Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_03-seq527> ?p ?o. }

• 1996_10_03-seq527 type Speech.
• 1996_10_03-seq527 number "527".
• 1996_10_03-seq527 date "1996-10-03".
• 1996_10_03-seq527 isPartOf 1996_10_03.
• 1996_10_03-seq527 spokenAs 29.
• 1996_10_03-seq527 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, jo mums tomēr rūpīgi vajadzētu šodien izvērtēt, par ko mēs īsti balsojam un kādas tam būs sekas. Es kategoriski nepiekrītu Induļa Bērziņa apgalvojumam, ka šim mūsu priekšlikumam nav vietas šajā dokumentā. Tam ir vieta. Nedaudz atcerēsimies šā līguma tapšanas vēsturi un mērķus. 1996. gada 16. jūnijā trīs Baltijas valstu premjeri - Vehi, Šķēle un Stankēvičs - parakstīja līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm. Līguma mērķi, protams, izklausās labi. Tie ir: izveidot brīvās tirdzniecības zonu lauksaimniecības pārtikas un zivju produktiem Baltijas valstīs, veicināt valstu savstarpējo saimniecisko sakaru attīstību, nodrošināt godīgus konkurences nosacījumus tirdzniecībā. Tātad uz šo mērķi attiecas frakcijas "Latvijai" priekšlikums - radīt labvēlīgus nosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju veicināšanai. Latvijas valdība - gan Ministru prezidents Šķēle, gan zemkopības ministrs Dilba, gan īpašu uzdevumu ministrs Kiršteins - uzsver, ka šis līgums par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm nerada briesmas Latvijas lauksaimniecībai. Latvijas tirgus ir 2,5 miljoni cilvēku, Baltijas tirgus - 8 miljoni cilvēku, līdz ar to līguma ratifikācija esot izdevīga Latvijas pārstrādes uzņēmumiem un noteikti iegūšot it kā mazturīgie iedzīvotāji, arī pensionāri, jo pazemināšoties pārtikas produktu cenas. Līgums atbilstot arī valdības ārpolitikas virzienam uz iekļaušanos Eiropas savienībā. Bet, kad mēs šodien balsojam, mums būtu jāatbild uz jautājumu - vai Latvijas zemnieki ar savu produkciju var konkurēt Baltijas valstu tirgū? Vai Zemkopības ministrija ir izstrādājusi aizsardzības mehānismu, kas pasargātu Latvijas zemniekus? Frakcija "Latvijai" uzskata, ka mums ir jāizanalizē, jāatrisina valstī virkne pamatjautājumu, kas nodrošina (es vēlreiz uzsveru: nodrošina) līdzvērtīgus ražošanas un godīgas konkurences apstākļus visu Baltijas valstu ražotājiem. Tāpēc mēs iesniedzām šo savu priekšlikumu, un tam ir jābūt šajā dokumentā, ja mēs gribam, lai tie mērķi, kurus mēs šeit pasludinām un pret kuriem nekas nav iebilstams, tiešām realizētos un atbilstu mūsu tautas un mūsu valsts interesēm, atbilstu mūsu lauksaimnieku interesēm. Tāpēc uzskatām, ka, pirmkārt, jānodrošina Latvijas zemnieki ar lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu - tehniku, ražošanas iekārtām, rezerves daļām par optimālām cenām. Tas ir svarīgi, jo Lietuvā gandrīz pilnībā ir saglabāts lauksaimnieciskās ražošanas potenciāls, pat no Latvijas savulaik iepirktā tehnika. Taču daudziem Latvijas zemniekiem šobrīd saimniekošana ir jāsāk praktiski no nulles. Mēs taču zinām, ka jauns traktors šobrīd maksā apmēram 8000 līdz 10 000 latu, lietots traktors - 4000 līdz 5000 latu. Kombains maksā aptuveni 10 000 latu, arkls - 3000 latu, un šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt. Mēs zinām, ka vairumam zemnieku Latvijā nav līdzekļu šādas tehnikas iegādei. Otrkārt. Jānodrošina vienādas elektroenerģijas un degvielas cenas visās Baltijas valstīs. Kā zināms, Igaunijā degvielas cena ir par 25%-30% zemāka nekā Latvijā. Lietuvā šī cenu starpība ir vēl lielāka. Treškārt. Jārada vienādi kredītu saņemšanas noteikumi visās Baltijas valstīs. Latvijā kredītus iespējams saņemt, praktiski sākot tikai no 20% un ar augstāku likmi. Lietuvas zemnieki var iegādāties, saņemt kredītus ar 5%-7% likmi gadā. Nav zināms, kā Latvijas valdība domā panākt lauksaimniecībai atvēlēto kredītresursu izlīdzinājumu ar citām Baltijas valstīm. Ceturtkārt. Jābūt vienādam valstu atbalstam lauksaimniecībai. Tas ir tieši tas, ko prasa frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Kā zināms, Lietuvā