Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_03-seq539> ?p ?o. }

• 1996_10_03-seq539 type Speech.
• 1996_10_03-seq539 number "539".
• 1996_10_03-seq539 date "1996-10-03".
• 1996_10_03-seq539 isPartOf 1996_10_03.
• 1996_10_03-seq539 spokenAs 68.
• 1996_10_03-seq539 spokenText "Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! LPSR laikos visa Latvijas produkcija praktiski tika izvesta. Latviju varēja apgādāt ar pārtiku viens pats Dobeles rajons. Protams, varbūt šī izvēle nebija liela, arī kvalitāte nebija pietiekama, pārtika bija vienveidīga, bet apmēram viens pats Dobeles rajons ar savām saimniecībām varēja pilnībā apgādāt Latviju ar pārtiku. Cik bija saimniecību Dobeles rajonā? Pāris desmit kolhozu un daži sovhozi. Vai tagad tāda apjoma Latvijas rajons nevarētu apgādāt Latviju ar pārtiku? Protams, varētu, un tirgus ekonomikas apstākļos vēl daudz labāk. Jautājums ir tāds: ko darīt pārējiem ražotājiem šajā situācijā? Atbilde var būt tikai viena - palielināt eksportu. Ja mēs varam un ja mēs gribam - un es ticu, ka mēs varam to izdarīt - saglabāt desmitiem tūkstošu zemnieku saimniecību, augstvērtīgas ražotājas zemnieku saimniecības Latvijā, tad pirmais un galvenais nosacījums ir orientācija uz eksporta palielināšanu, jo šīs zemnieku saimniecības Latvijā var saražot produkciju desmitiem miljonu patērētāju. Vairākiem desmitiem miljonu! Un tas nav tikai viens pats Sankt-Pēterburgas reģions ar 8 miljoniem, bet tas ir, protams, Baltijas tirgus ar 8 miljoniem konkurences apstākļos un attiecīgi arī pārējās valstis, tajā skaitā viss Eiropas savienības tirgus. Kas tad ir tas, kas varētu palīdzēt šiem desmitiem tūkstošu zemnieku šeit? Vai valsts regulēta sīkmanīga iejaukšanās, kāda bija savā laikā, teiksim, kolhozos un sovhozos, ar dažāda veida subsīdijām, palīdzību? Jā, nenoliedzami ir vajadzīgas dažādas mērķprogrammas, un viņas arī ir izstrādātas pašreiz Zemkopības ministrijā, bet galvenā acīmredzot ir makroekonomikas sakārtošana. Zemniekiem vispirms ir vajadzīga brīvība un iespēja pašiem izlemt, ko viņi grib ražot, kādā veidā un kādā veidā viņi var ražot. Taču viņi var izlemt tikai tad, ja viņiem ir iespējas saņemt pietiekamā daudzumā lētus kredītresursus. Šeit ļoti kvēli runāja Zīgerista partijas pārstāvis Kostandas kungs, kurš balsoja arī par šo brīvo zemes tirgu, it kā atraujot šīs dažādās lietas - lētus kredītresursus, normālu hipotēku banku darbību un dažādus mākslīgus apgrūtinājumus, kurus mēs šeit nepārtraukti uzliekam, lai būtu šis zemes tirgus. Es negribu tagad runāt un arī nenovirzīšos no šīs tēmas, bet es gribētu tikai pateikt, ka galvenais, kas ļaus saņemt normālus kredītresursus, pirmām kārtām ir bezdeficīta budžets. Ja kāds šeit domā savādāk, lai viņš nāk un pierāda, kādi bija šie kredītprocenti pagājušajā gadā un kādi šie kredītprocenti ir pašreiz. "Laukkredītā" jūs varat reāli šo naudu saņemt, protams, 12 vai 14% nav zemi procenti; arī 18 