Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_03-seq529> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 1996_10_03-seq529 type Speech.
- 1996_10_03-seq529 number "529".
- 1996_10_03-seq529 date "1996-10-03".
- 1996_10_03-seq529 isPartOf 1996_10_03.
- 1996_10_03-seq529 spokenAs 29.
- 1996_10_03-seq529 spokenText "Cienījamie deputāti! Veicot jebkuras reformas, ko paredz valdība, jāņem vērā tautas absolūtā vairākuma intereses. Pašreiz, sasteigti apspriežot un ratificējot Saeimā šādu līgumu un tā nosacījumus, tiek ņemts vērā tikai nelielas iedzīvotāju daļas viedoklis. Kopš likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā, lai gan ir pagājis jau vesels mēnesis, vēl nav pat uzsākta visu triju valstu ministriju pārstāvju tikšanās informācijas apmaiņai un līguma kontrolei. Ir izveidotas tikai darba grupas Veterinārā dienesta un Pārtikas kontroles dienesta darbības saskaņošanai. Šeit vietā arī atzīmēt, ka iedalītie budžeta līdzekļi šo darbību ievērojami ierobežos, jo šogad valsts apmierina tikai 10%-12% no Veterinārā dienesta vajadzībām, tā nenodrošina pat minimālo pretepizootiju pasākumu izpildi, nemaz nerunājot par Eiropas savienības valstu standartiem attiecībā uz lipīgo slimību diagnostikas bāzes izveidošanu. Vai Latvijā ir sociālās aizsardzības sistēma tām zemnieku saimniecībām un tiem lauksaimniecības uzņēmumu darbiniekiem, kuri šādas valdības politikas rezultātā paliks bez iztikas līdzekļiem? Valstī sociālā spriedze pieaug. Nevar piekrist zemkopības ministram, ka, risinot ražošanas problēmas, nav jāņem vērā sociālās problēmas. Uzskatu, ka šie jautājumi ir savstarpēji pakārtoti. Latvijā sevi varam apgādāt ar lauksaimniecības produktiem pilnībā, bet netiek radīti atbilstoši priekšnoteikumi, lai to īstenotu. Nav saprotams Zemkopības ministrijas valsts sekretāra šorīt sacītais Latvijas radio, ka ražošanas apstākļi starp Baltijas valstīm pašreiz ir vienādi. Ja ņemam vērā kaut vai dabas apstākļus, tad redzam, ka reljefs Latvijā ir visneizdevīgākais, zemes novērtējums - viszemākais. Pārmitrās augsnes visvairāk ir Latvijā. Pirms reformām, tas ir, 80. gadu beigās, ražošanas apjoms Baltijas valstīs bija sekojošs: Lietuva saražoja 2/3 no kopējā cukurbiešu, linu, augļu un ogu daudzuma un pusi no piena, graudu un gaļas daudzuma. Lietuvā lauksaimniecības politika vērsta tautas vairākuma interesēs. Tur tika novērsta lauksaimniecības uzņēmumu izpostīšana, tika veikta zinātnes potenciāla saglabāšana. Tur nekad nav sludināta ideja par lauksaimniecības nevajadzību, bet tur uzskata, ka lauksaimniecība ir stratēģiski svarīga nozare. Lietuva aizpilda vienmērīgi valsts teritoriju ar iedzīvotājiem, tā tur ir aizsargājama kā tautas dzīves pamats. Ir arī citas atšķirības - subsīdiju apjoma ziņā, kā šeit jau minēja, uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, cenu atbalsta politika, infrastruktūra, tās attīstīšana blakus ražošanai, kredītu subsidēšana, piemaksas sakarā ar mazproduktīvu zemi, simtprocentīga atšķirība pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanā, atšķirības energoresursu cenās un citas. Vai tie ir vienādi ražošanas apstākļi? Vairāk nekā pārliecinoši varu teikt - "nē!" Ja Latvijā nesāks īstenoties valsts pasākumu komplekss ražošanas apstākļu atšķirību novēršanai, lauksaimniecības produkcijai neizbēgami pazemināsies iepirkuma cenas, samazināsies ražošanas apjoms. Nenoslēdzot jau esošo līgumu, neratificējot to Saeimā, Zemkopības ministrijas pārstāvji jau prognozē kviešu graudu cenas pazemināšanos 1996. gada ražai nākamajā ziemā. To visu summējot, frakcija "Latvijai" ierosina papildināt likumprojektu ar to, ar ko jūs jau iepazīstināja iepriekšējais runātājs. Tas nozīmē - iestrādāt pārejas noteikumus, ieviest kārtību lauksaimniecības produkcijas tirgū, aizsargājot vietējo ražotāju pret ārvalstu - un ne tikai lietuviešu - subsidēto produkciju. Tieši šo noteikto subsīdiju atbalstu vajadzētu palielināt vismaz līdz 20 miljoniem latu ražošanas tehnoloģijas pilnveidošanai un produkcijas konkurētspējas paaugstināšanai. Kredītprocentu daļas segt no valsts budžeta līdz Lietuvas līmenim. Pievienotās vērtības nodokli samazināt arī līdz Lietuvas līmenim. Piektais - jāaprēķina zaudējumi, kādus cietīs Latvijas lauksaimnieki Latvijas un Lietuvas valūtu dažādo kursu rezultātā. Visu triju Baltijas valstu centrālajām bankām jāizstrādā konkrēts valūtu kursa regulēšanas mehānisms, lai atsevišķu valstu iedzīvotāji neciestu zaudējumus. Šie nosacījumi ir tikai daļa, kura ir jāatrisina, lai sagādātu visās valstīs vienlīdzīgus ražošanas apstākļus. Frakcija "Latvijai" iestājas par godīgu konkurenci ražotāju vidū un tādēļ aicina atbalstīt mūsu iesniegto priekšlikumu. Paldies.".
- 1996_10_03-seq529 language "lv".
- 1996_10_03-seq529 speaker Edmunds_Grinbergs-1963.
- 1996_10_03-seq529 mentions Q822919.
- 1996_10_03-seq529 mentions Q211.
- 1996_10_03-seq529 mentions Q37.
- 1996_10_03-seq529 mentions Q193089.
- 1996_10_03-seq529 mentions Q39731.