Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_03-seq223> ?p ?o. }

• 1996_10_03-seq223 type Speech.
• 1996_10_03-seq223 number "223".
• 1996_10_03-seq223 date "1996-10-03".
• 1996_10_03-seq223 isPartOf 1996_10_03.
• 1996_10_03-seq223 spokenAs 29.
• 1996_10_03-seq223 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Frakcija "Latvijai" aicina balsot pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - aizstāt vārdus "Iekšlietu ministrijas pārraudzībā" ar vārdiem "Iekšlietu ministrijas pakļautībā". Problēma, kas saistīta ar šo piedāvāto likuma grozījumu, vispilnīgāk ir izteikta valdības Reformu departamenta negatīvajā atzinumā, kas tika iesniegts jau tad, kad valdība izskatīja šos Aizsardzības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta sēdēs. Jau toreiz Aizsardzības ministrijas projektā tika minēts tieši šis pakļautības jautājums. Sakarā ar to, ka pirms šā likuma grozījumu pieņemšanas Ministru kabinetā par terminu "pārraudzība" toreiz iestājās, piemēram, arī tieslietu ministrs, frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" grozījumos beidzot loģiski tika paredzēts termins "pārraudzība", nevis "pakļautība". Tieši tā, kā tas bija mums šeit pirmajā lasījumā. Tagad diemžēl komisijas priekšlikums atkal visu grib sajaukt, un, kā šeit minēja arī "Latvijas ceļa" deputāts Endziņš, tas faktiski situāciju var saputrot un radīt pretrunas ar citiem likumiem. Civilā aizsardzība pastāv visās attīstītajās valstīs, un glābšanas dienests un glābšanas pasākumi ir tikai viena civilās aizsardzības daļa ar tās pasākumiem, tādēļ Civilās aizsardzības centrs, protams, var būt tikpat labi kā Aizsardzības ministrijas, tā Iekšlietu ministrijas, vai, protams, kādas citas ministrijas - gribu uzsvērt - pārraudzībā. Ja pārraudzībā, tad faktiski ir vienalga, zem kuras ministrijas, bet ne pakļautībā, jo šis Civilās aizsardzības centrs koordinē un plāno nevis vienas tautsaimniecības nozares, piemēram, ugunsdzēsības darbu, kārtības sargāšanu, medicīnu, transportu, sakarus, pārtiku un tamlīdzīgi, bet viņam faktiski ir daudz plašāki uzdevumi. Tas koordinē visu tautsaimniecību un civilos iedzīvotājus būt gataviem ārkārtējām situācijām un reaģēšanai uz tām, kā arī seku likvidēšanai. Tātad civilās aizsardzības jautājumiem, Civilās aizsardzības centram ir jābūt ar pietiekami augstu statusu, tam ir jābūt kā tādai "jumta" institūcijai valstī. Bez tam svarīgi ir arī tas, ka, ja Civilās aizsardzības centrs būs pārraudzībā, tad, piemēram, šā centra vadītāju amatā, protams, apstiprinās, iecels Ministru kabinets, taču tā nebūs tad, ja mēs ierakstīsim vienkārši "pakļautībā". Tā tas ir attiecībā uz Civilās aizsardzības centra direktoru saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību". Tas dos iedzīvotājiem, kuri arī ir iekļauti civilās aizsardzības sistēmā, zināmu garantiju, ka centrs nav politiska institūcija, ka tas nav vienas partijas institūcija, nav pat vienas ministrijas institūcija, kurai ir daudz citu uzdevumu un struktūrvienību. Tātad ir ļoti svarīgs tieši šis termins "pārraudzība". Latvija ir relatīvi maza valsts, tādēļ tam ir ļoti liela nozīme, ka gadījumos, ja notikusi valsts mēroga ārkārtēja situācija, liela apjoma plūdi, vispārēji mežu ugunsgrēki, Daugavas piesārņošana, Ignalīnas atomelektrospēkstacijas kaut kāda iespējama avārija un tamlīdzīgi, ka tad atbildību uzņemas tieši Ministru prezidents, nevis viens ministrs, kura ministrijas pakļautībā pēkšņi būtu Civilās aizsardzības centrs, kas uzņemtos atbildību par civilās aizsardzības uzdevumu izpildi. Ir svarīgi, lai šis statuss