Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_03-seq549> ?p ?o. }

• 1996_10_03-seq549 type Speech.
• 1996_10_03-seq549 number "549".
• 1996_10_03-seq549 date "1996-10-03".
• 1996_10_03-seq549 isPartOf 1996_10_03.
• 1996_10_03-seq549 spokenAs 38.
• 1996_10_03-seq549 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamais Ministru prezident! Godātie deputāti! Es nebiju domājis šodien runāt, bet pēc atsevišķu deputātu uzstāšanās man tomēr gribētos dažus teikumus pateikt. Un, pirmkārt, gribu atbildēt jeb nedaudz oponēt Kiršteina kungam. Es jums, Kiršteina kungs, nosaukšu skaitļus, par kuriem jūs runājāt... Nosaukšu to, ko 1990. gadā mēs ražojām Latvijā, un cik daudz no tā mēs izvedām no Latvijas Republikas. 1990. gadā mēs ražojām 380 000 tonnu gaļas, no tām 90 000 tonnu mēs vedām uz Leņingradu un Maskavu. 1990. gadā mēs ražojām apmēram 2 miljonus tonnu piena, un no tām 700 000 tonnu piena un piena produktu mēs izvedām no Latvijas Republikas. 1990. gadā mēs ražojām 2 miljonus tonnu graudu un savu iedzīvotāju un lopkopības vajadzības pārsvarā nodrošinājām - nodrošinājām gan iedzīvotājus ar pārtikas graudiem, gan arī mūsu lopkopību ar graudiem, lopkopībai saražojām graudus. (Šeit varbūt tika zināma daļa ievesta - tikai priekš mūsu lielajām putnu fabrikām; kā jūs zināt, tādas mums pamatā ir trīs - tās ir Ķekava, Zaķumuiža un Iecava). Un, protams, mēs izvedām vēl lielu daļu dārzeņu un arī citu produkciju. Taisnība jums ir, ka tikai ne viens pats Dobeles rajons, bet apmēram viena trešā daļa no Latvijas kolhoziem saražoja Latvijas iedzīvotājiem vajadzīgo produkciju. Bet diemžēl, man jāsaka, tas bija 1990. gadā. Attiecībā uz šodienu te ir 1995. gada rezultāti. Gaļu mēs ražojam 120 000 tonnu jeb 50% no republikas vajadzības, pienu ražojam miljonu tonnu, apmēram tik daudz, cik republikā vajadzētu (tikai diemžēl viņš nav sabalansēts cauru gadu vienādā daudzumā). Graudus ražojam 700 000 - 800 000 tonnu. Šogad bilance rāda, ka, neskatoties uz labo graudu gadu, mums tomēr 30 000 tonnu kviešu pārtikai pietrūks. Tāda ir situācija šogad, un balstīties uz to, ko mēs kādreiz ražojām, acīmredzot šobrīd nevajadzētu. Un jautājums te ir - kāpēc. Un es salīdzināšu... tikai tāpēc, ka es vakar biju "Latvijas balzamā"... es jums salīdzinājuma labad minēšu vienu lauksaimniecības uzņēmumu (nosaukums nav svarīgs), kurš būtībā ražo tikai lauksaimniecības produkciju, viņa realizācijas ieņēmumi ir 670 000. Nodokļos viņš ir samaksājis budžetā pagājušajā gadā 150 000 - 23% no realizācijas ieņēmumiem. Es gribētu redzēt vēl kādu valsti, kur zemniekiem jeb lauksaimniecības uzņēmumiem ir tik liela nodokļu nasta. Šeit jūs, Kiršteina kungs, kādreiz teicāt, ka lauksaimnieki nodokļus nemaksā. Tas tā ir citur - civilizētā pasaulē. Pie mums, Latvijā, viņi maksā - un maksā vairāk nekā 100 latus uz vienu hektāru, bet atpakaļ saņem subsīdijās 4 latus uz vienu hektāru. Cienījamie deputāti! Es šeit nerunāju par to, ka tas būtu jāņem šodien vērā, acīmredzot mēs visi nobalsosim par to, lai šis brīvais tirgus sāktu darboties, bet acīmredzot nākotnē, ja mēs gribam, lai pastāv mūsu lauksaimniecība, mums ļoti nopietni par to ir jādomā. Un tuvākajā laikā jādomā, kā izdarīt, lai mūsu lauksaimnieki kaut vai uz priekšu (ja mēs nerunāsim par pagājušo periodu) ietu, varētu uz vienādiem noteikumiem strādāt kopā ar lietuviešiem un igauņiem. Ja tas nenotiks, tad vēl pēc 2 gadiem būs tā: tā kā kādreiz "Ļeņina spuldzītes" dega pa visu Padomju Savienību, tā mēs vienā Tukuma rajonā redzēsim Grīga zemnieka saimniecību, kaut kur Alūksnē būs vēl kāda viena, un vairāk viņu nebūs. Jo salīdzinot šos nodokļus... Vakar mēs bijām "Latvijas balzamā". Izrādās, akcīzes nodoklis tieši uz "Latvijas balzama" kolektīvu neattiecas, tas attiecas uz tiem, kas pērk šo alkoholu, un tur ir situācija tāda - minēšu to tikai salīdzināšanai -, ka no realizācijas ieņēmumiem, kas ir 30 miljonu, "Latvijas balzams" maksā 15 miljonus nodokļos. No šiem 15 miljoniem viņš maksā 10,5 miljonus kā akcīzes nodokli un 4,5 miljonus pārējos nodokļos. Tas sastāda tikai 17% no realizācijas ieņēmumiem. Tātad lauksaimnieki ir sliktākā situācijā nekā pārstrādes uzņēmumi, nekā rūpniecības uzņēmumi. Es par visiem rūpniecības uzņēmumiem gan nevaru tā teikt, bet katrā ziņā viņiem nav nekādu privilēģiju. Un tāpēc es... godīgi sakot, es šodien šeit runāju kā zemnieks, es jūs visus aicinu atbalstīt šo brīvo tirgu, bet šis jautājums paliek atklāts un par to jādomā mūsu valdībai un Saeimai kopā. Paldies par uzmanību.".
• 1996_10_03-seq549 language "lv".
• 1996_10_03-seq549 speaker Janis_Razna-1947.
• 1996_10_03-seq549 mentions Q822919.
• 1996_10_03-seq549 mentions Q211.
• 1996_10_03-seq549 mentions Q649.
• 1996_10_03-seq549 mentions Q15180.
• 1996_10_03-seq549 mentions Q8080291.
• 1996_10_03-seq549 mentions Q3133469.
• 1996_10_03-seq549 mentions Q1656989.