Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_09_09_a-seq220> ?p ?o. }

• 1996_09_09_a-seq220 type Speech.
• 1996_09_09_a-seq220 number "220".
• 1996_09_09_a-seq220 date "1996-09-09".
• 1996_09_09_a-seq220 isPartOf 1996_09_09_a.
• 1996_09_09_a-seq220 spokenAs 29.
• 1996_09_09_a-seq220 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas paziņojumu, kurš ir pieņemts 1994. gada 27. maijā. Lai būtu saprotami, daži vārdi par vēsturi. Pirmo reizi par neierobežotu brīvo Latvijas zemes tirgu iestājās trīs vīri, Kehris, Levits un Repše, publicējot attiecīgu aicinājumu laikrakstā "Diena" 1994. gada 26. maijā. Tā nu ir sagadījies, ka Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija nākošajā dienā sanāca uz savu pilnsapulci un pēc šī raksta izlasīšanas nekavējoši ieslēdza savā darba kārtībā jautājumu par savu attieksmi pret šo trīs vīru paziņojumu un aicinājumu. Un, lūk, apmēram 70 cilvēku, kas visi savu mūžu ir veltījuši lauku novadu zemei, lauku apvidu zemei, un kas kaut ko saprot zemes jautājumos, viņi visi kā viens izteica noliedzošu attieksmi, simtprocentīgi, un uzdeva trim šīs akadēmijas locekļiem sastādīt paziņojumu. Pēc tam to pieņēma, lai to, jau pieņemtu, varētu publicēt. Šis paziņojums tika uzrakstīts, un šī paziņojuma autori ir profesori Boruks, Grinovskis un Liepa. Šis dokuments tika vienbalsīgi pieņemts un arī izsūtīts tā laika valsts lielākajiem laikrakstiem, Valsts prezidentam un Ministru prezidentam. Vienā daļā laikrakstu tāda publikācija ir arī bijusi. Tātad tur izskan nosodījums, aicinājums neatbalstīt šādu ideju par neierobežotu zemes tirgu. Kāda tad ir šī Zinātņu akadēmijas argumentācija, kas iestājās pret šādām nostādnēm? Lūk, šie cilvēki uzskata, ka zeme ir nacionālās bagātības galvenais komponents un ka šai zemei ir jāpaliek attiecīgās valsts pilsoņu rokās. Ja mēs iztirgojam zemi pa labi un pa kreisi, tad tādā gadījumā, lūk, var nonākt pie savtīgu interešu orientācijas to cilvēku vidū, kuri pašreiz mantojuma kārtībā vai citādā veidā zemi ir saņēmuši savā īpašumā. Nav noliedzams, ka laukos ir lielas platības, kurām skaitās formāli saimnieki, kuri nemāk, nezina un nevar to apsaimniekot un ir gatavi pārdot par relatīvi lētu naudu jebkuram, kas ir gatavs pirkt. Tādā veidā no ārzemēm ienākošie bagāti cilvēki to var iegādāties par ļoti zemām cenām, ja salīdzina ar tām cenām, kādas valda ārzemēs, turpretī par nepieejamām cenām pārdodamā zemes gabala kaimiņam, kas ir vietējais iedzīvotājs un dzīvo uz izdzīvošanas robežas. Tādā veidā zeme tiek iztirgota un es neatkārtošu tos argumentus, kas izskanēja pilnsapulces sēdē. Tur tika minēti dati par Amerikas Savienotajām Valstīm, konkrēti par Kalifornijas štatu, cik tur daudz jau ir pārdota šī zeme, cik daudz japāņi ir iegādājušies šo zemi, un, ja palasām Amerikas Savienoto Valstu laikrakstus, tad redzam, ka tur laiku pa laikam parādās satraucošas ziņas tieši šajā kontekstā. Bija runa par Tuvajiem Austrumiem, par izpārdotajām zemēm, un tagad skan pārmetumi, ka, lūk, tur attiecīgi palikuši bez savas teritorijas, aizmirstot, ka daļa no šīs teritorijas, vismaz daļa no šīs teritorijas, ir izpārdota. Ko tad vairs vaimanāt? Tātad arī no ekonomiskiem apsvērumiem šāda zemes neierobežota izpārdošana neiztur kritiku, jo tas ir īslaicīgs moments, īslaicīgs stimuls, kas var ilgt gadus trīs, četrus vai piecus, un pēc tam, kad pamatresursi būs izpārdoti, neapšaubāmi ir jāsākas atslābumam. Katrā gadījumā šeit ir arī savs morālais efekts, un tas ir saistīts ar to, ka paaudžu paaudzēs latviešiem ir bijis sapnis pēc sava kaktiņa, pēc sava stūrīša