Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_07_a-seq37> ?p ?o. }

• 1996_10_07_a-seq37 type Speech.
• 1996_10_07_a-seq37 number "37".
• 1996_10_07_a-seq37 date "1996-10-07".
• 1996_10_07_a-seq37 isPartOf 1996_10_07_a.
• 1996_10_07_a-seq37 spokenAs 84.
• 1996_10_07_a-seq37 spokenText "Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Diemžēl cienījamais klātneesošais Prezident un Premjerministr! Ir 1988. gada 7. oktobris, Mežaparka lielā estrāde. Mēs visi stāvam tur un klausāmies viena neliela cilvēciņa teicienu: "Bet es taču neko sliktu neesmu izdarījis!" Vagris. Ir 1996. gada 7. oktobris. Saeima. Un Saeimā ir saņemts dokuments, kuru rotā šīs astoņus gadus atpakaļ notikušās manifestācijas dalībnieku paraksti, - Kreitusa un Šķēles budžets 1997. gadam. Virzīts uz politisku satricinājumu pēc teksta, kas, šķiet, katram manam kolēģim ir nolikts priekšā. Paskatīsimies pakāpenisko gājienu uz šodienas sēdi. Mēs beidzot esam ratificējuši Baltijas vienoto telpu. Ir vienam cilvēkam piederoši gandrīz vai visi lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumi Latvijā. Un loģiski, ka Latvijas ekonomiskā telpa ir daudz par mazu, lai būtu pietiekami daudz izejvielu un pietiekoši liels noieta tirgus. Mūsu zemniecība mirst badā, bet pēc teorijas izdzīvos tikai lielkapitāls. Un tas pilnīgi atbilst ekonomiskās attīstības tendencēm. Veiksmīgi ir izpildīta šim cilvēkam arī privatizācija, līdz ar to arī ne visai veiksmīgais tautas sertifikācijas plāns ir steidzīgi jāmaina. Sertifikātu darbības laiks ir jāsaīsina, sertifikātu vērtībai ir jākrītas! Lieks konkurents nav vajadzīgs pat monopolistam. Visu laiku mums bija unikāla Latvijas Bankas sistēma. Vienīgā postsociālistiskā valsts ar ārkārtīgi stabilu un stingru latu. Tagad mums būs vienīgā postsociālistiskā valsts, kas vienā rāvienā no valsts ar milzīgu valsts budžeta deficītu būs pārvērtusies par bezdeficīta budžeta valsti. Pēc kāda piemēra? Pēc vācu žurnālā "Spiegel" publicētās humoreskas par kivi brīnuma pamatu. Man ir gadījies būt gan Austrālijā, gan Jaunzēlandē, un es šo brīnumu esmu skatījis arī pats ar savām acīm. Tas ir brīnums, bet tas viss ir sīkums. Kostandas kungs lieliski parādīja, kur nauda palika Aizsardzības ministrijas budžetā. Citi oponenti acīmredzot parādīs arī citas budžeta izlietojuma, maigi izsakoties, neizprotamās ailes. Bet es gribu atgādināt, kolēģi, ka mums ir tikai viens kritērijs, kas šodien ir pilnīgi aizmirsts, bet ko mēs labi atcerējāmies 1988. gada 7. novembrī. Taisnība ir nevis Saeimas sēžu zālē, bet atkal Mežaparka estrādē. Tauta un valsts, un valdība - vienots mehānisms. Toreiz valdībai un valstij bija jākalpo tautai. Šodien tauta un tautas liktenis valdībai un valstij drīzāk ir traucējošs. Ir jau tāds labs teiciens: "Ja valdībai traucē tauta, tad tautu vajag nomainīt!" Viss arī uz to virzās. Tā bija emociju daļa. Pāriesim pie pragmatiskiem cipariem, kas pierāda mērķtiecīgu genocīdu 1997. gada budžeta projektā pret Latvijas tautu. Acīmredzot visgrūtāk klājas maznodrošinātajai tautas daļai, pirmām kārtām invalīdiem. Kādas tad ir šā likumprojekta rūpes par invalīdiem? 