Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_07_a-seq55> ?p ?o. }

• 1996_10_07_a-seq55 type Speech.
• 1996_10_07_a-seq55 number "55".
• 1996_10_07_a-seq55 date "1996-10-07".
• 1996_10_07_a-seq55 isPartOf 1996_10_07_a.
• 1996_10_07_a-seq55 spokenAs 29.
• 1996_10_07_a-seq55 spokenText "Godātais Valsts prezident! Godātais Ministru prezident! Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Šodien mēs apspriežam, es teiktu, gada galveno likumu - likumu par valsts budžetu nākamajam gadam. Un apspriežam to konceptuāli. Kaut gan tūlīt ir jāpiebilst, ka šodien konceptuāli izskatīt valsts budžetu ir ļoti grūti. Kāpēc? Tāpēc, ka šīs budžeta koncepcijas faktiski nemaz nav. Mēs redzam, ka 1. pielikumā ir tikai ziņojums par budžeta projektu, kurš satur dažu makroekonomisko rādītāju prognozes. Bet faktiski valsts fiskālā politika, finansu stratēģija, kādu valsts īstenos nākamajā gadā, - tas viss tā arī nav pateikts. Uz kā rēķina palielinās budžeta ieņēmumus? Kāda būs valsts izdevumu politika? Kāds būs budžeta saldo? Un tā tālāk. Tā visa te nav. Bet, ja nu tomēr šajos daudzajos biezajos sējumos mēs tā dziļāk parokamies, tad kaut ko atrast varam. Protams, tas prasa laiku un tas ir samērā sarežģīti. Lūk, ko varam secināt, iepazīstoties ar budžeta projektu. Arī es esmu izdarījis vairākus secinājumus. Pirmais secinājums. Nav ievēroti vairāki likumdošanas akti - un ne tikai vairāki, bet vesela virkne likumdošanas aktu. Šorīt jau mēs šeit Saeimā nodevām komisijām vairākus likumdošanas aktus, likumu grozījumus, kurus ir iesniegusi valdība. Bet, kāpēc tas tiek darīts pēdējā brīdī pirms budžeta projekta izskatīšanas? Ja jau valdība gāja šādu ceļu, tad to varēja izdarīt daudz savlaicīgāk un šie grozījumi varbūt arī tiktu pieņemti. Bet tagad ir problemātiski, vai tie vispār tiks pieņemti. Bet, lūk, par budžetu mums jau šodien ir jābalso. Tikai pēc tam, kad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā izvirzījās šis jautājums, - tikai pēc tam mēs redzam valdības rīcību. Bet uz dažiem momentiem es tomēr gribu vērst jūsu uzmanību. Ministru kabinets nav izpildījis likuma "Par budžetu un finansu vadību" 31. panta prasību: iesniegt Saeimai pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem, to finansiālo stāvokli attiecīgajā saimnieciskajā gadā. Šāds pārskats kopā ar Valsts kontroles atzinumu bija jāiesniedz Saeimā līdz 31. augustam. Jāpiebilst, ka šī prasība - iesniegt Saeimā pārskatu par budžeta izpildi - ir fiksēta arī Satversmes 66. pantā. Tālāk. Nav ievērots likuma "Par pašvaldībām" 86. pants, kurš prasa pašvaldībām piešķiramo dotāciju un mērķdotāciju un pašvaldību finansu izlīdzināšanas kārtību saskaņot ar pašvaldībām, kuras pārstāv Pašvaldību savienība. Kā apgalvo Pašvaldību savienības vadība, šāda saskaņošana nav notikusi. Uzskatu, ka valsts budžets ir jāizskata un jāpieņem kopā ar pašvaldību budžetiem. Tie ir divi "savienotie trauki", kuri nav atdalāmi viens no otra. Pagājušajā gadā, pareizāk sakot, šogad, apspriežot budžetu šim gadam, ar to jau sastapāmies. Proti, ka pašvaldības tad, kad apspriež viņu budžetus saistībā ar izlīdzināšanas fondu, nonāk fakta priekšā... ir nostādītas fakta priekšā. Tad, ja kaut ko grib šeit iesniegt, kaut ko grozīt un mainīt, - tad mums pasaka: "Nē, redziet, lielais budžets ir pieņemts, tur šādi skaitļi ir ierakstīti, vairāk neko mēs darīt nevaram. Mums ir jāiet pa to ceļu." Tāpēc es uzskatu, ka tas nav pareizi. Otrais un pats galvenais secinājums. Budžeta ieņēmumu un izdevumu daļas līdzsvarošanu plānots panākt, pasliktinot iedzīvotāju dzīves līmeni. No kā izriet šāds secinājums? Pirmkārt, plānots no 1997. gada 1. janvāra aplikt ar ienākuma nodokli pensijas, kuras pārsniedz 