vai 20% uzņēmējiem pilsētās nav zemi procenti, bet tie tomēr ir daudz labāki nekā 30, 35 vai 40%, kādi bija gadu iepriekš. Ja mēs gribam atgriezties pie šīs politikas, kāda bija, tad, protams, mēs varam šeit runāt, ka nav vajadzīgs bezdeficīta budžets, ka mums ir jāaizņemas nauda, šī nauda ir jāsadala subsīdijās, jārada inflācija, un tad mēs nonāksim tieši turpat, kur mēs bijām. Otrs. Es gribētu pateikt, ka, neskatoties uz šeit dažādos "politpulciņos" gūtajām atziņām, kuras klāstīja Kostandas kungs, es gribētu atgādināt, ka lauksaimniecības eksporta produkcijas kvalitāte nav tikai tīrā lauksaimnieciskā ražošana, bet šī eksporta potenciālā attīstība. Un izmaksas būs atkarīgas arī no transporta izmaksām, šīs izmaksas būs atkarīgas no enerģijas izmaksām, arī no reklāmas izmaksām radio un televīzijā, arī no algām, kas ir ražošanas izmaksu būtiska sastāvdaļa. Un jāsaka, ka Latvijā diemžēl mums pašreiz ir viens no augstākajiem algu līmeņiem, salīdzinot ar algām Lietuvā. Tas atkarīgs arī no iesaiņojuma, kādā veidā produkcija tiek pasniegta, cik tā ir pievilcīga, jo iesaiņojums un reklāma ir būtiska šīs konkurences palielināšanas sastāvdaļa. Viena no būtiskākajām. Es negribētu šeit teikt, ka latviešu uzņēmēji, kas nodarbojas ar šo lauksaimniecības infrastruktūras attīstīšanu, vai latviešu mākslinieki, vai, teiksim, latviešu cilvēki, kas ir iesaistīti šajā reklāmā, būtu mazāk spējīgi par igauņiem vai lietuviešiem. Nekādā gadījumā, nē! Tātad mēs saprotam, ka Latvijas produkcijas konkurētspēja veidojas no dažādiem saskaitāmajiem, kurā tiešā lauksaimnieciskā ražošana ir tikai viens faktors. Trešais. Ja mēs gribam - un es domāju, ka neviens šeit zālē nenoliegs, ka mēs to gribam - iekarot reģionu ar desmitiem miljonu tirgu, jo pretējā gadījumā mums šeit vispār nevajadzētu diskutēt, tad mums jebkurā gadījumā šeit ir jāapzinās, ka pirmais solis ir šis Baltijas reģiona tirgus. Jā, 8 miljoni - tā ir cīņa un tā ir konkurence, un jo ātrāk mēs viņu sāksim, jo ātrāk mēs viņā norūdīsimies. Nākamais. Es domāju, ka jūs bijāt pavisam nesen notikušajā lauksaimniecības, pārtikas produktu izstādē, kas notika "Skonto" izstāžu paviljonā, kurā bija pārstāvētas Latvijā esošās un strādājošās firmas un uzņēmumi Lietuvā, kā arī tie ārzemju uzņēmumi, kas darbojas pašreiz Latvijā. Un personīgi uz mani ļoti lielu iespaidu atstāja "Rīgas miesnieka" paviljons, kas te bija. Tātad "Rīgas miesnieks" ražo aptuveni 80 produkcijas veidus, dažādus gaļas izstrādājumus. Viņus tur varēja salīdzināt ar "Kauņas miesnieka" produkciju, no kura šeit tik ļoti daudzi baidās. Es gribētu teikt šeit ar pilnīgu pārliecību, ka Latvijā ražotā gaļas produkcija ir daudzveidīgāka, viņa ir kvalitatīvāka un arī cenu diapazons... tātad ir gan lētākās cenas, gan augstākās cenas... arī šis diapazons ir lielāks, un šajā lēto cenu diapazonā jūs varat atrast kvalitatīvākus produktus nekā, manā izpratnē, teiksim, mūsu konkurentiem. Es