1994. gada Ministru kabineta noteikumi nr. 90 nosaka, ka Satiksmes ministrija sedz pārvadātāju izdevumus par I un II grupas invalīdu, arī bērnu invalīdu un personu, kas pavada I grupas invalīdu, vai bērnu invalīdu bezmaksas pārvadāšanu. Šāds pakalpojums 1996. gadā izmaksāja 2 miljonus 570 tūkstošus 650 latus. Valsts piekrāpa pārvadātājus, jo valsts budžetā šim nolūkam paredzēja 533 600 latus. Neskatoties uz valsts budžeta izpildi, Satiksmes ministrijai pirmajā pusgadā ieskaitīja 263 453 latus, ieturot 3347 latus. 1997. gadā valsts atsakās no sava pienākuma un uzliek to uz pagastu un pilsētu pleciem, līdzi piesolot no valsts budžeta tikai 5 330 600 latus. Ja visi invalīdi turpinās lietot sabiedrisko transportu, tad ir skaidrs, ka šoreiz valsts apmāna invalīdus, jo patur savā budžetā 2 203 705 latus. Ja pieaugs biļešu cenas - un tās pieaugs noteikti -, tad valsts piedāvā apkrāpt četras piektdaļas Latvijas invalīdu. Paldies par rūpēm! Tātad pašvaldībām būs jāizlemj, kādiem braucieniem pagastam jākompensē izdevumi - vai visiem braucējiem vai katram piektajam invalīdam, vai līdz baznīcai vai līdz kapsētai. Pēdējais variants būtu ieteicamākais. Nedod, Dievs, aizskart civilizētā valstī bērnus! Toties mums ir visvienkāršāk to izdarīt. 1996. gadā no valsts budžeta mērķdotācijas šim mērķim paredzēti 197 000 latu. To saņem konkrētā iestāde. Vispirms likvidēsim rajonu pašvaldības, bet naudu pārskaitīsim pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, no kura dotē nabadzīgākās pašvaldības. Kas un kā nākošgad segs šiem bērniem transporta izdevumus no mājas līdz skolai? Varbūt nesegsim nemaz? Mūsu gaiss vēl ir svaigs, un jaunajai paaudzei desmitiem kilometru mērot kājām ir trakoti veselīgi. Šodien desmit minūtes atpakaļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzdeva jautājumu: cik mazo skolu pašvaldībās ir projektēts slēgt? Cepuri nost Jurkāna kungam! Viņš atbildēja: "Nevienu!" Matemātiski to zina un atcerējās - pašvaldības pašas aizslēgs, jo naudiņas jau nav. Varētu paskatīties, kā mēs, jo sevišķi nacionālais spārns, Saeimā dziļi iestājamies par politiski represēto tiesībām. Šķiet, ka, nospiežot podziņu "par", arī mēs iestāsimies par šiem represētajiem, bet tomēr politiski represētajām personām bija jāsubsidē 50% no biļešu cenām. Bet katrā pagastā un pilsētā nav politiski represēto uzskaites, cik vajag naudas - to pat Dievs nezina, jo Dievs ar politiku sevišķi nenodarbojas. Pārskaitītie līdzekļi fondā - 280 000 latu - ir tikai 30% no nepieciešamā. Tātad vienam var kompensēt, bet divi... Ziniet savu vietu, cienītie politiski represētie, un sevišķi daudz uz citām vietām neskraidiet, klusējiet! Šķiet, ka staļinisma laikā mēs to jau esam iepazinuši. Varētu uzskatīt, ka notiek milzīga valsts gādība par veselības aprūpi, jo galu galā par kaut ko taču tos nodokļus tā kā vajadzētu maksāt. Drošības nav, izglītības nav, pārvietoties nevaram! Nu tad laikam būsim ļoti veselīgi. Man