60 latu mēnesī. Tas nozīmē, ka ar nodokli tiks aplikta daļa no valsts institūciju aprēķinātā iztikas minimuma, kurš ir 75 lati. Valdība plāno šādā veidā atņemt iedzīvotājiem 18 miljonus latu. Otrkārt. Paredzēts atcelt ienākuma nodokļa maksātājiem atvieglojumus par apgādājamajiem. Atvieglojumu atcelšanas rezultātā iedzīvotāji zaudēs 17,6 miljonus latu. Treškārt. Šāds secinājums izriet arī no valdības iesniegtajiem grozījumiem likumos par pensijām, par maternitātes un slimības pabalstiem un citos, kurus mēs jau šodien šeit arī skatījām. Tātad virzība ir skaidra un viennozīmīga. Proti, visi grozījumi ir vērsti uz iedzīvotāju ienākumu samazināšanu, neviens no tiem nav vērsts pretējā virzienā - lai palielinātu iedzīvotāju ienākumus. Bez tam jāatzīmē, ka vidējā darba alga, vidējā darba samaksa no valsts budžeta finansējamās izglītības, zinātnes, veselības aizsardzības, sociālās aprūpes, kultūras, mākslas un citās iestādēs ir 75 lati mēnesī, tātad zemāka par valsts institūciju noteikto, aprēķināto iztikas minimumu. Šādu darbinieku skaits pārsniedz 175 tūkstošus. Tāpat pensijas vidējais apmērs ir 39 lati jeb tikai 73% no Labklājības ministrijas aprēķinātā krīzes iztikas minimuma. Tas pats ir sakāms arī par bezdarbnieku pabalstu. Strādājošo ienākumus samazinās sociālā nodokļa pārdale, kas mums ir gaidāma. Trešais secinājums. Valdība nespēj vai arī nevēlas pilnīgi iekasēt nodokļus. Šāds secinājums izriet no tā, ka neoficiālā ekonomika jeb "ēnu ekonomika" veido aptuveni 30% no iekšzemes kopprodukta, kā par to raksta arī Finansu ministrija iesniegtajā budžeta projektā. Neoficiālā ekonomika, kā zināms, nodokļus nemaksā, turklāt šiem procentiem nav tendences samazināties, ja mēs salīdzinām tos ar iepriekšējā gada skaitļiem. Kontrabanda sastāda 14,5 miljonus latu, no kuriem netiek iekasēts muitas nodoklis. Datu analīze liecina, ka lielākā daļa kontrabandas preču ir alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un degviela. Tas nozīmē, ka par šīm precēm nav iekasēts arī pievienotās vērtības un akcīzes nodoklis. Paskaidrojums 75. lapaspusē: valdība atzīst, ka akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana nav devusi atbilstošu fiskālo efektu. Tātad likmes paaugstināja, cenas paaugstināja, bet budžetā adekvāts ienākums nav gūts. Ja neizdosies būtiski uzlabot akcīzes nodokļa administrēšanu, iekasēšanu, tad, kā atzīst Finansu ministrija, netiks izpildīts arī šā gada - 1996. gada - akcīzes nodokļa plāns. Tāpat valdība atzīst (paskaidrojums 47. lapaspusē), ka uzņēmumi slēpj peļņu un tādēļ uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi budžetā pieaugs minimāli. Ceturtais secinājums. Budžeta izdevumu struktūra nenodrošina: pirmkārt - sociālo problēmu risināšanu, pensiju un budžeta iestādēs strādājošo algas palielināšanu; otrkārt - budžeta līdzekļu taupīšanu un efektīvu izlietošanu; treškārt - pašvaldībām nepieciešamos līdzekļus to funkciju veikšanai. Ilustrēšu to ar dažiem piemēriem. Paskatīsimies tos budžeta projektus, kādus par ministrijām mums šeit iesniedza. Es pieminēšu tikai divas ministrijas. Finansu ministrija. Ko mēs šeit redzam? Štata vienību skaits pieaugs par 47 vienībām, centrālajā aparātā gan samazināsies par 19 vienībām, turpretī atalgojums pieaugs centrālajā aparātā par 17%, kaut gan visi izdevumi kopumā - tikai par 8,5%. Izglītības un zinātnes ministrija. Programma "Nozares vadība". Štata vienību skaits - mīnus 12, atalgojums pieaugs par 19,7%, visi izdevumi kopā - par 10,3%. Centrālais aparāts ir tanī skaitā. Štata vienībās izmaiņu nebūs, atalgojums centrālajam aparātam pieaugs par 72%, izdevumi kopumā - tikai par 36%. Ko mēs varam secināt no šiem skaitļiem? Varam secināt to, ka