zemes, un tagad, šādi izpārdodot ārzemniekiem šo zemi, ārzemnieki, protams, to vēlāk iznomās, un latviešu tauta atkal nonāks nomnieka statusā. Atkal nonāks apmēram dzimtcilvēka statusā. Tas arguments, kas šo triju vīru paziņojumā bija rakstīts, ka, lūk, zemi jau nevar maisā sabērt un aiznest uz ārzemēm, neiztur nekādu kritiku. Savā mūžā kaut ko glupāku es neesmu vēl dzirdējis, un to sauc par argumentāciju. Kur tad paliek latviešu tautas kā zemnieku tautas identitātes garants? Kā varēs šo identitāti garantēt, ja nebūs savas zemes? Tā būs izpārdota. Vai atkal sāksim ar tautasdziesmām, ar pastalām un atkal aicināsim, kā Valdmaņa kungs saka, tos plikos zēniņus sūtīt robežas aizsargāt, mūsu valsts robežas? No kā tad viņi aizsargās, ja šeit zeme jau būs izpārdota? Te nebūs ko aizsargāt. Tāpēc es atbalstu šo frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" ierosinājumu 29. punktam, kurš dots 21. lappusē tabulā un kurš paredz, ka tas izdarāms atbilstoši likuma, kurš ir spēkā un nav atcelts, par zemes lietošanu un zemes ierīcību 10. pantam, kur ir uzskaitīts, kādiem mērķiem zeme ir atvēlēta lietošanai Latvijas valstī. Un tur, lūk, ir norādīts, ka tikai rūpniecības vajadzībām. Un to piešķir tādā tehnoloģiskajā platībā, kurā šīs rūpniecības vajadzības ir iespējams realizēt, nevis tūkstošiem hektāru, nevis desmitiem tūkstošu hektāru platībā, kā tagad jau ir izteikta interese par Zemgales platībām. Tūkstošiem hektāru gatavi nopirkt! Un kas tās par investīcijām, ko tur iegulda? Tās ir kārtējās investīcijas, ja tās vispār par investīcijām var saukt. Šogad nopērk minerālmēslus vai organiku, vai ko tādu, iestrādā, bet nākošajā gadā paņem atpakaļ. Nav šo ilglaicīgo investīciju, kas ilgtu piecu vai desmit gadu garumā, teiksim, infrastruktūras veidošana, ceļu, ēku radīšana un tā tālāk. Tādas lietas nav. Tās par investīcijām, par nopietnām investīcijām, var uzskatīt tikai ar visai nosacītu attieksmi. Šeit līdz pieciem hektāriem tā lieta varētu iet, tas varētu būt... tā varētu būt tehnoloģiski nepieciešamā platība kāda rūpnieciska objekta izveidošanai, tāda rūpnieciska objekta, kura izveidošana, kura celšana patiešām prasītu nopietnas un ilgpaliekošas investīcijas. Pret tādām iebildumu nevarētu būt. Līdz ar to es vēlreiz akcentēju uzmanību uz to, ka šis viedoklis ir Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas viedoklis un ka arī profesors Grinovskis, kas šodien nevar piedalīties, pagājušajā ceturtdienā pienāca man klāt un teica, lai es uzstājos arī viņa vārdā. Tāpēc, ka es uzstājos arī viņa vārdā, es neizgāju ārpus šī dokumenta argumentācijas, kaut gan šajā sakarībā es vēl varētu arī no sevis piebilst jaunus argumentus, kas aizvadītajos divos gados ir nākuši klāt, turklāt nākuši klāt par labu tam, lai mēs savu zemīti turētu savās rokās. Paldies. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu. Es vienkārši gribēju, lai kolēģi pievērstu uzmanību tam, ka nākamajā lappusē arī ir priekšlikums gan par platību, gan par investīciju lielumu. Mums šo priekšlikumu izskatīšanu, manuprāt, vajadzēja saistīt kopā un deputātiem vajadzēja izvērtēt abus priekšlikumus, lai gan balsojums ir par to priekšlikumu, kas ir kategoriskāks. Turpinām debates. Guntars Grīnblats - frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" deputāts.".
• 1996_09_09_a-seq220 language "lv".
• 1996_09_09_a-seq220 speaker Imants_Liepa-1937.
• 1996_09_09_a-seq220 mentions Q211.
• 1996_09_09_a-seq220 mentions Q30.
• 1996_09_09_a-seq220 mentions Q3498695.
• 1996_09_09_a-seq220 mentions Q3899540.
• 1996_09_09_a-seq220 mentions Q16357316.