gribas pateikt tikai vienu citu lietu. Varētu nosaukt veselas skaitļu rindas. Pie tiem ir strādājuši labākie Latvijas eksperti finansu un ekonomiskajās zinātnēs. Atzīti zinātnieki un arī Universitātes mācību spēki. Ir šī analīze izpildīta. Tikai ne jau nu Ministru kabinets viņu izpildīja, bet izpildīja deputāti par saviem līdzekļiem, lai redzētu, ka tautas aplaupīšana nebūt nevar notikt automātiskā procesā. Man diemžēl ir atlicis laika nedaudz vairāk par trim minūtēm. Es nevaru pārcilāt šobrīd šo milzīgo analīzi, kurai es diemžēl līdz pat pēdējam mirklim šorīt nevarēju iesniegt visus ciparus, jo diemžēl visi cipari vēl nav izsniegti arī deputātiem. Ir pārkāpts Pašvaldību likuma 86. pants. Nav izlīdzināšanas likuma. Ir pārkāpts likums "Par izglītību", jo nav nekas zināms, kā tad īsti tiks kompensētas skolotāju algas, jo nauda nāk līdzi bērnam, bet bērnu māca skolotājs. Teiksim, Saulkrastu pagastā trūkst naudas skolas jumta salāpīšanai, kaut kādu algu skolotājiem gan atrod, bet bērni mācās zem pilošiem griestiem, no jumta tērcītes aiz apkaklēm tek, bet tas acīmredzot mūs neinteresē. Man šķiet, Šķēles kungs, jūs esat lielisks uzņēmējs. Taisnība - lieluzņēmējs, tāpēc runāt par to, ka bankas nevarētu izpirkt vairs nepiedāvātās valsts kredītaizņēmumu zīmes... ka tās tūlīt draudzīgi skries finansēt un kreditēt mazo un vidējo uzņēmēju, ir vairāk nekā nenopietni, jo šodien Latvijas komercbankās ir apmēram miljards dolāru, kurus komercbankas nezina, kur izvietot. It kā. "Parex" bankā, pieņemsim, ir 270 000 dolāru. Parādiet man, lūdzu, to mazo uzņēmēju, kurš, pat ieķīlājot savu zemesgrāmatā atzīmēto zemes gabaliņu, varētu saņemt kredītu, pat spožu biznesa plānu uzstādot pretī? Nav tā! Inflācija kritusies? Tāpēc, ka iedzīvotājiem nav naudas. Nav apgrozāmo līdzekļu. Un, ja burkāns vai kartupelis maksā 10 santīmu, tad cilvēks nespēj to nopirkt. Un zemnieks, lai galīgi neizputētu, pārdod to par 6 santīmiem. Jūsu skatījumā tā ir deinflācija jeb samazināta inflācija. Manā skatījumā - tautas iedzīšana nabadzībā. Valsts galvenā funkcija ir rūpēties par savu iedzīvotāju un par savu pilsoni. Un pirmām kārtām par sociāli neaizsargāto pilsoni. Sociālās aizsardzības programmas ir "apcirptas" līdz minimumam. Pareizāk sakot, ir dziļi zem krīzes iztikas minimuma. Valdība nav uzdrošinājusies oficiālā līmenī paziņot, ar kādu latu skaitu Latvijā var izdzīvot cilvēks, bet toties mēs taupīsim, tērējot pa kreisi un pa labi, - aizsardzībai, ierēdņiem, komandējumiem un tā tālāk. Deputāti! Cienītie deputāti, es neaicinu partijas biedrus, es neaicinu citu partiju biedrus. Es neaicinu pozīcijas un neaicinu...".
• 1996_10_07_a-seq37 language "lv".
• 1996_10_07_a-seq37 speaker Valdis_Krisbergs-1944.
• 1996_10_07_a-seq37 mentions Q822919.
• 1996_10_07_a-seq37 mentions Q211.
• 1996_10_07_a-seq37 mentions Q687709.
• 1996_10_07_a-seq37 mentions Q39731.
• 1996_10_07_a-seq37 mentions Q4294480.
• 1996_10_07_a-seq37 mentions Q2033921.
• 1996_10_07_a-seq37 mentions Q408.
• 1996_10_07_a-seq37 mentions Q664.