Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_07_a-seq14> ?p ?o. }

• 1996_10_07_a-seq14 type Speech.
• 1996_10_07_a-seq14 number "14".
• 1996_10_07_a-seq14 date "1996-10-07".
• 1996_10_07_a-seq14 isPartOf 1996_10_07_a.
• 1996_10_07_a-seq14 spokenAs 66.
• 1996_10_07_a-seq14 spokenText "Labdien, godātais Valsts prezidenta kungs! Labdien, godātais Saeimas priekšsēdētāj, Prezidija locekļi! Labdien, cienījamie deputāti! Atklājot debates par 1997. gada budžetu, es vispirms gribu pateikties visiem valdības locekļiem un tiem simtiem cilvēku, kas ir strādājuši pie šā dokumenta sagatavošanas un spējuši demonstrēt maksimālu kompromisa mākslu un ekonomisko domāšanu, atbildības un politiskā brieduma mobilizāciju. Tas bija ilgstošs un smags darbs sešu mēnešu garumā. Paldies par to! Cienījamie deputāti! Vēsture un liktenis katru tautu un katru atsevišķu cilvēku reizi pa reizei nostāda kādas izšķiršanās priekšā. Visbiežāk mēs tikai vēlāk saprotam, kad un kāda mūsu rīcība ir principiāli izšķīrusi notikumu tālāko attīstību. Lielus notikumus varbūt tāpat kā lielas gleznas var saprast tikai no attāluma. Budžeta apstiprināšana ir liels notikums valsts dzīvē. Tādai valstij kā Latvija pāreja uz bezdeficīta budžetu savā ziņā ir pat vēsturisks notikums. Astoņi mēneši ir pagājuši, kopš jūs šajā zālē nobalsojāt par 1996. gada budžetu. Valsts vēsturē tas ir mirklis, tomēr pirmos šā balsojuma rezultātus mēs jau varam novērtēt. Inflācija ir samazinājusies pusotrkārt un ir viena no zemākajām Austrumeiropā. Valsts ekonomiskās aktivitātes rādītāji ir pieauguši, un tie ir augstākie starp Baltijas valstīm. Latvijas Bankas refinansēšanās likme ir pazemināta no 27% uz 11%, un es paredzu, ka līdz otrā lasījuma laikam tā tiks pazemināta vēl vairāk. Tāpat ir samazinājušies kredītprocenti. Ir parādījušies pirmie patēriņa kredīti, un tas viss ir vistiešākajā veidā saistīts ar to, ka jūs pirms astoņiem mēnešiem nobalsojāt par budžeta deficīta samazināšanu, un valdība to ir spējusi samazināt vēl zem jūsu apstiprinātās robežas. Protams, tie ne tuvu vēl nav tie panākumi, kurus no mums gaida sabiedrība. Šodien tos spēj novērtēt varbūt tikai eksperti. Taču panākumi ir tieši tik lieli, lai man gribētos teikt, ka labu darbu visvairāk ir žēl sabojāt tad, kad to tikko ar lielām grūtībām ir izdevies uzsākt. Tad, kad beidzot ir kļuvis redzams, ka tas "vezums" ir kustināms. Cienījamie deputāti! Šodien es jums nepiedāvāju skaitļu tabulas, es nepiedāvāju diskusiju par to, kāpēc vienai programmai ir tik, bet citai - tik. Tas mums vēl ir priekšā. Tā ir izšķiršanās, kuru man ir tas gods jums piedāvāt šodien. Tā ir principiāla izšķiršanās ne tikai par to, vai mēs gribam vai negribam dzīvot valstī, kurā iedzīvotāji ar katru mēnesi kļūst nabadzīgāki, jo valsts tos aplaupa ar inflāciju. Tā ir izšķiršanās ne tikai par to, vai mums pa īstam arī darbos rūp mazā un vidējā biznesa ražošanas un lauksaimniecības attīstība vai tā ir tikai populistiska buldurēšana. Šī galvenokārt ir izšķiršanās par to, vai jūs izvēlaties strauju un dinamisku Latvijas tautsaimniecības attīstības politiku vai ekonomiskās stagnācijas un tautas ilgstošas aplaupīšanas politiku. Tā ir izvēle, vai Latvija nostāsies uz modernas ekonomikas un sabiedrības attīstības ceļa vai tās valstsvīri turpinās īstenot politiku, kuras loģisks un neizbēgams iznākums ir Latvija kā tipiska "trešās pasaules" valstiņa. Mēs tikko esam sākuši rausties ārā