Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_09_09_a-seq243> ?p ?o. }

• 1996_09_09_a-seq243 type Speech.
• 1996_09_09_a-seq243 number "243".
• 1996_09_09_a-seq243 date "1996-09-09".
• 1996_09_09_a-seq243 isPartOf 1996_09_09_a.
• 1996_09_09_a-seq243 spokenAs 78.
• 1996_09_09_a-seq243 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jebkuram jautājumam, arī šim, bez šaubām, ir divi aspekti - politiskais aspekts un tīri ekonomiskais aspekts, un risinājums noteikti ir kaut kāds kompromiss, un tāpēc es arī mēģināšu izklāstīt savus argumentus attiecībā uz šo kompromisu. Vispirmām kārtām, ja mēs skatāmies no ekonomiskā viedokļa, bez šaubām, mēs varētu teikt, ka galvenais ir saražot maksimāli daudz lauksaimniecības produktu no Latvijā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tas būtu varbūt iespējams, jo Latvijas, tā sakot, salīdzinošā priekšrocība varētu būt zemais zemes kapitalizācijas līmenis un līdz ar to - zema zemes cena. Tas varētu būt ilgtermiņa ieguldījumu ziņā ļoti interesanti ārvalstniekam - es domāju, ārvalstniekam no Eiropas, Amerikas, Kanādas, jo tik slikti klimatiskie apstākļi šeit nav, tik sliktas augsnes šeit nav. Iespējams, ka, izmantojot šo plusu, šeit varētu saražot ļoti daudz pārtikas produktu un tos veiksmīgi eksportēt. Šajā gadījumā būtu, protams, jau minētais Kanādas "Agras" piemērs, tas, ko Guntars Grīnblata kungs teica... tātad jautājums, vai ar to mēs esam apmierināti... Var būt otra situācija, ka tomēr Latvijas lauksaimniecība ir no ekonomiskā viedokļa galīgi nevajadzīga un šeit varētu neko neražot, darīt citus darbus un faktiski uzskatīt, ka viss ir kārtībā, un mēs varētu visu pārtiku ievest no citurienes. Tātad acīmredzot ne viena, ne otra galējība šeit neder un arguments, no šā ekonomiskā viedokļa, attiecībā uz lauku apvidu zemi tomēr ir vairāk vai mazāk politisks, nevis tikai ekonomisks. Vēl jo vairāk tādēļ, ka arī Eiropas savienībā tā nebija nekāda problēma - 20 gadu laikā, no 1970. gada līdz 1990. gadam, paaugstināt graudaugu ražību divkārt (no tām pašām platībām). Bet kopš 1992. gada visa šī reforma tika virzīta uz to, lai zemes platības graudaugiem tiktu samazinātas. Par to maksā kompensācijas. Maksā par to, ka ir vides nozīmes pasākumi. Līdz ar to pats svarīgākais nav maksimāli daudz saražot. Frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" priekšlikums nav pret to, ka veiksmīgākie latviešu zemnieki apvienotu zemes, nopirktu zemes no tiem, kas ir mazāk veiksmīgi, un es arī personīgi, kā ekonomists, nedomāju, ka pārskatāmā nākotnē Latvijā būs 70 tūkstoši zemnieku saimniecību, tas tā nav, bet šiem zemniekiem jābūt galvenokārt latviešu zemniekiem (var būt daži izņēmumi konkurences veicināšanai, bet katrā ziņā tam jābūt izņēmumam no likumsakarības). Un tāpēc šajā gadījumā mūsu priekšlikums bija, ka šīs personas zemi var iegūt īpašumā tikai rūpniecības vajadzībām un tikai līdz 5 hektāriem... Faktiski manas personīgās domas ir tādas, ka šo zemes lietošanas veidu loku, kas ir minēts likuma "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību" 10. panta pirmās daļas 4. punktā, varētu arī paplašināt ar citiem zemes lietošanas veidiem attiecībā uz zemi lauku apvidos, bet atstāt lauksaimniecības zemes un mežu zemes kā izņēmumu, jo mēs nevaram konkurēt ar kapitalizācijas līmeni. Mūsu zemniekiem, vienkārši runājot, nav tik daudz naudas, nav iespējas aizņemties ilgtermiņa kredītus, lai šo zemi nopirktu no citiem mazāk veiksmīgiem, bet tādas iespējas ir daudzām citām personām, kuras šeit ir minētas, strīdoties par iepriekšējo pantu. Ņemot vērā vēl to, ka galu galā... ja mēs nobalsosim par šo brīvo tirgu, jebkurā gadījumā mēs atgriezīsimies pie šīs problēmas gan sociāli, gan politiski. Ja nebūs pieņemts frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" viedoklis, tad atradīsies politiskie spēki, kas to virzīs tā vai tā, jo šādi asumi rodas visās mazās Eiropas valstīs. Var teikt, ka Dānija ir sociālistiska virziena zeme, bet viņa regulē ne tikai zemes īpašnieku, fermeri, pēc platības, bet regulē arī šo zemnieku saimniecību pārvaldījumā esošos hektārus, to skaitā nomātos. Jo viena lieta ir ekonomiskā jēga, kāda ir šim zemniekošanas veidam, un otra ir tomēr sociālā un politiskā jēga. Tāpēc, ņemot vērā, ka mums ir samērā neveiksmīga, manuprāt, šī priekšlikumu izskatīšanas kārtība un viņu salikšana kopā ar nobalsotiem un daļēji iestrādātiem priekšlikumiem, nekas labs pēc otrā lasījuma, manuprāt, neiznāks. Bet tomēr, ievirzot šo, tā sakot, politiskā kompromisa tēzi, es aicinu nobalsot 29. pantā par frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" priekšlikumu. Kā es jau teicu, ir iespējams paplašināt šo zemes lietošanas veidu loku... jau no tā, ko frakcija "Tēvzemei un Brīvībai" ir ieteikusi... Bet katrā ziņā mēs tad atrastu kaut kādu virzību uz priekšu mūsu pašreizējā strupceļā. Lūdzu nobalsot par šo frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" priekšlikumu. Paldies par uzmanību.".
• 1996_09_09_a-seq243 language "lv".
• 1996_09_09_a-seq243 speaker Roberts__Zile-1958.
• 1996_09_09_a-seq243 mentions Q211.
• 1996_09_09_a-seq243 mentions Q193089.
• 1996_09_09_a-seq243 mentions Q16.
• 1996_09_09_a-seq243 mentions Q35.
• 1996_09_09_a-seq243 mentions Q3899540.