Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_07_a-seq20> ?p ?o. }

• 1996_10_07_a-seq20 type Speech.
• 1996_10_07_a-seq20 number "20".
• 1996_10_07_a-seq20 date "1996-10-07".
• 1996_10_07_a-seq20 isPartOf 1996_10_07_a.
• 1996_10_07_a-seq20 spokenAs 29.
• 1996_10_07_a-seq20 spokenText "Tātad vēl gribētu īsi sniegt - papildus tam, ko par vienu budžeta sadaļu sniedzu, - tādas visaptverošas piezīmes par 1997. gada valsts budžetu. Par budžeta stratēģiju, par ko runāja Šķēles kungs. Jā, Šķēle tagad mēģina 1997. gadā darīt to, ko vajadzēja darīt jau, teiksim, 1991., 1992. gadā, proti, sākt ar bezdeficīta budžetu, jo tā ir daļa no pasākumu ķēdes reformu sākumā. Citi pasākumi, kā zināms, ir cenu reforma, pielāgojot vietējās cenas pasaules tirgus cenām, reālistiska valūtas kursa ieviešana, privatizācijai nepieciešamo likumu ieviešana, izstrādājot Komerckodu un pieņemot likumu par pirkšanu, pārdošanu, īpašumtiesībām un tā tālāk. Ja tas viss tiek darīts, tad, protams, pirmais reformu efekts ir šoks, un Šķēle to labi saprot. Cenas ceļas, dzīves līmenis krītas, parādās bezdarbs. Taču apmēram divu trīs gadu laikā pēc šā šoka tautsaimniecība sāk atkopties un četrus līdz sešus gadus pēc šā reformas sākuma visi galvenie rādītāji būs ar kāpjošu tendenci un krīze būs pārvarēta. Iekšējais kopprodukts kāps, cenas stabilizēsies, nodarbinātība privatizētajā saimniecībā pieaugs. Šo stratēģiju pirmo reizi sekmīgi pielietoja Polijā, no kurienes nāk arī šis apzīmējums "šoka terapija". Poļiem tas lieliski izdevās, samērā labi tas izdevās vēlāk arī igauņiem, kas politiski to izdarīja varbūt pēdējā brīdī, jau pāris gadus pēc neatkarības pasludināšanas un zināmas muļļāšanās, mīņāšanās uz vietas. Latvijā ne Godmaņa, ne Birkava, ne Gaiļa valdība to nespēja izdarīt, bija tikai skaļa runāšana, rīcībā bija īstenībā haotiska "putra" un faktiski netika pieņemti vajadzīgie saimniecību regulējošie likumi, budžetu plānoja ar aizvien lielāku deficītu, līdz ar to privatizācija ir haotiski ievilkusies un Latvija netiek un netiek ārā no reformas sākuma negatīvajām parādībām, un iekšējais kopprodukts joprojām krītas, tautas dzīves līmeņa rādītāji krītas, bezdarbs ar katru gadu pieaug. Šķēle nu mēģina pārcirst daļu no šā Gordija mezgla, sākot ar bezdeficīta budžetu, taču šis pasākums ir nereāls šajā situācijā pēc būtības un nereāls arī politiski. Valsts budžeta abas sadaļas tiešām ir sabalansētas un nerāda iztrūkumu, otrajā daļā, tā saucamajā speciālajā budžetā, ir pat 541 tūkstotis latu atlikums, taču tā tas ir tikai uz papīra. Budžeta izdevumu kategorijas ir sasprindzinātas un samazinātas līdz pēdējam, un no tā īpaši cieš iedzīvotāju sociālie pabalsti un tādas nozares kā izglītība, zinātne un valsts aizsardzība, nu tā ir apzināta rīcība. Pieņem, ka budžetā visi nodokļi plānotajos apmēros tiks ieņemti, bet tā tas nebūs. Ka izdevumi tiks novirzīti paredzamajiem