Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_07_a-seq51> ?p ?o. }

• 1996_10_07_a-seq51 type Speech.
• 1996_10_07_a-seq51 number "51".
• 1996_10_07_a-seq51 date "1996-10-07".
• 1996_10_07_a-seq51 isPartOf 1996_10_07_a.
• 1996_10_07_a-seq51 spokenAs 77.
• 1996_10_07_a-seq51 spokenText "Augsti godātais Valsts prezident! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, mums te nevajadzētu birdināt sev pelnus uz galvas un lamāties, bet meklēt risinājumus un risinājumu veidus, jo, neapšaubāmi, pieņēmums, ka bezdeficīta budžets ir vajadzīgs, ir pareizs. Tāpēc es gribētu runāt par konkrētiem skaitļiem, un, protams, vispirms es gribētu runāt par izglītības sistēmu, par to, kāda rādās situācija šajā sfērā. 1996. gada likumā par budžetu apstiprinātais Izglītības un zinātnes ministrijas pedagoģisko darbinieku darba samaksas fonds bija 61,2 miljoni latu. Pēc ministrijas aprēķiniem, budžets pedagogu algām tika apstiprināts ar 900 000 latu deficītu, tā tas bija. Nu uz slimošanas rēķina vai kā citādāk pašvaldības - diezgan daudzas - ir samērā sekmīgi tikušas ar šo problēmu galā, bet tomēr ne līdz galam. Lai pildītu jaunā mācību gada izglītības programmas, faktiski bija nepieciešami papildus 1,8 miljoni latu. Kāpēc? No šā gada 1. septembra nepieciešami papildu izdevumi tāpēc, ka, gribam mēs to vai negribam, skolēnu skaits ir pieaudzis. (Te es gribu, tā teikt, mest akmeni Izglītības ministrijas dārziņā, jo, pēc vienas informācijas, ministrija apgalvo, ka skolēnu skaits ir 14 771, taču cits ierēdnis sniedz informāciju par 6000 skolēniem. Bet katrā ziņā skolēnu skaits ir pieaudzis.) Lai ilustrētu, kā ir izmainījusies situācija šajā sakarā, es varu iepazīstināt jūs tikai ar viena konkrēta rajonu skaitļiem, lai gan ir arī citi rajoni, kuri šo problēmu nav spējuši atrisināt un kuros skolotāju algas ir samazinājušās. Šogad, šajā mācību gadā, piemēram, Kuldīgas rajonā salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu ir samazinājušās pirmsskolas iestādēs algas no 63 latiem 7 santīmiem līdz 61 latam 84 santīmiem un skolās - no 68 latiem 16 santīmiem līdz 66 latiem 90 santīmiem. Protams, tas ir samazinājums, un tas ir bēdīgi. Nākamais. Ja mēs šo situāciju pārnesam uz nākamo gadu un skolēnu skaits mācību gada laikā praktiski nemainās, tad darba samaksas fondā pietrūkst apmēram 5,4 miljoni latu. Vēl viena objektīva problēma ir tā, ka sakarā ar izmaiņām sociālā nodokļa maksāšanas kārtībā darba samaksas fonda pieaugums paredzams par aptuveni 1 miljonu latu, jo, kā mēs zinām, pēc janvāra darba devējiem (šajā gadījumā - mācību iestāžu vadītājiem) būs jāmaksā šiem cilvēkiem slimības nauda. Un jau šobrīd es esmu ticies ar daudzu rajonu pārstāvjiem, un viņi saka, ka šīs naudas gluži vienkārši nav. Bet tātad kopumā budžetā būtu nepieciešami nākamgad 67,8 miljoni latu, ja mēs gribam saglabāt šāgada līmeni, nereformējot izglītības sistēmu kā tādu. Bet tā traģēdija ir citur. Tā lielākā traģēdija ir tā, ka diemžēl šī summa nekur budžetā neparādās. Jo, pēc Finansu ministrijas 23. septembra paskaidrojošās vēstules nr. 01303/446, pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai paredzēta dotācija: 59 miljoni latu. Arī šī summa principā nekur budžetā neparādās, tā ir abstrakta, vismaz tajos dokumentos, kas mums ir izdalīti. Bet mutiskā sarunā ar Finansu ministrijas speciālistiem es esmu noskaidrojis, ka reāli Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmas izglītības iestādēm varētu būt šajā pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā tikai 51 miljons latu, tā ka diemžēl šobrīd šis trūkums ir briesmīgs. Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā paredzētie 68,6 miljoni latu šobrīd reāli nosedz tikai izglītības darbinieku algu izmaksas, jo, kā zināms, arī Kultūras ministrijas pakļautībā esošo mācību iestāžu darbinieku darba algas ir ierēķinātas šajā pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Tātad ir jautājums - kur dabūt naudu? Arī es personīgi esmu par bezdeficīta budžetu, bet reāli šīs naudas šajā budžetā nav. Viena lieta, par ko daudzi runā, ir izglītības sistēmas iekšējās rezerves. Jā, es piekrītu, ir atsevišķas skolas... es varu nosaukt pat dažus piemērus - Ugāles krievu plūsmas pamatskola, Ieriķu krievu plūsmas skola... vienā otrā mazpilsētā, kurā ir (kopā ar lauku teritoriju) 3000 iedzīvotāju, ir atvērta alternatīvā skola, ko arī finansē no valsts budžeta... un skolas atrodas viena vienā ielas pusē, otra - otrā... Bet tie ir tikai atsevišķi piemēri. Ja mēs likvidētu jeb aizvērtu 82 skolas, kurās ir mazāk par 50 skolēniem, tad varētu palielināt par 1% pārējo pedagogu algas, bet, ja aizvērtu 168 skolas, kurās ir līdz 100 skolēniem, tad varētu vēl par 6%... Tātad kopumā mēs par 7% varētu... būtu ieguvums algu ziņā, ja mēs aizvērtu krietni pāri 200 skolām. Jūs paši saprotat, ka skolas aizvērt ir nereāli, jā? Kāpēc tad šāda situācija budžetā ir? Situācija ir unikāla: skolas mums ir, pie mums ir obligātā izglītība, bet budžetā naudas nav. Kādi ir tie cēloņi, manuprāt? Pirmkārt, es negribu visur vainot Ministru prezidentu, kā šeit no tribīnes izskanēja. Diemžēl Ministru prezidentam jāatzīst, ka viņam nav padomnieku vispārējās izglītības jautājumos, viņu vienkārši nav. Otrkārt, es teikšu skarbus vārdus, ka šāgada budžeta apspriešanas laikā valdībā parādījās izglītības ministra absolūta "impotence". Esmu pieredzējis daudzus izglītības ministrus, bet tik bezcerīgi piekāpjošos izglītības ministru, kāds ir šobrīd, es vēl neesmu redzējis. Protams, arī viņu es negribu visur vainot, jo valdībā ir zināmi "spēles noteikumi". Treškārt. Ir pierādījies, ka budžeta izskatīšanas procedūra ir ačgārna. Pirms valdība pieņem lēmumu, valdībai tomēr ir jākonsultējas ar parlamenta frakcijām. Šobrīd budžetā diemžēl ir atkal vecā nelaime - partijas savas prioritātes nav noteikušas. Visur programmās izglītība ir prioritāte, diemžēl mēs šobrīd esam pēdējā vietā (neskaitot laikam Albāniju) zinātnes finansējumā uz vienu iedzīvotāju. 5 dolāri uz vienu iedzīvotāju. Zviedrijā ir 86 reizes vairāk. Arī mūsu kaimiņvalstīs, kas bija mūsu sistēmā kādreiz, ir vairāk. Un arī izglītībā šā pieauguma nav. Tātad budžeta izskatīšanas procedūra, manuprāt, ir ačgārna. Un vēl ir traģiski, ka tomēr mūsu Ministru kabinets ir pieļāvis likuma pārkāpumu, jo šī saskaņošana ar Pašvaldību savienību nav notikusi un sekas ir traģiskas, jo deficīts, kaut vai izglītībā, šajā pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā ir katastrofāls. Tagad uz pašvaldību pleciem ir uzliktas ne tikai vispārējās izglītības iestādes, sporta skolas, mākslas un mūzikas skolas, bet ir pieplusētas visas šo iestāžu darbinieku algas. Kā šo situāciju risināt? Protams, manā izpratnē, ja mēs negribam piedzīvot krahu, vēlamākās būtu mērķdotācijas. Mērķdotācijas izglītības darbinieku algām saglabāt - protams, strādājot pie šiem normatīviem, ko ir iecerējis Ministru kabinets, un šis normatīvu princips ir pareizs, rēķinoties ar skolēnu skaitu attiecīgajā teritorijā un, protams, ievērojot konkrēto specifiku, to, kādas tur ir mācību iestādes, infrastruktūra un tā tālāk. Lai gan Ministru kabinets bija uzdevis Izglītības ministrijai tikt galā ar šiem normatīviem jau līdz 26. septembrim, situācija šobrīd ir diemžēl tāda, ka darba grupa, kuru vada Broka kungs, vēl vispār nav sanākusi, lai pie šiem normatīviem strādātu. Ja budžetā paredzam mērķdotācijas, līdzekļi tām ir no kaut kurienes jāņem. Manā izpratnē... diemžēl jāsaka atklāti, ka šobrīd izskatās, ka gandrīz vienīgais ienākumu avots - jo es pilnīgi nepieļauju iespēju, ka izdosies šeit, Saeimā, atņemt līdzekļus kādai no ministrijām, jo katrai partijai ir savs ministrs, kuru tā aizstāvēs, un mēs atkal sanāksim, kā parasti, "ragos", tāpēc ka diemžēl tās prioritātes sākotnēji nav noteiktas, - vienīgais ienākumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Un, neapšaubāmi, pie