Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_03-seq18> ?p ?o. }

• 1996_10_03-seq18 type Speech.
• 1996_10_03-seq18 number "18".
• 1996_10_03-seq18 date "1996-10-03".
• 1996_10_03-seq18 isPartOf 1996_10_03.
• 1996_10_03-seq18 spokenAs 29.
• 1996_10_03-seq18 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Šodien darba kārtībā mums ir jautājums par aizsardzības koncepciju. Jāsaka, ka, protams, tas notiek ar lielu novēlošanos parlamentā, jo pēc būtības šo problēmu kopā ar nacionālās drošības koncepciju mums vajadzēja izskatīt vismaz 3-4 gadus atpakaļ. Tādējādi mēs būtu izbēguši no daudzām tām kļūdām, kuras esam pieļāvuši šajā jomā pēdējo gadu laikā. Bet tāda nu ir šī politiskā realitāte un mūsu situācija, ka šīs problēmas netika apspriestas iepriekšējos parlamentos, jo mēs apmierinājāmies ar to, ka to risināja Ministru kabinets, un līdz ar to arī atbildība par šo situāciju, kāda ir Bruņotajos spēkos, jāuzņemas, protams, Ministru kabinetam. Taču Saeima nevar palikt malā, un es domāju, ka mums jācenšas labot tās negācijas, kas šobrīd ir ieviesušās Aizsardzības spēkos un vispār mūsu aizsardzības politikā. Mēs esam pārliecināti par to, ka tik svarīgi jautājumi kā koncepcijas, ilgtermiņa attīstības programmas, piemēram, svarīgākajās tautsaimniecības nozarēs, drošības un aizsardzības sfērā ir obligāti jāakceptē Saeimā. Par to liecina arī pasaules valstu pieredze. Šis ceļš jāiet arī mums Latvijā. Izteikšu dažus apsvērumus un argumentus šī secinājuma sakarībā. Pirmkārt. Mēs uzskatām, ka nav atbalstāma situācija, ka līdz ar katras jaunas valdības maiņu, ar katru jaunu aizsardzības ministru mainās arī Nacionālo bruņoto spēku struktūra un attīstības programmas. Atcerieties, kādas tik programmas un koncepcijas nav gājušas caur ministru Jundža, Pavlovska, Trapāna, Gaiļa un tagad caur Krastiņa rokām viņu laikos! Bet situācija Bruņotajos spēkos nav būtiski uzlabojusies. Laikam neviens neuzdrošināsies pateikt: jā, Bruņotajos spēkos augstākajos štābos šo Spēku virsnieki jau ir noguruši, desmitiem reižu pārstrādājot attīstības plānus, struktūras, štatus un tamlīdzīgi, bet līdz šim laikam nav izveidots valsts aizsardzības operatīvais plāns, nav atrisinātas arī citas stratēģiski svarīgas problēmas, piemēram, attiecībā uz Robežsargu brigādes pakļautību uz tās reālā darba nodrošinājumu. Kādi tik varianti ar tās pakļautību un struktūru nav izspēlēti! Bet vai ir reāli uzlabojusies robežas kontrole un aizsardzība? Nē! Beidzot mums pašiem ir jāsaprot, ka Nacionālo bruņoto spēku attīstībai ir nepieciešama ilgtermiņa attīstības programma. Programma, kuru konsekventi ievērotu ministrijas vadība un kura stratēģiskajos virzienos nemainītos, mainoties Ministru kabineta sastāvam vai nākot pie varas citiem politiskajiem spēkiem. Šos ilgtermiņa attīstības orientierus spēj dot tikai aizsardzības koncepcija, ko apstiprinātu augstākais likumdevējs - Saeima. Otrkārt. Stabilitāte šajā jautājumā ir vajadzīga arī no starptautisko attiecību viedokļa. Orientieriem aizsardzības un drošības jautājumos ir jābūt zināmiem un nemainīgiem ilgus gadus. Šie orientieri ir jāredz Eiropas un transatlantiskajām drošības struktūrām. Tikai šādā veidā mēs varam panākt reālu palīdzību aizsardzības struktūru apgādē ar visu nepieciešamo. Ar vienu Baltbatu, kas ir patlaban, mēs to nepanāksim, arī veiksmīgi darbojoties. Stingra un noteikta nostāja aizsardzības politikā atstās zināmu iespaidu arī uz iespējamo agresoru. Līdz ar to apdraudējums tiks samazināts ar politiskiem līdzekļiem. Nākamais. Aizsardzības koncepcijas pieņemšana Saeimā ir nepieciešama arī no mūsu valsts ekonomiskās stabilitātes viedokļa. Stabili Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāni pavērs iespēju precīzāk plānot izdevumus, kas saistīti ar valsts aizsardzību. Tas savukārt atvieglos valsts finansu sistēmas stabilizēšanu. Parādīsies vai kļūs stabilākas arī zināmas perspektīvas nozarēm, kuras kaut kādā veidā ir saistītas ar aizsardzību. To pašu var attiecināt arī uz iespējamiem militārās produkcijas ražotājiem mūsu valstī. Gribētos skart arī vēl vienu aspektu. Cilvēcisko. Karavīram ir jābūt drošam par savas karjeras iespējām Nacionālo bruņoto spēku sastāvā un par sociālās nodrošinātības garantijām, kad viņš armiju atstās, beidzoties izdienas termiņam vai gūstot ievainojumu. Šādas garantijas pašreiz ir tikai par atsevišķiem jautājumiem. Šī nenoteiktība apgrūtina kadru nostiprināšanos Nacionālajos bruņotajos spēkos. Šajā īsajā motivācijā, protams, man nebija iespējams pieskarties konkrēti katram no mūsu piedāvātās Aizsardzības koncepcijas aspektiem, tāpēc aicinu nodot šo koncepciju komisijām, izanalizēt to. Aicinu to nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Nacionālās drošības komisijai, Ārlietu komisijai. Un, protams, mēs ceram uz jūsu atbalstu šīs koncepcijas akceptēšanā, turpmākajā apspriešanas gaitā Saeimā. Ar pateicību uzņemsim jūsu konstruktīvos priekšlikumus par turpmāko šīs aizsardzības koncepcijas pilnveidošanu un uzlabošanu. Šīs koncepcijas pieņemšana būtu svarīgs solis mūsu tālākajā virzībā uz Eiropas un transatlantiskajām drošības struktūrām. Mēs beidzot pārstātu maldīties pa miglu, redzētu gaišus un skaidrus savas darbības orientierus, un šo mūsu nostāju un stingro apņēmību mēs parādītu gan sabiedrotajiem, gan iespējamajiem nelabvēļiem. Atzīstot vienotas armijas koncepcijas piedāvātu Nacionālo bruņoto spēku uzbūvi, valsts aizsardzības veidošanas pamatprincipus, principus Nacionālo bruņoto spēku komplektēšanā, bruņojuma apgādes un militāro apmācību jautājumos, mēs demonstrētu pasaulei savu stabilitāti un savu briedumu. Tas būtu labs politisks "gājiens" gan no valsts drošības un aizsardzības viedokļa, gan arī no starptautisko attiecību viedokļa.".
• 1996_10_03-seq18 language "lv".
• 1996_10_03-seq18 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_10_03-seq18 mentions Q822919.
• 1996_10_03-seq18 mentions Q211.
• 1996_10_03-seq18 mentions Q193089.