ar lielu uzmanību izlasīju daudzus rakstus gan "Lauku Avīzē", gan "Neatkarīgajā Rīta Avīzē", un godājamais Boruka kungs tur bija uzrakstījis vairākus rakstus, piemēram, par to, ka Lietuvā pašreiz esot uzkrājušies simtiem un tūkstošiem tonnu piena produktu izstrādājumu, to skaitā - siers. Mīļie deputāti, nebaidieties! Nav tie laiki, kad cilvēki ēda vienu vai divas šķirnes siera, pašreiz ir vairāki tūkstoši šķirņu, un katrs izvēlas to, kas viņa sirdij ir tuvāks. Un mēs varam pārdot gan savu sieru, gan sviestu, es vēlreiz atkārtoju, ne tikai Baltijas tirgū un Krievijā, bet arī Eiropas savienībā. Noteicošais šeit jau nav valsts subsīdijas, bet noteicošais ir kvalitātes un dažādi sanitārie standarti, kas mums ir jāievēro. Un, jo ātrāk šis Baltijas tirgus būs, jo ātrāk šie ražotāji būs spiesti šos standartus ievērot. Viņiem nāks par labu šie standarti un šī cīņa. Es gribētu faktiski nobeigumā vēlreiz atgādināt, ka maza inflācija, zemi Hipotēku bankas kredītprocenti, jaunu darba vietu radīšana - tas ir galvenais, kas ir vajadzīgs lauku infrastruktūras attīstīšanai. Ir viena cita lieta, kas ir ļoti būtiska. Es gribētu piekrist šeit teiktajam, ka ir jāizveido kopīgas, teiksim, elektrolīnijas ap Baltijas jūru, un tad šīs cenas turpinās izlīdzināties. Protams, ir jāstrādā pie tā, lai šajā kopējā tirgū būtu vienādas enerģijas izmaksas, lai būtu, lai izlīdzinātos šīs darba algas, lai konkurētspēju noteiktu galvenokārt katra ražotāja izdoma un darba mīlestība. Lai izlīdzinātu visas šīs cenas, lai notiktu visi šie procesi, mums ir ne tikai kā pirmais solis jāpieņem šis brīvās tirdzniecības līgums, bet mums ir jāiet tālāk un jādomā par vienotas Muitas ūnijas izveidošanu. Un agri vai vēlu, nenoliedzami, izlīdzināsies šīs cenas gan enerģijai, gan visam pārējam, bet, ja mēs pašreiz sāksim atlikt vai sāksim šeit, teiksim, ieviest šāda tipa labojumus, lai nodrošinātu tur divos vai septiņos gados kaut kādu līmeni... Sāksim nodrošināt ar to, ka radīsim Latvijā mazāko inflācijas procentu, kurš jau ir pašreiz, apstiprināsim bezdeficīta budžetu, radīsim labākus apstākļus kredītu saņemšanai, skatīsimies, vai mums maz ir jārada tādi paši apstākļi, kādi ir Lietuvas un Igaunijas ražotājiem. Es esmu optimists, es ceru, ka Latvijā šie apstākļi būs labāki, jo mums ir pašreiz zemāka inflācija, tāpēc es aicinu, pirmkārt, neatbalstīt šo Zīgerista partijas labojumu un, otrkārt, nobalsot par šo līgumu, lai mēs varētu iet tālāk uz Muitas ūniju un uz pārējiem sadarbības procesiem. Paldies par uzmanību.".
• 1996_10_03-seq539 language "lv".
• 1996_10_03-seq539 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1996_10_03-seq539 mentions Q211.
• 1996_10_03-seq539 mentions Q2660080.
• 1996_10_03-seq539 mentions Q37.
• 1996_10_03-seq539 mentions Q191.
• 1996_10_03-seq539 mentions Q193089.
• 1996_10_03-seq539 mentions Q39731.
• 1996_10_03-seq539 mentions Q159.
• 1996_10_03-seq539 mentions Q4115712.