Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_07_a-seq12> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1996_10_07_a-seq12 type Speech.
- 1996_10_07_a-seq12 number "12".
- 1996_10_07_a-seq12 date "1996-10-07".
- 1996_10_07_a-seq12 isPartOf 1996_10_07_a.
- 1996_10_07_a-seq12 spokenAs 78.
- 1996_10_07_a-seq12 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā sēdē izskatīja valdības iesniegto likumprojektu "Par valsts budžetu 1997. gadam". Sēdē piedalījās premjerministrs, finansu ministrs, Finansu ministrijas darbinieki, arī daži deputāti no citām komisijām, un šajā apspriešanā izskanēja vairāki konstatējumi, kas būtu saistoši, diskutējot šodien tālāk arī šeit sēdē budžeta projekta pirmajā lasījumā. Kopumā budžeta ieņēmumu daļā ir plānots pieaugums par 14%, kas faktiski pirmo reizi ir lielāks par sagaidāmo inflācijas līmeni, un līdz ar to principā pirmo reizi Latvijas Republikai ir iespējas nākamā gada budžetā operēt ar naudu, kas ir reāli vērtīgāka nekā iepriekšējā gadā ieņemtā nauda budžetā. Tajā pašā laikā komisija konstatēja arī tādu faktu, ka izdevumu daļa pieaug tikai par 10,1%, tā ir varbūt mazliet zemāka nekā sagaidāmā inflācija, bet tomēr tā ir reāli daudz vērtīgāka nauda izdevumos visām funkcijām, kas paredzētas budžetā, tātad visām ministrijām un visām struktūrām, kurām jāveic attiecīgas valdības funkcijas un valsts pārvaldes funkcijas vairāk nekā iepriekšējā gadā. Budžeta projektā nav deficīta, tas nozīmē arī to, ka notiks... ir paredzētas būtiskas izmaiņas ekonomiskās telpas uzlabošanā, kas nozīmētu to, ka mazāk ir jāaizņemas. Arī par aizņemto daļu ir jāmaksā lētāk, un vairāk ir jābūt kredītresursiem tautsaimniecībā, tajā skaitā starptautiskajiem kredītiem. Un arī tas, ka Latvijas Bankas refinansēšanas likme šādā budžeta situācijā varētu kļūt vēl zemāka, nozīmē to, ka uzņēmumu parādi arī kļūs zemāki. Jo nav noslēpums, ka daudzi uzņēmumi ir parādā un tiem pieaug tātad soda naudas par šiem parādiem, kas ir radušies iepriekš un kas rodas arī no jauna. Diemžēl. Tajā pašā laikā ļoti būtisks bezdeficīta budžeta moments tomēr ir tas, ka tas tiek parādīts gan Latvijā, gan arī pasaulē, principiāla nostādne, ka valdība un, iespējams, arī Saeima iet šo ceļu, kas ir ļoti būtisks tādām valstīm, kas atrodas pārveides procesā; tāda, neapšaubāmi, ir arī Latvija. Tajā pašā laikā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija konstatēja arī to, ka izdevumu struktūra ir izveidota pēc jauna principa, pēc programmu principa, kuras būtībā apvieno apakšprogrammas, kuras savukārt ir izvērstas samērā sīkās tāmēs, kuras, kā jūs visi zināt, ir pieejamas pielikumos (iespējams, ne tik daudzos eksemplāros, kā to gribētos deputātiem). Bet katrā ziņā šajā situācijā, sagatavojot priekšlikumus otrajam lasījumam, ja budžets tiks apstiprināts pirmajā lasījumā, deputātiem ir iespējas izdarīt tās izmaiņas, ko viņi grib, un ļoti precīzi tās pamatot un atrast arī tās vietas, kas, viņuprāt, ir neveiksmīgi naudas pieprasījumi. Šādā gadījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija arī sagatavoja savu lēmuma projektu, kurš tiks izskatīts acīmredzot vēlāk šodienas sēdē un kurā būtu iespējama šī priekšlikumu kārtības noteikšana, tajā skaitā arī tas, ka šādi detalizēti priekšlikumi, kas pašlaik atrodas apakšprogrammu izvērsumā... ir iespējams iecelt likuma pielikumos, tas nozīmē, likuma pantos, un tam būtu likuma spēks. Šie konkrētie skaitļi, kas ir izdevumos, attiecīgajos sadalījumos, attiecīgajās ministrijās vai citās valsts varas iestādēs... Bez šaubām, komisija konstatēja, ka ir būtiskas strukturālas izmaiņas budžetā, ko rada arī funkciju izmaiņas. Tas visvairāk, protams, skar veselības aizsardzību un izglītību. Šādā situācijā arī ir skaidra šī lieta, ka budžets kļūs centralizētāks, pašvaldību daļa kopbudžeta daļā ir mazāka; tas, protams, rada politisku spriedzi, bet tas ir jautājums, kas mums būs šeit jāizlemj visiem kopā, nevis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un tātad jāmēģina rast šeit politisku kompromisu un risinājumus šādai funkciju struktūras maiņai, kurai, protams, ir jāatspoguļojas pieņemtajā likumā budžeta izdevumu daļā. Ir vēl viena būtiska iezīme, ko komisija konstatēja, - tas, ka budžets ir sastādīts, ņemot vērā paredzamās likumdošanas izmaiņas (ko mēs tikko redzējām: darba kārtības sadaļa "Prezidija ziņojumi" sastāvēja no ļoti daudziem likumiem, kuri ir jāgroza), vai arī sastādītā budžeta projekts šajā gadījumā nesaskanēs ar šiem grozījumiem, ja tie netiks izdarīti tā, kā tas tiek iesniegts valdības projektā... vai arī atrodot kompromisu starp likuma grozījumiem un budžeta izdevumu daļu... Es domāju, ka neviens nevar apšaubīt to, ka Latvijā vēl ir tālu no situācijas, ka visi likumi ir pieņemti, tie nav jāgroza un valdība normāli var sagatavot budžeta projektu nākamajam gadam, neiesniedzot nekādus grozījumus. Tā ka faktiski šā gada nogalē Saeimai ir paredzams ļoti intensīvs darbs ne tikai attiecībā uz budžeta projektu, bet arī uz šiem ļoti daudzajiem likumiem, kuri citādā gadījumā nonāks pretrunā, sākot ar 1997. gada 1. janvāri, ar budžeta projektu. Es gribu pieminēt vēl vienu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdes konstatējumu, tas ir tas, ka pirmo reizi valdība ir iesniegusi likumu laikā - līdz 1. oktobrim, kā to nosaka Budžetu un finansu vadības likums. Līdz ar to mums būtu iespēja samērā rūpīgi - es pat teiktu, ļoti rūpīgi - izstrādāt galīgo likuma variantu otrajam lasījumam. Tāpēc konstatējošajā daļā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīja, ka likumprojekts "Par valsts budžetu 1997. gadam" pirmajā lasījumā ir atbalstāms un virzāms uz sēdi. Tas būtu viss no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokļa. Paldies.".
- 1996_10_07_a-seq12 language "lv".
- 1996_10_07_a-seq12 speaker Roberts__Zile-1958.
- 1996_10_07_a-seq12 mentions Q822919.
- 1996_10_07_a-seq12 mentions Q211.
- 1996_10_07_a-seq12 mentions Q687709.