no tā pazemojošā stāvokļa, kurā mūs ir novedušas priekšgājēju kļūdas, vājums un tuvredzība. No tā stāvokļa, kādā darbu uzsāka šī Saeima un šī valdība. Arī ar pagājušā gada budžetu mēs spērām pirmo uzdrīkstēšanās soli. Mēs nedrīkstam apstāties! Šodien es jums piedāvāju spert nākamo soli un izbeigt līdzšinējo aizņemšanās un aizņemtās naudas aprīšanas politiku, bet pāriet uz principiāli jaunu saimniekošanu, kuras pamatlikums ir ilgtspējīga, uz nākotni vērsta ekonomiskā un finansu politika, kuras mērķis ir visu sabiedrības slāņu dzīves līmeņa celšana un valsts bagātības vairošana. Bezdeficīta budžets Latvijas apstākļos ir neatņemama šādas politikas sastāvdaļa. Bezdeficīta budžets ļauj paaugstināt tautas dzīves līmeni. Pirmkārt, samazinot inflāciju. Otrkārt, padarot pieejamus kredītu resursus mazajam un vidējam biznesam. Treškārt, darba ņēmējiem padarot pieejamus patēriņa kredītus, tas ir, kredītus televizoram un veļas mašīnai, dzīvoklim un studijām. Ceturtkārt, atvēlot pensijām un citām sociālajām vajadzībām līdzekļus, kas citādi tiek tērēti budžeta deficīta apvākošanai. Tātad no tā, vai jūs nobalsosit "par" vai "pret" bezdefīcīta budžetu, vistiešākajā veidā ir atkarīgs tas, cik daudz nākošajā gadā Latvijas cilvēki tiks aplaupīti ar inflācijas palīdzību. Inflāciju var salīdzināt ar nodokli, par kura atcelšanu, teiksim, ar rītdienu jūs tieši nobalsot nevarat. Es atkārtoju vēlreiz: inflācija ir tas nodoklis, kas aplaupa visus, nešķirojot, vai tas ir deputāts vai pensionārs. Vēl vairāk. Tas ir nodoklis, kurš vissāpīgāk skar tieši iedzīvotājus ar mazākiem ienākumiem, jo bagātākais spēj nopirkt zelta karotes, gredzenu ar briljantu, vai kādu vērtspapīru un paglābties no inflācijas. Taču lielākajai Latvijas cilvēku daļai šādu iespēju nav, un visa nauda aiziet, maksājot par ēdienu, īri un apģērbu, un arī tad tās vēl nepietiek. Tad, lūk, šiem cilvēkiem inflācijas dēļ naudas trūkst ar katru brīdi vairāk. Viņiem nākas vienīgi izmisumā secināt, ka viss ir kļuvis dārgāks, ka, neskatoties uz to, ka pensija ir tikpat liela kā pagājušajā mēnesī, nopirkt tagad par to var mazāk. Inflācijas nodokli jūs nevarat atcelt, bet, pavirši pieejot un kļūdaini nobalsojot par to vai citu lēmumu, jūs varat viegli šo nodokli palielināt. Inflācija ir sarežģīts, daudzu faktoru iespaidots lielums. Un budžeta deficīts ir viens no faktoriem, kas tieši ietekmē inflāciju. Otrs arguments, kas ir par labu bezdeficīta budžetam, ir tas, ka mazajam un vidējam uzņēmējam ir pieejami kredīti. Līdz šim budžeta deficīta finansēšanai valdības bija spiestas aizņemties naudu, kas nodrošināja labu un vieglu peļņu baņķieriem, jo baņķieriem tika maksāti pat 40% par to, ka viņi aizdeva valdībai naudu. Savukārt mazo un vidējo uzņēmēju tas noveda izmisumā, jo viņš bija bezspēcīgs pret šo tuvredzīgo un barbarisko politiku, kuru finansu tirgū realizēja valsts. Valsts politikas dēļ mazie un vidējie uzņēmēji nevarēja iegūt kredītus lētāk par 40%, kurus bankām maksāja valsts. Taču 40% - tā ir cena, kas var valsti novest līdz sabrukumam. Kur nu vēl mazo uzņēmēju! Lielos uzņēmumus, varu atklāti vēlreiz pateikt, šī problēma neskar tik sāpīgi. Lielie uzņēmumi nav atkarīgi no Latvijas bankām, jo viņiem bija un ir pieejami lētāki kredītu resursi ārzemēs, un visi lielākie Latvijas uzņēmumi galvenokārt arī aizņemas ārpus Latvijas. Zemniekam, maza veikaliņa, gatera vai pienotavas īpašniekam šādas iespējas ir liegtas. Un