Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_07_a-seq18> ?p ?o. }

• 1996_10_07_a-seq18 type Speech.
• 1996_10_07_a-seq18 number "18".
• 1996_10_07_a-seq18 date "1996-10-07".
• 1996_10_07_a-seq18 isPartOf 1996_10_07_a.
• 1996_10_07_a-seq18 spokenAs 29.
• 1996_10_07_a-seq18 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Ziņošu jums par Aizsardzības ministrijas budžeta projektu 1997. gadam, sniegšu tā analīzi un tad došu arī īsu budžeta projekta kopvērtējumu. Viens no galvenajiem secinājumiem, analizējot aizsardzības budžetu, ir sekojošs: Aizsardzības ministrijas budžeta projekts 1997. gadam nav atbalstāms, un līdz ar to, protams, arī 1997. gada valsts budžeta projekts kā tāds nav atbalstāms pirmajā lasījumā, jo Aizsardzības ministrijas budžets ir viena no tā sastāvdaļām. No kā tas izriet? Apstāsimies pie dažām Aizsardzības ministrijas programmām un apakšprogrammām. Pirmkārt, programma "Centralizētie pasākumi". Skatieties 18. lappusi jūsu dokumentos un tālāk! Pirmkārt, galīgi nav skaidrs šīs programmas mērķis. Citēju to: "Nodrošināt ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo institūciju darbību." Bet tas taču ir citas programmas, konkrēti, centrālā aparāta, mērķis, par to var lasīt 9. lappusē. Otrkārt. Neskaidrākas ir šo centralizēto pasākumu, uzdevumu prioritātes. Citēju: "Nodrošināt Nacionālās drošības padomes sekretariāta uzturēšanu". Es jautāju: vai šis sekretariāts neietilpst Valsts prezidenta Kancelejas aparātā? Vai tad arī Valsts prezidenta Kanceleja nav ieplānojusi izdevumus šī sekretariāta uzturēšanai? Kāpēc ir šī dublēšanās? Nākošais. Citēju: "Uzturēt Aizsardzības ministrijas bilancē esošās ēkas Citadeles ielā kā Rīgas rajona valsts dienesta nodaļas, kā arī nodrošināt to ekspluatāciju un apsardzi." Mēs, frakcija "Latvijai", domājam, ka tās ir Aizsardzības ministrijas Celtniecības un apsaimniekošanas departamenta funkcijas, tāpēc šeit atsevišķi tas nebūtu izdalāms. Tālāk. Tāpat nav izprotams, kāpēc ir izdalītas tikai šīs ēkas un vai izdevumi šo ēku apsaimniekošanai nav iekļauti programmās ar nosaukumu "Centrālais aparāts" vai "Valsts dienesta uzskaites un iesaukšanas nodrošināšana". Kāpēc atkal to dublējam? Citēju nākošo: "Finansēt izdevumus un pasākumus, kas vienlaicīgi attiecas uz vairākām Aizsardzības ministrijai pakļautām iestādēm." Jā, šeit diplomātiskā veidā, maigi izsakoties, ir domāti izdevumi dažādu prezentāciju un svētku organizēšanai. Var jau piekrist tam, ka kaut kas arī šajā jomā ir vajadzīgs, bet mūs tomēr uztrauc paredzēto summu lielums. Paredzēts ir vairāk par 194 000 latu. Starp citu, šogad šiem pasākumiem bija ieplānots vēl vairāk - 256 000. Tātad tas ir kļuvis jau par tādu zināmu Aizsardzības ministrijas darba tradīciju. Treškārt. Par šīs programmas "Centralizētie pasākumi" finansējumu. Skatīt 22. lappusē! "Darbinieku atalgojumam", lai gan īsti vispār nav skaidrs, kādi darbinieki šeit ir domāti, jo tā atalgošana ir iekļauta atsevišķi programmā "Centrālais aparāts". Tātad darbinieku atalgojumam ir paredzēti vairāk nekā 42 000 latu, bet šogad bija pat 100 000 latu. Gribētos zināt, kas ir šie 19 darbinieki, kuru vidējais atalgojums ir 180 latu mēnesī, bet šogad, pēc ieplānotā, tas vispār sasniedza astronomisku summu - 438 latus mēnesī. Tas jau ir Ministru prezidenta līmenī. Krastiņa kungs, kas tad ir šie 19 jaunie ministru prezidenti jūsu ministrijas sastāvā? Izteikšu vienu piezīmi. Arī gadījumā, ja uzskatām, ka iesniegtajā projektā nav ieviesusies atrunas kļūda un centralizēto pasākumu veikšanai ir paredzētas 234 štata vienības, kā varētu mēģināt izprast no 23. lappusē teiktā, tad tik un tā šī situācija nav saprotama. Ar ko tad būs nodarbināti tādā gadījumā šie 234 cilvēki? Jebkurā gadījumā šie skaitļi nav argumentēti budžeta projektā. Nākošais. Programmā ir paredzēts, ka izdevumi apkurei, apgaismošanai un tamlīdzīgi būs lielāki par 25 000 latu. Salīdzinājumam nosaukšu: visu valsts dienesta pārvalžu izdevumi šiem mērķiem sastāda aptuveni 44 000 latu. Nu var teikt, ka pēc Krastiņa modeļa iznāk, ka valsts aizsardzība ir vienlīdzīga - Andrejs Krastiņš + visu Bruņoto spēku elektrifikācija. Ir ieplānots arī atalgojums ārpusštata darbiniekiem. Vairāk par 6,5 tūkstošiem latu. Tātad pastāv ne tikai agrāk minētie 19 nu vai 234... tas jānoskaidro... mistiski štata darbinieki, bet arī galīgi neredzamie ārpusštata darboņi. Vai tas ir pieļaujams, ka tā mēs tērējam naudu? Otra programma - "Valsts militārā aizsardzība", 23. lappuse. Principā šeit runa ir par Bruņoto spēku finansējumu. Uz 1997. gadu šeit ir ieplānots atalgojums ārpusštata darbiniekiem gandrīz 540 000 latu apmērā, 23. -f lappuse - kas ir līdzvērtīgi 450 karavīru uzturēšanai gada garumā ar vidējo mēneša atalgojumu 100 latu. Un tajā pašā laikā ministrijas kungi nāk ar paziņojumiem un sūdzas, ka nav naudas profesionālu vienību izveidei. Interesanti gan būtu dzirdēt, ar ko nodarbojas šis ārpusštata bataljons? Šeit tie līdzekļi ir. Otrkārt. Lieli izdevumi ir ieplānoti arī komandējumiem - vairāk par 220 000 latu. Cik pamatota ir šī summa? No iesniegtā projekta tas nav redzams, nav nekādas argumentācijas, bet salīdzinājumam pateikšu, ka tā ir ceturtā daļa no visa Nacionālās aizsardzības akadēmijas budžeta 1997. gadam. Padomājiet un parēķiniet, cik tas ir attaisnojami! Treškārt. Subsīdijas investīcijām - 440 000 latu. Grūti, protams, spriest, kas ar to ir domāts. Nevienā no programmām par tām nav teikts ne vārda, kaut gan kopumā tās sastāda 600 000. Ja ar tām domāti izdevumi remontiem, tad tas ir relatīvi par daudz; ja tie ir ieguldījumi bruņojuma un tehnikas iegādei, tad tas ir, protams, daudz par maz. Nav attaisnojams tāds plānojums, ka par ieroču, bruņojuma un tehnikas iegādi nekas netiek runāts. Vai vispār tā tiek plānota? Vai ministrija turpinās darbu šajā virzienā tādā pašā stilā kā agrāk? Atcerēsimies pēdējos skandālus ar 3,8 vai 3,9 miljoniem dolāru, kur ar starpniekfirmu palīdzību no NVS