būtu augstāks un rīkošanās būtu daudz vērienīgāka, mērķtiecīgāka, lai tā būtu Ministru kabineta rīkošanās, nevis viena ministra darbība. Ceturtkārt. Īpaša nozīme šim likuma formulējumam, lai Civilās aizsardzības centrs būtu pārraudzībā, nevis pakļautībā, ir tāpēc, ka šai lietai piešķir Latvijas virzību uz NATO un tās aktīvu iesaistīšanos programmā "Partnerattiecības mieram". Latviju divas reizes jau ir apmeklējušas Galvenās civilās ārkārtējās situācijas plānošanas ekspertu grupas, kuras, starp citu, ir atzinīgi novērtējušas pašreizējā, jau spēkā esošajā likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību" ietvertos principus kā atbilstošus NATO dalībvalstu likumdošanas praksei. Komitejas eksperti ir ieteikuši Latvijai pārņemt Zviedrijas pieredzi, kura, nebūdama NATO dalībvalsts, realizē ļoti efektīvu civilo ārkārtējo situāciju plānošanas politiku un cieši sadarbojas ar NATO programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros. Tā pašlaik piedāvā praktisku palīdzību Latvijas Civilās aizsardzības centram tieši šajā jomā. Tas būtu par šo problēmu saistībā ar terminiem "pārraudzībā" vai "pakļautībā". Tātad es aicinu balsot pret to, lai mēs rakstītu nevis vārdu "pakļautībā", bet lai paliktu, kā bija iepriekš, - "pārraudzībā". Bet, otrkārt, šī problēma ir daudz dziļāka. Faktiski es aicināšu arī frakcijas "Latvijai" vārdā balsot pret šā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību" pieņemšanu otrajā lasījumā. Un tam ir šādi argumenti. Faktiski konceptuāli vispār nav saprotama Aizsardzības ministrijas vēlme, jo tieši Aizsardzības ministrija - Krastiņš bija tas, kurš iesniedza šo projektu, - izslēgt no savas kompetences sfēras civilās aizsardzības jautājumus. Konceptuāli tas nav saprotams. Motivējot to kā sistēmu, kas pārsniedz Aizsardzības ministrijas kompetences jautājumus un aptver vairākas pasākumu sistēmas - šāds arguments, kolēģi, ir vienkārši nekorekts, jo Latvijā darbojas vairākas sistēmas, kas pārsniedz vienas ministrijas kompetenci, bet tās tomēr atrodas noteiktas ministrijas pārraudzībā, piemēram, Tieslietu ministrijas pārraudzībā ir Valsts arhīvu ģenerāldirekcija vai Labklājības ministrijas pārraudzībā - Pārtikas centrs. Ārpus kompetences esošos jautājumus jebkurā gadījumā regulē likums sakarā ar to, ka institūcija atrodas pārraudzības, nevis pakļautības statusā (Ministru kabineta 1994. gada 24. janvāra noteikumi nr. 5 "Par ministriju iekārtu"). Pilnībā var piekrist Labklājības ministrijas atzinumā paustajam, ka, mainot Civilās aizsardzības centra padotību, nav jāmaina civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšana ārkārtējās situācijās. Šajā pašā sakarā faktiski ir jāatbalsta arī Iekšlietu ministrijas atzinumā paustā neizpratne par Aizsardzības ministrijas nevēlēšanos risināt civilās aizsardzības jautājumus, par nevēlēšanos uzklausīt Civilās aizsardzības centra priekšlikumus, risinot civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanas jautājumus. Bez tam jāatgādina, ka jau 1994. gada 24. maijā ar Ministru kabineta rīkojumu nr. 312 tika izveidota darba grupa, kas izstrādāja civilās aizsardzības sistēmas un ekstremālo situāciju likvidācijas pasākumu koncepciju, ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas koncepciju. Projekts tika apspriests Ministru kabinetā 1994. gada 15. novembrī un atkārtoti 1995. gada 13. aprīlī, taču joprojām mums, deputātiem, nezināmu iemeslu dēļ tas nav nonācis tālāk, nekas šeit nav apstiprināts un pieņemts. Faktiski var saskatīt, ka aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš nevēlējās risināt civilās aizsardzības jautājumus un uzskatāmi ar to parādīja savu kā aizsardzības ministra nekompetenci. Viens piemērs. 