viņa bizness ir atkarīgs no tā, cik lētu kredītu viņš var dabūt Latvijā. Tātad bezdeficīta budžets vistiešākajā veidā nozīmē pieejamus kredītus zemniekiem, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Tas nozīmē, kredītus arī ledusskapja, kafijas automāta vai dzīvokļa pirkšanai, mājas celtniecībai, traktora iegādei vai studijām ārzemēs. Pateicoties jūsu pieejai 1996. gada budžeta apstiprināšanā, valdība jau ir piespiedusi bankas strādāt sabiedrības interesēs. Un vairs nav otrādi. Valsts vairs nestrādā banku labā, kā tas bija līdz šā gada sākumam. Nākošais. Budžetā, kurš jums ir priekšā, nav nevienas pozīcijas, kurā līdzekļi kādam tiktu plānoti mazāki nekā iepriekšējā gadā. Es atkārtoju vēlreiz - nevienam līdzekļi nav mazāki kā iepriekšējā gadā! Cienījamie deputāti! Pajautāsim sev: vai mēs varam vēl vienu gadu izdzīvot tāpat kā šogad? Tad, ja mēs zinām, ka jau vienu gadu vēlāk naudas būs vairāk. Vai mēs izvēlēsimies ceļu, kas pēc gada dod augļus, vai arī mēs gribam dzīvot ar katru gadu aizvien sliktāk un sliktāk? Ja mēs tagad pieņemsim bezdeficīta budžetu, tad tas ieņēmumu līmenis, kurš tiek plānots uz 1997. gadu, jau 1998. gadā ļaus tiešām jūtami palielināt finansējumu tām sfērām, kas tiek finansētas no budžeta. Bezdeficīta budžets 1997. gadā nozīmē, ka jau pēc viena gada vajadzēs mazāk naudas parādu apkalpošanai un būs vairāk naudas veselībai, izglītībai, armijai. Šis budžets sekmēs arī minēto sfēru reformēšanu. Mums ir jāpāriet savā domāšanā no kategorijām "skolotāja alga", "ārsta alga", "ierēdņa alga" uz kategorijām "skolnieks", "slimnieks", "cilvēks" - tātad pensionāra pensija, slimnieka ārstēšanai garantētā nauda, skolnieka izglītībai garantētā nauda. Es aicinu arī jūs domāt kategorijās, kas atbilst tām interesēm un tam valsts modelim, kādu mēs esam izvēlējušies. Tautas dzīves līmeni nevar pacelt vienā gadā. Pat visveiksmīgāko reformu piemēri citur pasaulē ir mērojami piecu un desmit gadu mērauklās. Taču mums ir jāizšķiras par to, ka mēs uzsākam šo virzību. 1997. gada bezdeficīta budžets ir vistiešākajā veidā saistīts ar dzīves līmeņa uzlabošanos jau 1998. gadā. Viens piemērs - pensijas. Mēs jau vienreiz saskaņā ar likumu indeksējām pensijas. Novembrī valdība otrreiz indeksēs pensijas. Taču atrodiet man to pensionāru, kurš jūtas daudz bagātāks, pateicoties šīm indeksācijām! Augstā inflācija ikdienā šo pensionāra "bagātību" noēd ātrāk, nekā likumā noteiktās pusgada indeksācijas spēj to līdzsvarot. Taču tad, ja inflācija būs samazināta, bet naudas valdībai būs vairāk nekā līdz šim, valdība varēs palielināt pensijas tā, lai pensionāri patiešām sajustu, ka dzīvo labāk. Cienījamie deputāti! Darbs, kas stāv priekšā līdz otrajam lasījumam, ir grūts un atbildīgs. Budžets šogad pat ārēji nemaz nelīdzinās tai mapītei, kuru mēs saucām par budžetu agrāk. Principi ir citi, detalizējums ir cits, un jūsu priekšā ir sējumu apjoms, kas, man šķiet, mērāms ar metru. Nav viegli ar to iepazīties, visu izsvērt un izanalizēt. Taču šodien jums ir jāizšķiras tikai par diviem skaitļiem - par to, ka valsts pamatbudžeta deficīts ir nulle, bet ieņēmumi un tātad arī izdevumi būs viena miljarda simts vienpadsmit miljonu latu apmērā. Lai to izdarītu, nekāds papildu laiks nav nepieciešams. Es labi saprotu tos, kuri saka, ka mums vēl ir jāizdara grozījumi likumos, lai to nodrošinātu, un ka mēs vēl neesam ar visu iepazinušies un tā tālāk. Jā, to mēs vēl pagūsim. Es gribētu