valstīm ir iepirkts liels vairums nelietojamu triecienšauteņu. Trešā programma - "Starptautiskā sadarbība", 24. lappuse. Pirmkārt, šeit komandējumiem ir paredzēti vēl 140 000 latu bez tā, kas jau bija iepriekš. Kopā Aizsardzības ministrija budžeta projektā komandējumu apmaksai ir ieplānojusi 390 000 latu. Kas tie būs par komandējumiem par šādām summām? Vai tiešām te nevar kaut ko ietaupīt? Otrkārt. Arī šajā programmā paredzēti izdevumi apkurei, apgaismošanai un tamlīdzīgi. Atkal vēl klāt vairāk par 220 000 latu. Šajā sakarā atkal ir daži jautājumi. Pirmkārt: vai šie izdevumi jau nav iekļauti programmā "Valsts militārā aizsardzība"? Otrkārt. Ja ar to ir domāti izdevumi "Baltbatam", Ādažu garnizonam, tad vai tomēr tas nav par daudz, jo sastāda 1/10 daļu no visiem Bruņoto spēku izdevumiem par šiem pakalpojumiem? Jāpiebilst, ka arī Lietuva un Igaunija palīdz segt izdevumus "Baltbata" vajadzībām. Ir arī citu valstu palīdzība. Kāpēc tas nav atspoguļots budžeta projektā? Rodas iespaids, ka Aizsardzības ministrija apzināti pieprasa lielākas summas, nekā tai ir vajadzīgs. Ļoti zīmīgi, ka uz šī fona, kur runa ir par daudziem simtiem tūkstošu latu, budžeta plānotāji nav paredzējuši nevienu latu grāmatu un žurnālu iegādei "Baltbata" vajadzībām. Laikam izglītības un kultūras līmenis "Baltbatā" ministrijas ierēdņus neuztrauc. Varbūt tāpēc ir tāda aina, ka Miera uzturēšanas spēkos mūsu puisis svētā mierā čurā otram uz galvas un uzskata to par pieņemamu. Ceturtkārt - "Valsts augstāko amatpersonu, svarīgu valsts objektu un ārvalstu delegāciju vizīšu drošības garantēšanas programma", 56. lappuse un tālāk. Precīzāk runājot, tas ir tā saucamais Drošības dienesta budžets. Šajā programmā vislielākās šaubas izsauc ieplānotie 400 000 latu materiālo vērtību iegādei, no kuriem 165 000 ir domāti apkures un apgaismošanas vajadzībām. Ko mēs visu laiku gribam apgaismot tajos Bruņotajos spēkos? Kas tā par Bruņoto spēku elektrifikācijas programmu? Salīdzinājumam pateikšu, ka visa Nacionālās aizsardzības akadēmija šiem mērķiem ir ieplānojusi tikai 346 000 latu, no tiem apkurei un apgaismojumam mazāk par 90 000 latu. 83. lappusē mēs to redzam. Salīdziniet tos daudzos objektus, kurus apsaimnieko Nacionālā aizsardzības akadēmija, un tos, kurus apsaimnieko Drošības dienests! Nu kā var iznākt tā, ka Drošības dienestam tur ir vajadzīgi lielāki izdevumi?! Tas ir absurds! Par Drošības dienesta apsargājamajiem objektiem, starp citu, taču maksā arī citas institūcijas. Tad pasakiet man, Krastiņa kungs, kādām vajadzībām šeit jūs tērēsit tos 165 000 latu? Piektkārt - programma "Jaunatnes militāri patriotiskā audzināšana", 52. lappusē, kuras izpilde ieplānota, sākot ar 1998. gadu. Jā, ar jaunatnes audzināšanu ir jānodarbojas, te nav ko iebilst. Tāda programma ir nepieciešama, arī ieplānotā naudas summa, kas mazāka par 22 000 latu, ir salīdzinoši niecīga, tomēr arī šī programma izraisa daudzus jautājumus. Pirmkārt: kāpēc ar tās realizēšanu