šā jautājuma būs ļoti smagi jāstrādā līdz trešajam lasījumam. Kādi tad ir secinājumi kopumā par radušos situāciju? Nav apšaubāms, ka, ja budžets tiks apstiprināts tādā veidā, kādā tas ir šobrīd, kad izglītības sistēmai naudas gluži vienkārši nav, tad, pirmkārt, tā tendence, ka no skolām aiziet pedagogi, pastiprināsies vēl vairāk. Kad pēc Birkava valdības laikā pieņemtā lēmuma skolotāju algas palielināja, šī tendence samazinājās, bet tagad tā atkal ir pastiprinājusies, jo, kā jau es minēju, reāli skolotāju algas ir samazinājušās šajā mācību gadā (Kuldīgas rajons ir tikai viens piemērs). Tātad cietīs izglītības kvalitāte. Nākamā problēma, kas attiecas uz šiem normatīviem, ir tā, ko jau es minēju, - ka šie normatīvi joprojām nav izstrādāti, un, ņemot vērā šo normatīvu komplicētību, es ļoti šaubos, vai šos normatīvus paspēs izmēģināt pašvaldības. Es nesen runāju ar Līgatnes pagastveci, ja tā varētu teikt, un viņš, ekonomists būdams, minēja faktus, ka pat padomju laikā, ja mēs gribējām izmēģināt kādu jaunu finansu sistēmu, - ka pat padomju laikā tomēr "no augšas" šī sistēma tika novadīta, šie pieņemtie lēmumi tika darīti zināmi pašvaldībām, un tad tas viss tika piemērots reālajai situācijai, ja tā varētu teikt, un tika apskatīts, kā tas reāli darbosies, un tikai pēc tam, kad pašvaldības bija izteikušas savus secinājumus, "augšas" pieņēma lēmumu. Šobrīd šis posms ir izpalicis. Un ir vēl viena milzīgi liela problēma, jo, ja mēs iesim uz to reformu, ko ir iecerējis Ministru kabinets, tātad rajonu posmu likvidēšanu... mums šobrīd vēl īsti nav skaidrs, kas pārņems funkcijas un kāda būs šī šobrīd rajonu līmenī esošo funkciju pārņemšanas procedūra, kas to pārņems un cik lielā mērā pildīs. Ja mēs šos normatīvus izrēķināsim pagasta līmenī, kur varbūt ir viena skola, varbūt ir divas skolas, bet varbūt nav nevienas, tad diemžēl mēs neiegūsim pieeju sistēmai kopumā, jo sistēmu var sakārtot tikai tādā gadījumā, ja ir plašāks skolu tīkls, jo tad tā ir sistēma. Tad var redzēt jau veselu rajonu vai reģionu. Un šiem normatīviem tātad ir jābūt rajona līmenī un lielo pilsētu līmenī, jo pretējā gadījumā, ja tie būs "saskaldīti" pa pagastiem un mazajām pilsētām, nevar sistemātiski pieiet šim jautājumam. Un pēdējais, kur valdība alojas un nedaudz arī Ministru prezidents alojas, domājot par šo "dzimtbūšanu", par to, ka naudai ir jāiet līdzi skolēnam un ka ir jāatsakās no šā "dzimtbūšanas" principa. Ja pašvaldības pārņems savā pārziņā arī šīs algas un ja šīs naudas nebūs pietiekami, tad diemžēl "dzimtbūšanas" tendence ārkārtīgi pastiprināsies. Tā ir absolūta realitāte. Piemērs. Mēs pagājušonedēļ tikāmies ar Kuldīgas rajona pašvaldībām. Ja pagasta vadībai nepietiks naudiņas attiecīgās skolas un skolotāju finansējumam, viņi būs tendēti par katru cenu paturēt savā skolā to skolēnu (jo finansējums būs uz vienu skolēnu) un nelaist viņu nekādā gadījumā uz citu skolu. Šobrīd Izglītības likums paredz, ka var iet uz citu skolu, un šī sistēma vairumā gadījumu darbojas. Vēl viena traģēdija, kas tiešām būs traģēdija: pagastā nebūs vidusskolu. Nepietiks naudiņas, pēc esošā budžeta, pagasta skolai, bet pagastam būs jāfinansē... pagasta naudiņai būs jāiet līdzi arī vidusskolēnam uz rajona centra skolu. Bet, ja uz rajona centra vai kādas citas administratīvās teritorijas pleciem gulsies vēl arī šīs algas un ja šī naudiņa skolēnam līdzi neies, jo pagastvecim, es atvainojos par izteicienu, nepietiks... Vai drīkst lūgt vēl vienu minūti? Es tūlīt beigšu...".
• 1996_10_07_a-seq51 language "lv".
• 1996_10_07_a-seq51 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 1996_10_07_a-seq51 mentions Q822919.
• 1996_10_07_a-seq51 mentions Q957126.
• 1996_10_07_a-seq51 mentions Q1419663.
• 1996_10_07_a-seq51 mentions Q34.
• 1996_10_07_a-seq51 mentions Q11989566.
• 1996_10_07_a-seq51 mentions Q16362901.
• 1996_10_07_a-seq51 mentions Q222.
• 1996_10_07_a-seq51 mentions Q4916385.