mērķiem, bez korupcijas un naudas izvazāšanas, bet tā tas nebūs. Es jau šeit parādīju ar Aizsardzības ministrijas budžeta piemēru, ka tauta būs ar mieru bez skaļas kurnēšanas pārdzīvot vēl vienu tādu ziemu kā pagājusī. Bet tomēr tā tas nebūs, un to jūs, kungi, šodien labi redzējāt ārā pie Saeimas. Līdz ar to es varu pateikt, ka šis budžets netiks izpildīts. Šķēle domā, ka tauta ir ar mieru pieņemt vēl vienu gadu, kad jostas jāsajož vēl ciešāk un kad ir vēl grūtāk izdzīvot, lai tad pakāpeniski piedzīvotu stāvokļa uzlabošanos. Tāpēc arī tiek pieņemts, ka pensijas var aplikt ar nodokļiem un tā tālāk. Šķēle savā 1996. gada 7. augusta runā, ko "Lauku Avīze" nopublicēja, teica: "Tautas dzīves līmeņa pazemināšanās nav apstājusies. Vēl vairāk, ir pilnīgi skaidrs, ka nākamā ziema būs drīzāk smagāka par iepriekšējo, nevis otrādi." Jā, diagnoze ir pareiza, bet izrakstītā recepte - ne, jo tautai gan klāsies sliktāk, bet politiski tā vairs nav ar mieru pagājušo ziemu atkārtot. Tie paši kungi, kas šodien skaļi runā par bezdeficīta budžetu, tad vienkārši nobīsies, bezdeficīta budžeta tāpēc īstenībā nebūs. Ko tas viss nozīmē? Manuprāt, to, ka budžeta ienākumu daļa neizpildīsies, jo visu paredzēto naudu nevarēs ievākt. Un izdevumu daļa arī neizpildīsies, jo budžeta sociālos izdevumus ziemā vajadzēs palielināt pēc tam, kad valdošās koalīcijas politiķus būs pārņēmušas bailes no tautas reakcijas. Tāpēc Saeimas frakcija "Latvijai" jau tagad norāda, ka bezdeficīta budžets pašreizējos apstākļos ir nereāls. Otrkārt, - iestājas par sociālo pabalstu un maksājumu palielināšanu, tas ir, par mērenu budžeta deficītu. Treškārt, mēs aizstāvam to, ka jāpāriet uz bezdeficīta budžetu, bet tas jāizdara nevis lēcienveidīgi, nevis vienā gadā kā tagad, bet tas jāizdara divos gados, un tāpēc prasām šajā gadā tomēr 60 miljonus latu papildus sociālajiem pabalstiem, izglītībai un veselības aizsardzībai. Šo naudu var iegūt, ja samazina izdevumus arī daudziem nelietderīgiem tēriņiem. Es jau minēju šeit Aizsardzības ministrijas paraugu. Parādīšu, ka nauda tiek nelietderīgi izlietota arī starptautiskās organizācijās. Jā, ir daudzi maksājumi, kas jāizdara, - ANO, Eiropas savienība, Pasaules tirdzniecības organizācija un tā tālāk... Bet, piemēram, ir garš saraksts - dalībmaksa Riodežaneiro konvencijai par bioloģisko daudzveidību, ANO konvencijai pret spīdzināšanu, Ramsāres konvencijai par mitrājiem un tamlīdzīgi... Es lūgtu vienu minūti papildus, ko es neizmantoju no savas iepriekšējās runas laika.".
• 1996_10_07_a-seq20 language "lv".
• 1996_10_07_a-seq20 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_10_07_a-seq20 mentions Q822919.
• 1996_10_07_a-seq20 mentions Q211.
• 1996_10_07_a-seq20 mentions Q193089.
• 1996_10_07_a-seq20 mentions Q4294480.
• 1996_10_07_a-seq20 mentions Q36.
• 1996_10_07_a-seq20 mentions Q8678.
• 1996_10_07_a-seq20 mentions Q5517189.