Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_07_a-seq47> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 1996_10_07_a-seq47 type Speech.
- 1996_10_07_a-seq47 number "47".
- 1996_10_07_a-seq47 date "1996-10-07".
- 1996_10_07_a-seq47 isPartOf 1996_10_07_a.
- 1996_10_07_a-seq47 spokenAs 29.
- 1996_10_07_a-seq47 spokenText "Godātā Saeima! Godātais Ministru prezident! Es nerunāšu tik daudz par skaitļiem, bet par galveno, kas nepieciešams, lai Latvija pastāvētu kā valsts un lai mūsu tauta neizmirtu. Kopš es apzinājos, ka tauta tiek mērķtiecīgi iznīcināta padomju laikos, mērķtiecīgi tiek iepludināti tā saucamie jazičnije, lai izšķīdinātu mūs un pārvērstu par vienotu padomju tautu, es ar sāpēm sirdī sāku cīnīties par tautas izdzīvošanu, un tad mēs vairs neviens... Mēs izlēmām: pats galvenais ir saglabāt tautas dzīvo spēku - cilvēkus! Šobrīd Latvijā dzimstība ir sasniegusi tik zemu līmeni, kādu tā nav sasniegusi visā pārskatāmajā periodā, kopš pastāv latviešu tauta. Šobrīd dzimst tikai 50% no tā, kas nepieciešams, lai iepriekšējā paaudze tiktu atjaunota, proti, nākošā paaudze ir tikai pusi tik liela, cik iepriekšējā paaudze. Mēs varam uztaisīt sarežģītus budžeta skaitļus, mēs varam plānot, bet tas viss būs veltīgi, ja nebūs tautas, kas tālāk uztur valsti. Valsts sabruks, jo pēc 18 gadiem būs tikai puse no to jauniešu skaita, kurus varēs iesaukt armijā, un tad būs ļoti viegli plānot armijas izdevumus, un viss būs ļoti vienkārši. Es pie jums griežos tiešām kā pilsonis. Pie pilsoņiem un pie tādiem cilvēkiem, kam ir sirdsapziņa, tikai tā ir aizsnaudusies. Es zinu, ka dažs labs te norunās varbūt līdzīgi man, bet tad aizies savā solā un, kad vajadzēs balsot, balsos tā, kā prasa. Tā, kā mums prasīja 50 gadus un kā prasa šobrīd. Tā, lai daži saņemtu 7 000 latu mēnesī, bet citi lai būtu spiesti pat maizi vākt pa atkritumu tvertnēm. Tad, kad 70. gados un 60. gadu beigās mēs ar Bruno Mežgaili uzsākām, tā teikt, demogrāfijas kampaņu par Latvijas tautas dzīvā spēka saglabāšanu, par mums smējās visās malās. Bet mēs toreiz aprēķinājām, ka tas ir vienīgais ceļš, kamēr nav neatkarības, kamēr nav nomesta tā komunistiskā ideoloģija, kura audzināja cilvēkos nevarību, iznīcināja iniciatīvu un tā tālāk, pataisīja viņus par tikumiski nevarīgām būtnēm. Tikmēr vienkārši jāsaglabā dzīvais spēks. Diemžēl - atkārtoju - to, ko neizdarīja komunistiskā tirānija un mūsu nacionālā atkarība un apspiestība, to tagad izdarīsim mēs brīvajā Latvijā. Un zināmā mērā ar jūsu, Andri Šķēle, arī ar jūsu atbalstu un ar galveno partiju atbalstu, jo šodien mēs pieņēmām pašu pirmo likumprojektu, kas ļauj sabalansēt budžetu. Proti, būtībā līdzekļi tiek samazināti pensionāriem un bērniem. Nobalsoja nospiedošais vairākums. Mēs šos skaitļus, tos, kas nobalsoja "pret" un kas nobalsoja "par", izdalījām te tiem cilvēkiem, kas tagad bija sabraukuši no visas Latvijas, lai protestētu pret budžetu, kas ir tautas iznīcības budžets. Būtībā šo cīņu par Latvijas tautas saglabāšanu es sāku 1956. gadā. Pēc 20 gadien mani par šo jautājumu