subsīdijas 1996. gadā sastādīja 65,7 miljonus latu, kas ir 10% no Lietuvas budžeta, bet Latvijā lauksaimniecībai šogad ir atvēlēti tikai 4 miljoni latu jeb 1% no budžeta. Piektkārt. Baltijas valstīs ir jābūt vienādām iepirkuma cenām lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumos. Latvijā nepārtraukti krītas cenas atsevišķiem produkcijas veidiem - gaļas ražošanā, daļēji arī piena ražošanā. Sestkārt. Nosakāmas vienādas nodokļu atlaides un atvieglojumi lauksaimniekiem, ņemot par pamatu, piemēram, Lietuvas pieredzi. Lietuvā vietējā ražojuma pārtikas precēm pievienotās vērtības nodoklis ir 9%, bet importa precēm pievienotās vērtības nodoklis ir 18%. Kā zināms, Latvijā arī vietējā ražojuma pārtikas precēm pievienotās vērtības nodoklis ir 18%. Mēs neredzam, kādu valdības diferencētu pieeju šim jautājumam, lai padarītu mūsu lauksaimniekus, mūsu lauksaimniecības produkcijas ražotājus līdzvērtīgus un spējīgus konkurēt ar kaimiņvalstīm. Septītkārt. Nav mazsvarīgi arī tas, ka pat pie vienāda preču cenu līmeņa Latvijā un Lietuvā lietuviešiem ir izdevīgi vest savu produkciju uz Latviju. Lietuvieši gūst šobrīd 50% peļņu, mainot valūtu un iegādājoties preces pēc tam savā valstī, tādēļ mūs nepārliecina Šķēles argumentācija, ka Latviju nepārplūdinās Lietuvas preces. Redzam arī virkni citu smagu problēmu, ar kurām neizbēgami saskarsies Latvijas lauksaimnieki pēc līguma ratifikācijas. Un tās ir šādas. Lietuvā ir divas līdz divas ar pusi reizes lielāks lauksaimniecības produkcijas kopapjoms salīdzinājumā ar Latviju, Latviju pārplūdinās Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības preces, un rezultātā tiks bremzēta Latvijas lauksaimnieciskā ražošana un eksporta potenciāls, un tādējādi Latvija var pārvērsties par lauksaimniecības produktu importētāju valsti. Acīmredzot Latvijā samazināsies pārtikas produktu mazumtirdzniecības cenas. Piena pārstrādes uzņēmumi tātad var noteikt tik zemu piena iepirkuma cenu, ka zemniekiem Latvijā vairs neatmaksāsies turēt govis, un šā iemesla dēļ nebūs izdevīgi nodarboties arī ar gaļas ražošanu. Smagas problēmas ir gaidāmas arī graudkopībā. Tāpēc frakcija "Latvijai", iesniedzot šo priekšlikumu, uzskata, ka Latvijai ir jāizstrādā un jāīsteno bezdarba likvidācijas programma un ka ražošana ir nevis jābremzē, bet jāattīsta. Tikai tad, ja Latvijas lauksaimniecība spēs sekmīgi izturēt konkurenci Baltijas valstu tirgū, iespējama reāla Latvijas iekļaušanās Eiropas savienības kopējā lauksaimniecības politikā. Tikai tad Latvija pierādīs, ka tai ir svarīga Latvijas lauksaimniecības attīstība, Latvijas zemnieku nākotne. Frakcija "Latvijai" uzskata, ka šobrīd mūsu valsts valdība nav veikusi nepieciešamos pasākumus, lai Latvijas lauksaimniecība spētu izturēt konkurenci Baltijas valstu iekšējā tirgū. Šobrīd Latvija nav gatava tam, lai sekmīgi, neapdraudot mūsu lauksaimnieku intereses, mūsu valsts intereses, īstenotu līguma par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm noteikumus. To varētu darīt tikai tad, ja šodien Saeimas deputāti nobalsotu un pieņemtu frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas nosaka (citēju): "Ministru kabinets pirmajos divos gados pēc līguma stāšanās spēkā nodrošina tādu valsts atbalsta līmeni lauksaimniecībai Latvijā, kas nav zemāks par attiecīgo atbalsta līmeni Lietuvā un Igaunijā." Šis ir loģisks un skaidri argumentēts priekšlikums. Es lūdzu Saeimu par to nobalsot, jo, nepārdomāti nobalsojot šodien par šā līguma ratifikāciju, mēs varam, es domāju, radīt ļoti, ļoti smagas sekas valsts lauksaimniecībai un mūsu valsts turpmākajai attīstībai kopumā. Es lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.".
• 1996_10_03-seq527 language "lv".
• 1996_10_03-seq527 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_10_03-seq527 mentions Q822919.
• 1996_10_03-seq527 mentions Q211.
• 1996_10_03-seq527 mentions Q37.
• 1996_10_03-seq527 mentions Q191.
• 1996_10_03-seq527 mentions Q193089.
• 1996_10_03-seq527 mentions Q39731.