tagad štatu saraksts netiek likuma veidā apstiprināts un pieņemts, bet ir atstāts ministriju ziņā. Ministri tagad varēs brīvi manipulēt ar šo štata vienību skaitu, lemt, vai šo skaitu samazināt vai paaugstināt, vadoties pēc savām interesēm. Bet, lūk, atalgojums tiem darbiniekiem, kas paliks, būs ievērojami paaugstināts. Tātad, lūk, to situāciju, kas šodien mums ir sabiedrībā, proti, šo ieņēmumu polarizāciju, ienākumu polarizāciju, - to šis budžets arvien vairāk pastiprinās, nevis samazinās. Tātad, lūk, šo turīgo slānis tiks palielināts, bet to nabadzīgo slānis... no tiem, lūk, ņems šos miljonus nost. Lūk, kāda ir šā budžeta koncepcija. Un galasecinājums. Šādu budžeta projektu atbalstīt, protams, mēs nevaram. Tas ir nododams atpakaļ Finansu ministrijai pārstrādāšanai. Tāds ir ne tikai mans personīgs viedoklis, secinājums. Tāds ir frakcijas viedoklis, un aicinām arī citu frakciju deputātus un pie frakcijām nepiederošos deputātus neatbalstīt šādu budžeta projektu. Vēl man ir mazliet laika. Es gribu mazliet padiskutēt ar Šķēles kungu. Par to, ko viņš teica šeit sākumā. Proti, runa ir par inflāciju. Šķēles kungs mūs ļoti brīdināja, ka mums ir jāsamazina inflācija, jābēg no tās, jo tā "apēd" daudz naudas, un ka, lūk, pastāv tieša sakarība starp budžeta deficītu un inflācijas līmeni. Es gribu teikt, ka šeit nepastāv tieša sakarība. Tieša sakarība būtu tad, ja budžeta deficītu segtu ar papildu naudas masas pieaugumu un mums būtu tā saucamā piedāvājuma inflācija. Mums šodien nav tādas inflācijas, apgrozībā esošās naudas masa nepieaug ar tādiem tempiem. Un tas, ka budžeta deficīta segšanai šīs valsts aizņēmuma parādzīmes pērk no komercbankām, - tas nenozīmē, ka kopumā naudas masa pieaug. Tā nauda, kas ir komercbankās, -tā jau ir apgrozībā. Tā ir vienkārši tikai pārdale no vienas vietas uz otru. Tāpēc šeit nevarētu vilkt tādas paralēles. Ja runājam par inflāciju, tad jāsaka, ka inflācija mums ir izmaksu inflācija. Es šeit varu nosaukt skaitļus. Akcīzes nodokļa palielināšanas rezultātā pieaugs inflācija attiecībā uz degvielu. Tas palielinās daudzu citu produktu un pakalpojumu cenas. Sakarā ar maksimālās īres maksas atcelšanu strauji palielināsies īres maksa, pat līdz divarpus reizēm. Siltumenerģijas tarifi pieaugs par 12-14%, gāzes cena - par 12%, maksa par elektroenerģiju - par 10-15%, par telekomunikāciju pakalpojumiem - par 20% ("Lattelekom" esot tiesīgs tarifu paaugstināt pat par 30,2%); pieaugs arī medicīnas pakalpojumu cenas, preses izdevumu cenas un tā tālāk. Bet kāpēc notiek, lūk, šī izmaksu, šo tarifu paaugstināšana? Tas notiek tāpēc, ka tur mēs paši esam vainīgi. Mēs esam noteikuši šo akcīzes nodokļa palielinājumu. Kas to noteica? Mēs to noteicām šeit, Saeimā, nospiežot attiecīgās pogas un balsojot par to. Mēs atcēlām, lūk, šos īres maksas "griestus". Kāpēc? Vai tad mēs domājām par to, ka tas izraisīs, lūk, šo inflācijas pieaugumu? Tad mēs par to nedomājām. Tagad valdība nāk ar, lūk, šādiem priekšlikumiem. Un mēs balsojam. Tagad, lūk, mēs runājam par to, ka pieaugs inflācija. Un, no otras puses, šie ir faktori, kas šo inflāciju it kā palielina, šīs cenas ceļ uz augšu. Bet ir, protams, bremzējošie faktori, un tie, es teiktu, šobrīd ir pat spēcīgāki. Proti, tas ir maksātspējīgais pieprasījums, kurš ir ārkārtīgi zems un kurš pazeminās nepārtraukti. Lūk, tas ir tas iemesls, kāpēc šī inflācija nenotiek. Bet tam arī ir savas robežas, un tomēr šī inflācija salīdzinot ir ļoti augsta. Un vēl mēs, ja par to pašu...".
• 1996_10_07_a-seq55 language "lv".
• 1996_10_07_a-seq55 speaker Elmars__Zelgalvis-1938.
• 1996_10_07_a-seq55 mentions Q822919.
• 1996_10_07_a-seq55 mentions Q957126.
• 1996_10_07_a-seq55 mentions Q404542.