izsauca uz Valsts drošības komiteju un divas dienas pratināja. Un toreiz es iedrošinājos šim pratinātājam pajautāt, cik viņam ir bērnu un vai viņš tiešām domā, ka var būt tikumīgs cilvēks, kas vēlas savas tautas iznīcību? Viņš man godīgi atbildēja, ka viņš šajos punktos piekrīt man. Es tagad gribētu dzirdēt atbildi no Šķēles kunga - vai arī viņš man šajos punktos piekrīt. Toreiz man tā jautāja... Es jautāju: "Vai tad jūs esat pret stiprām ģimenēm un pret stipru padomju valsti?" Viņi nedrīkstēja teikt, ka ir pret to, viņi teica: "Jā, mēs esam par stiprām ģimenēm kā valsts pamatu, bet kāpēc jūs runājat tikai par latviešu dzimstību?" (No zāles kāds kaut ko iebilst)... Es tad teicu tā, Vidiņa kungs, ka es jau varētu runāt arī par ķīniešu dzimstības palielināšanu, bet tad mani draugi un paziņas, izņemot vienīgi varbūt Vidiņu, sāktu par mani domāt, ka es neesmu riktīgs. Es vēlreiz atkārtoju: šis budžets, ja viņā nav skaitļu, kas atspoguļo katastrofālo stāvokli demogrāfijas jomā, ja tas nav noskaņots kaut ko grozīt šajā jomā tiešām kā kaut ko kritisku un bīstamu, tad tas budžets nekur neder. Taču šis budžets paredz noturēt ne tikai tajā pašā līmenī, bet, kā dzirdējāt, pat samazināt līdzekļus bērniem un pensionāriem. Šķēles kungs teica - nevienam nekas nav pamazināts. Jā! Skaitļos nav pamazināts, bet, ņemot vērā inflāciju, ir pamazināta vairāk nekā puse. Skaitļos nav. Vienmēr šie budžeta sastādītāji aizmirst skaitļus. Šīgada budžets tika sastādīts ar samazinājumu 8,5% apmērā, ja rēķina inflāciju. Un jūs neko nemanāt. Jūs skatāties skaitļus, esat apburti no skaitļiem un nesaprotat, kur ir būtība. Kāpēc samazinās ienākumi? Tāpēc, ka samazinās ražošana! Un tāpēc, ka mums jau ir izteikti negatīva ārējās tirdzniecības bilance, kas novedīs pie kraha. Vienīgi 1988. gadā Latvijā iestājās stāvoklis, kad tauta neizmira. Tauta atjaunoja viens pret vienu sevi. Tātad iepriekšējā paaudze atjaunoja nākošo paaudzi simts procentu apmērā. Vienā gadā praktiski. Taču šie skaitļi ir aptuveni. Tagad visa skolu finansēšana nodota tiek pašvaldībām, dodot tām mērķdotācijas. Tās mērķdotācijas ir tikpat lielas, cik šogad bija vispār skolotājiem. Bez tam tur nav ņemts vērā, ka, paldies Dievam, tajā 1988. -1989. gadā dzimstība bija lielāka un ka tagad palielinās bērnu skaits. Uz vienu bērnu izdevumi izglītībā ir samazināti. Bez tam, ja mēs paskatāmies, daļa izdevumu izglītībai tika dota no pašvaldību budžetiem, bet paskatieties, kā pašvaldību budžeti, salīdzinājumā ar visu valsts budžetu, ir samazinājušies! 1995. gadā bija 25% no visa budžeta, 1996. gadā, tātad šogad, bija tikai 20%, bet 1997. gadā ir ieplānoti tikai 16,8%. No kā tad tā pašvaldība varēs atbalstīt izglītību? Vai tiešām Latvija kļuvusi neatkarīga, lai ietu bojā? Es prasu jums: vai tiešām Latvija kļuvusi neatkarīga, lai ietu bojā? Un vai ir saskatāmas rūpes, lai viņa noturētos, lai tauta neizmirtu un līdz ar to tautas pamats, dzīvais spēks, nesamazinātos? Pie tam katastrofāli nesamazinātos. Ja to neuzskata par katastrofālu stāvokli, ka nākošā paaudze