ir Amerikas Savienoto Valstu potenciāls. Lielākā daļa attīstītāko valstu vienmēr ir ar deficīta budžetu. Visā pasaulē ir zināms, ka katra valsts, katra kompānija, pat privātā, biznesmeņi un ražotāji cenšas piesaistīt vienmēr naudu no ārienes, jo zina, ka nauda taisa naudu. Un naudai nauda arī jātaisa: jo vairāk naudas piesaista, jo vairāk paplašina ražošanu, atkal iegūstot naudu, un tā tālāk, un tā tālāk, nauda tā vairojas. Un kas ir bezdeficīta budžets? Tas ir skopuļa budžets, kurš krāj santīmus, krāj gadiem ilgi cerībā vienreiz sakrāt un pēc desmitiem gadu kaut ko iegādāties. Bet tanī pašā laikā tas, kas ņēma kredītus un aizņēmumus un lietderīgi tos izmantoja, laida apgrozībā, - tas jau ir sen daudz ko sasniedzis un aizsteidzies priekšā šim skopulim. Un šoreiz tas ir skopuļa bezdeficīta budžets. Tātad mēs neprotam izlietot naudu, mēs neprotam naudu vairot, mēs neprotam naudu aizņemties un laist apgrozībā, lai to vairotu. To, ko dara visa cita civilizētā pasaule. Mēs vienkārši to neprotam darīt. Un tāpēc valdība mums liek priekšā, lūk, šo bezdeficīta budžetu. Labākajā gadījumā mēs protam ņemt kredītu ar valdības garantijām - jeb taisni valdība - un atkal to kredītu atdot atpakaļ ar procentiem tiem, kas mums dod, tikai preču un pakalpojumu veidā. Un tam spilgts piemērs ir "Lattelekom" afēra. Mēs ņemam miljardu dolāru, visu taisa ārzemju firmas, apgādā savus strādniekus ar darbu, ar naudu un saņem atpakaļ ar procentiem šos miljonus. Mums nepaliek nekā. Mums paliek tikai "Lattelekom" pakalpojumi dārgāki dienu no dienas. Tas ir fakts. Un sliktākajā gadījumā mēs ņemam kredītus, lietojam tos, neesam kompetenti, neprotam ar tiem rīkoties, un galu galā šī nauda aiziet garnadžu rokās, tā, kā tas ir noticis ar miljoniem, simtiem miljonu dolāru, kas nonāca žuļiku kabatās caur banku "Baltija", caur citām komercbankām, daždažādām fiktīvām un nefiktīvām iestādēm, kas nodarbojas ar naudu. Mums ir laikam tāda "slimība", tā ir nacionāla "slimība", ka tiem, kas strādā ar naudu, viņa vienmēr pielīp pie pirkstiem un pēc tam kaut kur pazūd, un nevar viņu vairs atrast. Un nevar piedzīt vairs, un pat vainīgos nevaram atrast. Tur ir tā mūsu nelaime. Un laikam tāpēc Ministru prezidents ir nolēmis: nu zodziet paši no sevis labākajā gadījumā, ja neprotat citādi, bet nezagsim svešu naudu! Varbūt tas ir pareizi. Grūti to pateikt, bet labu tas mums neko nedos. Un tāpēc mēs skopuļa kārtā ilgi būsim nabagi un nekad uz priekšu netiksim. Nesen valdības galva teica, ka vienam bērnam divi dupši ir par daudz. Citiem vārdiem, mums ir pārāk daudz ministriju, pārāk daudz resoru un visādu iestāžu, kas "noēd" budžeta naudu. Un tas ir tiesa. Viņš solīja, ka veiks radikālas pārmaiņas, samazinās valsts izdevumus un tā tālāk. Galu galā rezultātā nekas nav izdarīts un nekas nav mainīts. Un mainīts nav laikam ne jau tāpēc, ka premjerministrs nesaprot, ka tas ir vajadzīgs, bet viņš vienkārši to nevar, jo mums ir koalīcijas valdība, tātad partiju vadība, partiju diktāts. Esiet tik laipni - katra partija pieprasa sev zināmu skaitu ministru, un mēs nevaram viņus samazināt. Mēs nekādi nevaram sadalīt... teiksim, piecas partijas nekādi nevarētu sadalīt, ja mums būtu tikai 9 ministri. Nu neiznāk viens vesels vienam. (Starpsauciens no zāles: "Pusministrs...") Taču, ja mums būtu ministri - bezpartijiskie, nevis neprašas, kas šinī savā nozarē nekā neprot, bet būtu bezpartijiskie speciālisti, tad varētu varbūt viņus sadalīt vienkārši - ja arī nedalās veselos skaitļos, tad pa daļām. Citādi mums iznāk, ka jātur visa šitā armija. Viņi ir jāapmaksā. Viņi ir jābaro. Viņi ir jāapsilda, jāapgādā ar mašīnām. Un es taisni domāju, ka mums sen būtu laiks šos valsts līdzekļus nešķiest, radikāli samazinot ministriju skaitu un arī personāla skaitu šinīs ministrijās, it sevišķi izdevumus taisni centrālo ministriju aparāta uzturēšanai. Mums Saeimā ir tāpat kā valdībā. Ja kāds tikai drusku ir kaut cik augstāk par parasto ierindas darbinieku, viņam jau ir limuzīns, un viņš brauc uz mājām, pie radiem un tā tālāk - uz priekšu un atpakaļ braukā. Bet tanī pašā laikā, cik es zinu, no Latgales mēs te esam seši deputāti, mēs braucam un kratāmies ar vilcieniem, no Zilupes kas nāk un no Daugavpils, četras vai piecas stundas uz turieni un piecas stundas atpakaļ. Un nekas