nodarbosies tikai Kurzemes apvienotā valsts dienesta pārvalde Saldū, tikai šī nodaļa? Vai citas pārvaldes - Aizsardzības ministrija un Bruņoto spēku vadība - kopumā ar to nenodarbosies? Kāpēc tad tikai vienā vietā šie līdzekļi ieplānoti? Vai tas atkal nav tiešs Aizsardzības ministrijas un Bruņoto spēku vadības pienākums? Vai tas nav ierakstīts reglamentos? Un kāpēc tad vēl par šo audzināšanu jāsaņem atsevišķa alga? Jā, tieši tā - darba algām šajā programmā ir paredzēti 9 000 latu; 54. lappusē mēs redzam, ka tas ir līdzvērtīgi 7 algotu cilvēku uzturēšanai ar vidējo algu 100 latu mēnesī. Pie tam visi vīri atbilstoši karavīru normām - 1 lats dienā - tiks arī ēdināti un apģērbti uz valsts rēķina. Jāpiebilst, ka šajā programmā nav neviena paskaidrojoša vārdiņa. Nekas cits neatliek, kā vienīgi domāt, ka šajā programmā kaut kas "nav tīrs". Kāpēc ministrija to ir iekļāvusi budžeta projektā pat augstāk par Nacionālās aizsardzības programmu? Varbūt galvenais šīs programmas iekļaušanas iemesls budžeta projektā ir bijusi nepieciešamība vienkārši formāli parādīt, ka Aizsardzības ministrijai ļoti rūp jaunatnes patriotiskā audzināšana? Tikai viens ieraksts, un viss. Lai arī kāda būtu atbilde, mēs lieku reizi pārliecinājāmies, ka Aizsardzības ministrijas vadība un ministrs Krastiņš nav spējīgs šo resoru pārvaldīt, ja jau mēģina ar tādiem paņēmieniem mums pūst miglu acīs. Sestā programma - "Augstākās un vidējās militārās izglītības nodrošināšana", 71. lappuse un tālāk. Uzreiz gribētu pateikt, ka Nacionālās aizsardzības akadēmijas budžeta plānojums ir vispārliecinošākais, bet iedalītie budžeta līdzekļi nepietiekoši. Ne velti es daudzus piemērus augstāk devu salīdzinoši ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas budžetu. Diemžēl ir jāsecina, ka ministrijas ierēdņi negrib redzēt šīs problēmas un dažs labs pat gribētu Nacionālo aizsardzības akadēmiju slēgt. Vai tās milzīgās naudas summas, kuru izmantošanas virzieni ir apšaubāmi, nebūtu lietderīgāk novadīt akadēmijai? Vai tas ir attaisnojami, ka kopējie Aizsardzības ministrijas izdevumi komandējumiem vairāk par 390 tūkstošiem latu, kā es teicu, sastāda pusi no Nacionālās aizsardzības akadēmijas budžeta? Vai tas ir attaisnojams, ka grāmatu un žurnālu iegādei visā Aizsardzības ministrijas budžetā ir ieplānoti tikai 12 000 latu un līdz ar to Nacionālā aizsardzības akadēmija šim mērķim ir varējusi ieplānot tikai (uzsveru) 2000, jo visu pārējo ir "apēduši" tā saucamie obligātie maksājumi. Tātad ministrija visžēlīgi atvēl 12 000 latu Bruņoto spēku zinībām, intelekta attīstībai, arī patriotiskajai audzināšanai, tātad valsts militārajai nākotnei, salīdzinājumā ar daudziem simtiem tūkstošu latu ne par ko - komandējumi, kaut kādi neargumentēti izdevumi, elektrifikācija un tamlīdzīgi. Reāli tas nozīmē, ka ir ieplānota Nacionālo bruņoto spēku degradācija un sagraušana, un citu izskaidrojumu es šeit neredzu. Secinājumi. Aizsardzības ministrijas budžeta projekts šādā veidā