šo situāciju salīdzināt ar mājas remontēšanu. Mēs vēl paspēsim izvēlēties īstās naglas un iejaukt īsto krāsu. Mēs paspēsim atrast vajadzīgos vārdus, lai nomierinātu kaimiņu par radītajām neērtībām. Bet šodien mums ir jāpieņem lēmums par to, ka mēs gribam remontēt savu namu. Jāpieņem lēmums, ka mēs to gribam. Šis ir politiskās gribas jautājums - vai mēs turpināsim pret cauru jumtu cīnīties ar bļodu un slapju lupatu un katru ziemu salt aizvien vairāk, vai mēs izpuvušos pamatus turpināsim lāpīt ar populistiskiem solījumiem vai arī beidzot sāksim kārtīgu saimniekošanu. Sāksim, uzliekot vismaz kārtīgu jumtu un salabojot pamatus. Pārējais vēl ir priekšā. Valdība savu apņēmību ir paudusi, un tā nav tikai kaila deklarācija. Jums sava politiskā griba ir jādemonstrē šodien. Jūsu balsojums būs arī izšķiršanās par uzticību man, un es to gribētu zināt jau šodien. Šis ir uzticības balsojums ne tikai šā vārda parlamentāriski juridiskajā nozīmē. Šis ir balsojums par to, vai jūs uzticaties un paļaujaties, ticat tam, ka valdība, kas šo darbu ir uzņēmusies, spēs īstenot savu un arī jūsu gribu. Šis ir balsojums par to, vai šī valdība ir tie amatnieki, kas spēs veikt iecerēto, pagaidām tikai pamatu un jumta remontu, un izdarīs to tādā kvalitātē, kādā ir solījuši. Ja šī uzticība ir, tad nebūs nekādu grūtību arī ar tiem likumu labojumiem, kuri jāpieņem kopā ar šo budžetu, jo tikai tā viņš ir reāls. Jūs taču piekritīsiet - meistaram, kuram uzticas, aiz muguras ar pamācībām katrā sīkumā nestāv. Šis budžets nepārprotami prasa uzticību pret ministriem un pret mani. Un tā nav kaprīze, tie ir ātra attīstības tempa noteikumi. Mēs valdībā vairs nevaram strādāt, nejūtot aizmugurē Saeimas atbalstu. Ja šāda atbalsta nav, lai nāk un strādā tie, kas jūtas gudrāki un varošāki, bet, šķiet, māk vienīgi intrigas pīt un paslepus dūrītes vīstīt. Monolīts jūsu atbalsts un nesen parakstītā papildu vienošanās par valdības izveidi ir lielisks pamats tam, lai tālāk optimizētu valdības darbu un saliedētu valdību izvirzīto mērķu sasniegšanai. Situācija, kad atsevišķi ministri un pat veselas partijas brīžiem zaudē galvu un staigā ar atlūgumiem piedurknē, situācija, kad pozīcijas deputāti tā kā gribētu uzsākt cīņu ar valdību, liecina par to, ka mums vēl ir rezerves, vēl ir iespējas uzlabot savu darbu un mēs vēl nestrādājam uz savu spēju robežas. Varu piekrist tiem deputātiem, ka budžeta projekts, kas ir jūsu priekšā, protams, nav pati pilnība, un arī mani tas pilnībā neapmierina. Un arī likumu labojumu iesniegšanas grafiks varēja būt cits. Ir desmitiem iespēju noraidīt šo budžetu, vai nu nobalsojot pret to šodien, vai izbalsojot kādu no likuma labojumiem, kas faktiski veido ar budžetu vienotu paketi. Var noraidīt, bet var arī apstiprināt un strādāt. Tas ir politiskās gribas jautājums. Latvija neatrodas tādā situācijā, ka mēs drīkstētu darīt sliktāk, nekā iespējams. Un es negrasos strādāt tās garās stundas tad, ja tas nav vērsts uz iespējami ātru tautas labklājības celšanu, tautsaimniecības atveseļošanu un ilgtspējīgas politikas iedibināšanu Latvijā. Es jums ticu, cienījamie deputāti. Lai veiksmīga jums ir šī diena! Paldies.".
• 1996_10_07_a-seq14 language "lv".
• 1996_10_07_a-seq14 speaker Andris_Skele-1958.
• 1996_10_07_a-seq14 mentions Q822919.
• 1996_10_07_a-seq14 mentions Q211.
• 1996_10_07_a-seq14 mentions Q79820.
• 1996_10_07_a-seq14 mentions Q687709.
• 1996_10_07_a-seq14 mentions Q39731.