ir divreiz mazāka nekā iepriekšējā, tad es nesaprotu, kas ir katastrofāls stāvoklis kādai tautai un valstij. Es gribu atgādināt, ka mums ir tādas struktūras ar valdības, gribas teikt, ar partijas gādību, kuras saņem ļoti lielus līdzekļus, kur ir cilvēki, kas kopā ar prēmijām saņem 5 līdz 7 tūkstošus latu mēnesī. Ja es meloju, lai nāk cilvēks un pasaka, cik tad īsti lieli ienākumi ir Privatizācijas aģentūras darbiniekiem, ja viņi saviem izdevumiem izlieto deviņusarpus miljonus latu. Saviem izdevumiem! Bet tiesas izlieto vairāk nekā desmit reižu mazāk un prokuratūra tāpat. Vai tas nozīmē, ka tiesa, visa tiesvedības sistēma, tiek lemta sabrukumam, lai varētu valdīt... Nu kas varētu valdīt tad tiesas vietā? Mēs zinām, kas cietumos valda. Birokrāti saņems vairāk naudas, ārzemju ekskursanti... Arī šeit no Saeimas kas brauc, teiksim godīgi, ekskursijās, nevis darba vizītēs kaut kur uz ārzemēm. Nu tak' atzīstieties godīgi, ka tās nav darba vizītes! Tā ir izklaidēšanās. Un nekāda labuma no tā Latvijai netiek. Vismaz deviņos no desmit gadījumiem. Un tāds Kiršteins varēs palielināt savus izdevumus un taisīt savu biroju lielāku, kas būtībā nedara neko, izņemot to, ka mūs komunisma vietā aģitē par iešanu uz Eiropu, nemaz neaptverot to, vai Eiropai būs kāds labums no mums - tādiem nabagiem - vai būs sliktums. Kāda tur ir birokrātija? Vai Kiršteina kungs ir izpētījis - kāda birokrātija un kādā veidā tur piešķir līdzekļus? Nekas nav zināms mums. Viņš pats te nāk priekšā un tikai dod nepareizu informāciju, ka viens pats Dobeles rajons varot pabarot visu Latviju. Absolūtas blēņas runā cilvēks, deputāts, ministrs, bet neviens uz to nereaģē! Tāds cilvēks, kas tādas blēņas var izsacīt vienreiz, otrreiz, trešo reizi, ceturto reizi, beigu beigās bija jāpamana, jāpasaka, kas tas ir par cilvēku un kāpēc viņš to izsaka. Un es gribu atkārtot vēl to, ka nevis tas ir Latvijas patriots, kas te nāk un arī avīzēs skaļi runā par Latviju un neatkarību. Es zinu, ka nāks no frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai", no LNNK un no "Latvijas ceļa" un sacīs, ka viss būs labi, ka tauta cieš, bet mēs darīsim visu, lai tauta neciestu, lai pagrieztu Latviju uz saules pusi. Bet pēc tam aizies savā solā, un jūs redzēsit, ka balsos par šo aplamo budžetu. Jūs to redzēsit, jo tā ir balsots arī šorīt, - samazināt bērnu pabalstus. Un tā tas būs turpmāk. Un šī liekulība man vienkārši ir neizprotama. Es, cīnoties par Latviju, biju kopā ar godīgiem cilvēkiem, kam sirds sāp un kas savu vārdu turēja, kas neblefoja ar skaitļiem, bet tiešām bija nopietni cilvēki. Es ceru, ka arī jūs šajā balsojumā par budžetu atgriezīsities pie sirdsapziņas. (Starpsauciens no zāles: "Pie Zīgerista...") Paldies par uzmanību!".
- 1996_10_07_a-seq47 language "lv".
- 1996_10_07_a-seq47 speaker Janis_Maulins-1933.
- 1996_10_07_a-seq47 mentions Q822919.
- 1996_10_07_a-seq47 mentions Q211.
- 1996_10_07_a-seq47 mentions Q193089.
- 1996_10_07_a-seq47 mentions Q1092499.
- 1996_10_07_a-seq47 mentions Q80919.
- 1996_10_07_a-seq47 mentions Q3899540.