Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_10_03-seq12> ?p ?o. }

• 1996_10_03-seq12 type Speech.
• 1996_10_03-seq12 number "12".
• 1996_10_03-seq12 date "1996-10-03".
• 1996_10_03-seq12 isPartOf 1996_10_03.
• 1996_10_03-seq12 spokenAs 29.
• 1996_10_03-seq12 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es aicinu balsot pret šī likumprojekta nodošanu komisijām, jo Ministru kabineta akceptētie grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" paredz mainīt likuma 2. pantu, proti, vispār izslēgt 2. panta 3. punktu un mainīt 4. punktu. Ko tas nozīmē? Paskatīsimies! Ir redzams, ka valdība vairs nevēlas uzņemties atbildību... precīzi tā ir tekstā: "... vispārējo vidējo, arodizglītības, vidējo speciālo un augstāko mācību iestāžu dienas nodaļas audzēkņiem vai studentiem no 15 gadu vecuma mācību laikā". Tāds ir šis 2. panta 3. punkts, kuru ierosina izslēgt. Es uzskatu, ka tādējādi valdība atzīst, ka Latvijai nav vajadzīgi jaunie speciālisti, jauni darbinieki, ir acīm redzams, ka valdība nespēj plānot un prognozēt skolēniem un studentiem varbūtējas darba vietas, nav paredzējusi viņu ienākšanu vietējā darba tirgū. Valdība nespēj vadīt un izstrādāt pasākumus bezdarba novēršanai Latvijā. Tikai tā var izskaidrot centienus izslēgt tieši šo pantu no likuma. Ko tad valdība piedāvās skolēniem un studentiem nākotnē? Kādas būs viņu perspektīvas izglītoties un strādāt iegūtajā specialitātē Latvijā? Uz šo jautājumu, protams, valdība nespēj atbildēt. Un gribu uzsvērt, ka jauniešu kā sociālas grupas problēmas nebūt nav mazāk svarīgas par pensionāru vai daudzbērnu ģimeņu problēmām. Arī tas, ka valdība joprojām nav iepazīstinājusi sabiedrību ar savām mērķprogrammām par jauniešu iekļaušanos visas sabiedrības dzīvē, kārtējo reizi liecina par valdības absolūto ignoranci pret sabiedrības problēmām, sevišķi pret sociālajām problēmām, par valdības attieksmi pret sociālajiem jautājumiem kā pret otršķirīgiem un nebūtiskiem. Otrkārt. Ministru kabinets ir apliecinājis savu "radošo pieeju" (pēdiņās) sabiedrības sociālo problēmu risināšanā, ierosinot mainīt likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" 2. panta 4. punktu. Kas tur līdz šim bija teikts? Tas, ka apdrošināšanai pakļautas mātes vai citas personas, kuras audzina bērnu, bērna kopšanas laikā, līdz bērns sasniedz 3 gadu vecumu. Tagad mierīgi - bez kādas motivācijas, bez kādas argumentācijas - gribam un, teiksim, kā Šķēlem ienāk prātā, samazinām šo laiku divas reizes. Tad varbūt vispār tikai pāris mēnešu vajadzētu to darīt? Kāpēc vispār pusgadu Šķēle ir atstājis? Vai kāds labvēlis! Aplaudēsim! Priecāsimies! Paldies, mīļais Šķēle! Tas ir pilnīgs absurds, kas mums nav pieņemams! Šāds Ministru kabineta lēmums liek domāt par to, ka Latvijā demogrāfiskā attīstība ir ļoti pozitīva. Iespējams, Latvijā jau ir sācies demogrāfiskais bums un visas sievietes to vien dara, kā nepārtraukti dzemdē vismaz vienu bērnu gadā. Laikam latviešu ģimenēs ir ne mazāk par 10-15 bērniem un jau tagad mums jācenšas, kā saka, to lietu regulēt. Situācija mums draud būt līdzīga tai, kāda ir laikam Ķīnā vai Šķēles propagandētajā Jaunzēlandē vai Turcijā un tamlīdzīgi. Domāju, ka situācija ir daudz citādāka, daudz bēdīgāka. Šķiet, lieki atgādināt par katastrofālajiem dzimstības un mirstības radītājiem Latvijā. Pēc Valsts statistikas komitejas datiem, šā gada pirmajā pusgadā Latvijā mirstība ir pārsniegusi dzimstības rādītājus, reģistrēti 10,2 tūkstoši dzimušo un aptuveni 18 tūkstošu mirušo, proti, mirušo skaits ir gandrīz divas reizes lielāks par dzimušo skaitu. Kopš 1987. gada, kad Latvijā bija visaugstākā dzimstība pēckara gados, šis līmenis valstī nepārtraukti samazinās. Pērn piedzima gandrīz 2 reizes mazāk bērnu nekā 1987. gadā. 1995. gada pirmajā pusē uz katriem 1000 iedzīvotājiem piedzima 4,5 cilvēki, turpretī šogad tikai 4,1. Vidēji rēķinot šos statistikas skaitļus, Šķēles valdības laikā šie rādītāji ir vēl pazeminājušies, un mēs, pieņemot šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, šo situāciju padarīsim vēl dramatiskāku. Frakcija "Latvijai" vēlas uzzināt, vai ir izstrādāta un kāda ir valdības programma demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Mēs esam iesnieguši vairākkārtīgi šos jautājumus, bet uz tiem konkrētas atbildes nav bijušas, un tāpēc mēs uzskatām, ka nekādā gadījumā nedrīkst samazināt bērnu kopšanai paredzēto laiku no 3 gadiem līdz pusotram gadam. Mēs uzskatām, ka bērna kopšanas pabalsts šos 3 gadus ģimenei ir maksājams neatkarīgi no tā, vai kāds no vecākiem izmanto bērna kopšanai paredzēto atvaļinājumu vai ne. Un mēs pieprasām valdību veidojošajām frakcijām un Ministru prezidentam Šķēlem rūpīgi paskatīties pašu pieņemto valdības deklarāciju, kur ir ieraksts par demogrāfiju. Tas varbūt ir pat zaimojoši īss, jo sastāv tikai no trīs vārdiem: "Aktīva demogrāfiskā politika". Vai jūs domājat, ka šis Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts iekļaujas šajā paredzētajā aktīvajā demogrāfiskajā politikā? Uzskatu, ka deputātiem šodien neatkarīgi no tā, vai viņi ir valdošajā koalīcijā vai opozīcijā, ir jāatbalsta frakcijas "Latvijai" priekšlikums un jābalso, protams, pret šo cinisko, prettautisko, pret mūsu tautas nākotni vērsto Ministru kabineta iesniegto likumprojektu.".
• 1996_10_03-seq12 language "lv".
• 1996_10_03-seq12 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_10_03-seq12 mentions Q211.
• 1996_10_03-seq12 mentions Q148.
• 1996_10_03-seq12 mentions Q8436.
• 1996_10_03-seq12 mentions Q43.
• 1996_10_03-seq12 mentions Q664.