nenotiek. Esam dzīvi. Bet tepat, Rīgā un Jūrmalā kuri dzīvo, visa šī lielā masa ierēdņu, viņi brauc ar mersedesiem, lai gan sabiedriskais transports kursē un darbojas. Un man liekas, ka, no vilciena un no tramvaja logiem skatoties, pasaule izskatās daudz citādāka, nekā tā izskatās, caur limuzīna logiem raugoties, ja viņi vēl ir arī aizēnoti. Tad tā pasaule pavisam citāda izskatās. Es domāju, ja arī šie vīri pabrauktu ar vilcieniem un ar tramvajiem, tad viņi drusku citu ko redzētu, kāda ir tā pasaule. Tad nebūt tik rožainā gaismā tā neizskatītos. Tagad par šo pašu izdevumu samazināšanu. Es nevaru saprast un neredzu, kādu produkciju mums dod, teiksim, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Kādēļ viņa ir vajadzīga? Kādu produkciju mums dod Eiropas lietu ministrija? Eiropas lietu komisija? Latvijas attīstības aģentūra? Centrālā zemes komisija? Daždažādi biroji, iestādes, aģentūras? Es pat domāju, ka Šķēles kungam viņi visi nav ne pazīstami, ne arī... Es arī viņus visus nekādi nevaru... Es nezinu, ar ko viņi nodarbojas. Es domāju, ka visus šos jau sen vajadzēja likvidēt un to naudu novirzīt mērķdotācijām, mērķprogrammām. Un samazināt cilvēku skaitu. Kāpēc mums ir vajadzīgs pašvaldību lietu valsts ministrs? Citi valsts ministri? Es piekrītu, ka mežu valsts ministrs mums ir vajadzīgs, veselības valsts ministrs arī ir vajadzīgs, tie ir speciālisti, kuri ir vajadzīgi. Bet priekš kam mums valsts ministri ir tādos jautājumos, kuros viņi nav vajadzīgi? Nu tur taču mēs varam ieekonomēt miljonu! Un, kā jau teicu, ja visu šo apgādi mēs drusku "piegrieztu", mazāk tērētu arī Saeimas spodrināšanai, balsināšanai, Latvijas tēla veidošanai un tā tālāk, arī ministrijām, tad, es domāju, arī no bezdeficīta budžeta varētu atlicināt kaut ko veselībai, izglītībai, tad daudz vairāk tur būtu. Taču par to te daudz runāja un pareizi runāja jau Zelgalvja kungs. Viņš pareizi teica, ka inflācija tomēr, pretēji Šķēles kunga apgalvojumam, nav atkarīga tikai no budžeta deficīta vai bezdeficīta. Nav! Tā ir tikai ļoti maza daļa no tā. Teiksim, negatīvs saldo tirdzniecībā, bez šaubām, to iespaido, bet mums negatīvais saldo, jūs paši zināt, kāds ir... Jau šodien atkal parādās raksti, ka mums republikā ienāk benzīns, alkohols un tā tālāk bez nodokļiem, tātad kontrabanda nāk iekšā. Jau benzīns vien 30-40% ienāk kā kontrabanda. Kāpēc mēs nevaram galu galā nokārtot, lai iekasētu akcīzes nodokli, ievedmuitu? Vai mēs nevaram šeit ekonomēt? Vai mēs nevaram šeit kaut ko darīt? Un viena vēl lieta, kas ir vissāpīgākā. Tas, manuprāt, prasa momentānu atrisinājumu. Un tā ir lauksaimniecība, kura jau tagad ir tiktāl nogājusi, ir pagrimusi, bet Baltijas brīvās tirdzniecības līgums to vēl vairāk pasliktinās. Un, kad nāks klāt vēl tie visi nodokļi, kurus mums jau šodien nosauca, kad būs vēl klāt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā apdrošināšana, tad vairs nav kur tālāk iet. Un visā šajā kopumā ir vēl viena sāpīga lieta un problēma - tā ir reģiona problēma, tā ir Latgales problēma. Jūs paskatieties pagājušā gada budžetu, šāgada budžetu! Taisni Latgale ir tas apgabals, kur netiek pietiekoši izdalītas ne investīcijas, ne mērķprogrammas, ne dotācijas un tā tālāk. Salīdziniet šodien kaut vai Zemgales zemnieku stāvokli ar Latgales zemnieku stāvokli! Un tas ir pierādāms, tie ir skaitļi. Zemgalē šodien dabiskā zemes auglība, neko tajā neieliekot, ir 30 centneru, turpretī Latgalē tā ar 28-29 zemes ballēm ir 15 centneru. Tas nozīmē, ka Zemgales zemnieks saņem no viena hektāra, audzējot graudus vai arī tehniskās kultūras, divreiz vairāk nekā Latgales zemnieks, pastāvot tām pašām izmaksām un tam pašam ieliktajam darba daudzumam. Un tagad mums, Latgales zemniekiem, izlīdzināšanas fondā 1 hektāram graudaugu ir iedalīti 9 lati, bet šodien labības iepircēji vidēji maksā 10 latus...".
• 1996_10_07_a-seq59 language "lv".
• 1996_10_07_a-seq59 speaker Leonards_Stass-1929.
• 1996_10_07_a-seq59 mentions Q822919.
• 1996_10_07_a-seq59 mentions Q211.
• 1996_10_07_a-seq59 mentions Q2660080.
• 1996_10_07_a-seq59 mentions Q193089.
• 1996_10_07_a-seq59 mentions Q39731.
• 1996_10_07_a-seq59 mentions Q80021.
• 1996_10_07_a-seq59 mentions Q30.
• 1996_10_07_a-seq59 mentions Q203369.
• 1996_10_07_a-seq59 mentions Q404542.
• 1996_10_07_a-seq59 mentions Q15379125.