1996. gada 3. jūnijā Krastiņš saņēma oficiālu vēstuli ar jautājumu par valsts materiālajām rezervēm, kurā bija norādīts, ka Latvijas Republikas valsts materiālajās rezervēs ietilpst liels daudzums iedzīvotāju aizsardzības līdzekļu, kas saistīti ar civilo aizsardzību, - gāzmaskas, individuālās pretķīmiskās paketes, sanitārās nestuves, radioaktīvā starojuma dozimetri un citi - un to uzglabāšanai tiek aizņemtas lielas platības Rīgā un republikas rajonos. Tika lūgts, lai Aizsardzības ministrija izsaka viedokli par šo rezervju saglabāšanas nepieciešamību, jo to saglabāšanas lietderība un šim nolūkam paredzētie izdevumi ir jāskata saistībā ar valsts aizsardzības plānu, ar Valsts aizsardzības koncepciju, jo šie minētie aizsarglīdzekļi ir pielietojami tikai ķīmiskā kara un kodolkara gadījumā. Īsa informācija par minēto aizsardzības līdzekļu daudzumu. Dažāda tipa gāzmasku, kas mums glabājas, ir 1,5 miljoni gabalu, bērnu aizsardzības kameru - 29 000 gabalu; individuālo pretķīmisko pakešu - 430 000, radiometrisko un dozimetrisko mērīšanas līdzekļu - 9000 vienību, sanitāro nestuvju - 9300 un tā tālāk. Un vai jūs domājat, ka Krastiņš varēja dot kompetentu atbildi, kā viņš, aizsardzības ministrs, saprot šos ar civilo aizsardzību saistītos jautājumus, pamatojoties uz valsts aizsardzības plānu un uz aizsardzības koncepciju? Nē, atbildi viņš tā arī nav devis, un rezultātā gada beigās, Krastiņš, protams, sasteigti - tā vietā, lai risinātu šos jautājumus, lai izteiktu savu viedokli, lai strādātu, - vienkārši nogrūž šo jautājumu un caur Ministru kabinetu padod mums, deputātiem, šādu konceptuāli nepamatotu risinājumu: sak', es te Aizsardzības ministrijā tāpat neko nesaprotu no tās civilās aizsardzības, iegrūdīsim viņu Iekšlietu ministrijai, nu lai tad viņi tiek galā ar tām problēmām! Ar problēmām galā netiks ar to vien, ka mēs no Krastiņa šādā veidā noņemsim atbildību. Mums te drīzāk ir jāskata nevis jautājums par šiem grozījumiem likumā, ar kuriem mēs mainām Civilās aizsardzības centra atrašanās vietu, pārceļam to no Aizsardzības ministrijas uz Iekšlietu ministriju - ar to vien nekas līdzēts netiek, - bet drīzāk ir jāizskata jautājums par amatpersonām, kas nav spējīgas konceptuāli neko šeit risināt, tas ir, par Andreja Krastiņa demisiju. Tā faktiski šis jautājums būtu jāstāda. Tāpēc gribu kopsavilkumā, apkopojot augstāk minēto, pateikt: frakcija "Latvijai" uzskata, ka vispār nav nepieciešams mainīt Civilās aizsardzības centra padotību, ir tikai konceptuāli Ministru kabinetā jāvienojas par civilās aizsardzības sistēmas turpmāko attīstības plānu, par šo koncepciju, tāpēc iesakām atgriezties pie jau manis iepriekš minētā civilās aizsardzības sistēmas koncepcijas projekta virzības un pilnveidošanas. Tātad aicinu balsot gan pret komisijas priekšlikumu par šo termina "pārraudzība" nomaiņu ar terminu "pakļautība", gan arī pret šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.".
• 1996_10_03-seq223 language "lv".
• 1996_10_03-seq223 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_10_03-seq223 mentions Q211.
• 1996_10_03-seq223 mentions Q4294315.
• 1996_10_03-seq223 mentions Q2660080.
• 1996_10_03-seq223 mentions Q47182.
• 1996_10_03-seq223 mentions Q1771611.
• 1996_10_03-seq223 mentions Q4459436.
• 1996_10_03-seq223 mentions Q4294480.
• 1996_10_03-seq223 mentions Q7184.
• 1996_10_03-seq223 mentions Q34.
• 1996_10_03-seq223 mentions Q3899540.
• 1996_10_03-seq223 mentions Q16351278.