kategoriski nav atbalstāms, jo tas nav pietiekoši argumentēts, nav iedalīti prioritārie virzieni, nav paredzēts, teiksim, līdzekļu izlietojums pa Bruņoto spēku veidiem, kur mēs redzētu, kāda attīstība, teiksim, būs katrā no tiem -konkrēti - Jūras spēkos, Sauszemes karaspēkā, Zemessardzē un tā tālāk. Nav tā visa šeit. Nav! Bez tam ir pieļautas daudzas ārkārtīgi nopietnas kļūdas, kuras es šeit ar skaitļiem parādīju - bez kādām emocijām, bez kādas politiskas pieskaņas. Līdz ar to nevar atbalstīt arī valsts budžeta 1997. gadam apstiprināšanu, jo aizsardzības budžets, kā es jau teicu, ir viena no valsts budžeta sastāvdaļām, un par to, kungi, ir jānes politiskā atbildība, un nevar pievērt acis, aizvērt ausis un nospiest podziņas un izlikties: eh, kas tad tur! Augstāk izklāstītie piemēri parāda, kā es vēlreiz uzsvēru, Aizsardzības ministrijas vadītāja Andreja Krastiņa nespēju plānot savu darbu, noteikt galvenos attīstības virzienus Bruņotajiem spēkiem. Pat vēl vairāk - šie piemēri liek domāt, ka Aizsardzības ministrijā, pirmkārt, nav izslēgta iespēja milzīgu naudas summu nelietderīgai izmantošanai. Otrkārt, milzīgu naudas summu izšķērdēšanai. Un varu gandrīz vai apgalvot, ka tādā veidā, kādu Krastiņš šeit ir iesniedzis aizsardzības budžeta projektu, viņš ir pat ieplānojis šo līdzekļu nelietderīgu izmantošanu, bet tajā pašā laikā vaimanās par to, ka līdzekļu ir par maz, vaimanās par to, cik grūti norit mūsu Aizsardzības spēku veidošana pēc NATO standartiem. Tā ir divkosība. Mūsu priekšlikums - Aizsardzības ministrijas iesniegto budžeta projektu un līdz ar to valsts budžetu 1997. gadam noraidīt. Lai šo lietu saglābtu, mēs varam ieplānot uz nākamo gadu, 1997. gadu, pagaidām 20 miljonus latu, lai pēc tam izdarītu korekcijas, grozījumus. Taču, lai izdarītu korekti šos grozījumus, Ministru kabinetam, varbūt arī Saeimai jāizveido speciālas pārbaudes komisijas, kuras veiktu visaptverošu finansu revīziju Aizsardzības ministrijas struktūrās, nevis braukātu un skatītos karaspēka da��ās, kā saplombēti zobi. Arī tas, protams, ir jādara, bet vispirms jābūt finansu revīzijai. Jaunā budžeta projekts vēlreiz detalizēti jāpakļauj ekspertīzei un tikai pēc tam, pēc komisijas slēdziena, lai Ministru prezidents Šķēle pats varētu ar to pašrocīgi iepazīties un izvērtēt, mēs varam galīgajā variantā apstiprināt Aizsardzības ministrijas budžetu nākamajam - 1997. gadam.".
• 1996_10_07_a-seq18 language "lv".
• 1996_10_07_a-seq18 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_10_07_a-seq18 mentions Q822919.
• 1996_10_07_a-seq18 mentions Q211.
• 1996_10_07_a-seq18 mentions Q2660080.
• 1996_10_07_a-seq18 mentions Q37.
• 1996_10_07_a-seq18 mentions Q191.
• 1996_10_07_a-seq18 mentions Q6112266.
• 1996_10_07_a-seq18 mentions Q4294480.
• 1996_10_07_a-seq18 mentions Q7184.
• 1996_10_07_a-seq18 mentions Q14239556.
• 1996_10_07_a-seq18 mentions Q43048.
• 1996_10_07_a-seq18 mentions Q21150316.
• 1996_10_07_a-seq18 mentions Q16351278.