Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_09_05-seq84> ?p ?o. }

• 1996_09_05-seq84 type Speech.
• 1996_09_05-seq84 number "84".
• 1996_09_05-seq84 date "1996-09-05".
• 1996_09_05-seq84 isPartOf 1996_09_05.
• 1996_09_05-seq84 spokenAs 29.
• 1996_09_05-seq84 spokenText "Godātie kolēģi deputāti! Arī es aicinu jūs atbalstīt šo Pieprasījumu komisijas atzinumu un virzīt šo pieprasījumu tālāk kā Saeimas pieprasījumu. Gribu nedaudz paskaidrot situāciju. Balstoties uz Augstākās padomes pieņemto likumu "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām", Aglonas bazilikas draudze 1994. un 1995. gadā atjaunoja savas īpašumtiesības uz vairākiem īpašumiem Preiļu rajonā, tajā skaitā uz Aglonas ģimnāzijas ēku. Un šīs īpašumtiesības uz Aglonas ģimnāzijas ēku Aglonas bazilikas draudzei ir nostiprinātas Preiļu rajona Zemesgrāmatu nodaļā pagājušā gada 12. maijā. Diemžēl vēl šobrīd šī ēka faktiski nav atdota Aglonas bazilikas draudzei. Tā vietā pastāv 1995. gada 21. septembrī noslēgta Izglītības un zinātnes ministrijas un Aglonas bazilikas vienošanās, kuru ir akceptējusi arī valdība, - "Par sadarbību Aglonas internātģimnāzijas pārveidošanā par Aglonas Katoļu ģimnāziju". Un valdība ir akceptējusi šo vienošanos 26. septembrī, tas ir, četras dienas pirms 6. Saeimas vēlēšanām. Bija faktiski panākts kompromiss, ka bazilika atteicās no savu īpašuma tiesību realizācijas uz skolu - sākt mācības 1995. /1996. gadā, savukārt Izglītības un zinātnes ministrija, atzīstot šīs īpašumtiesības, apņēmās palīdzēt sagatavot bazilikai nepieciešamos dokumentus privātskolas atvēršanai. Tagad ar 1996. gada 26. augustā izdoto Ministru kabineta rīkojumu nr. 364 "Par Aglonas Katoļu ģimnāziju" ir noteikts iepriekšējā gadā noslēgto vienošanos apturēt. Motivācija, kas tiek minēta šajā valdības rīkojumā, ir tāda, ka Aglonas Katoļu ģimnāzija neesot veikusi izglītības iestādes atvēršanai nepieciešamos pasākumus. Godātie kolēģi, šeit nav pilnīgi nekādas loģikas, jo, pirmkārt, tieši Izglītības un zinātnes ministrija un Ministru kabinets bija tie, kas nespēja nodrošināt šo ģimnāzijas ēku faktisko nodošanu valdījumā Aglonas bazilikas draudzei. Ir jājautā: kā gan lai reāli šī draudze varētu normāli veikt skolas atvēršanas sagatavošanas pasākumus, ja tā tiek ļoti rupjā veidā traucēta un netiek ielaista tās īpašumos? Otrkārt. Arī pašā vienošanās tekstā, kas ir noslēgta pagājušās Saeimas laikā pirms vēlēšanām, ir skaidri un gaiši rakstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija palīdzēs Aglonas bazilikai Katoļu ģimnāzijas atjaunošanai nepieciešamo dokumentu sagatavošanā. Gribas jautāt: kāda ir bijusi šī palīdzība, un, ja nu šie dokumenti nav bijuši gatavi, tad varbūt vispirmām kārtām ir jāizsaka neuzticība izglītības ministram kā nespējīgam veikt savus pienākumus? Jebkurā gadījumā šobrīd, tad, kad šī vienošanās ir apturēta, ir skaidri redzama notikušā bilance, tas, ka 1995. gada septembra valdības vienošanās ar Aglonas baziliku par Aglonas Katoļu ģimnāzijas izveidošanu, ir bijis tikai tukšs populistisks priekšvēlēšanu gājiens, lai cilvēkiem uz vēlēšanām rastos mānīgais iespaids, ka īpašuma tiesību atjaunošanas jautājumi mūsu valstī var tikt kārtoti civilizēti un pusēm vienojoties, bet patiesībā šīs komunistiskās un ticībai naidīgās valdošās aprindas vēl vairāk ir apmuļķojušas baznīcu, ir pamanījušās gūt labumu sev, tās ir ieguvušas laiku, kurā baznīca nepieprasīja savu īpašumtiesību reālu atjaunošanu. Tagad tas acīmredzot notiks, tikai par to grūti spriest, jo nez vai varas elitei vēlreiz izdosies aizmiglot acis baznīcas pārstāvjiem, un, protams, jebkāda konfrontācija ir ļoti nepatīkama, bet, strikti runājot, ir jāņem vērā tas, ka Aglonas ģimnāzijas pašreizējā darbība, vismaz daļēji, notiek baznīcas īpašumā, un tādēļ valstij un pašvaldībai ir pienākums šo īpašumu baznīcai atdot, meklējot citus veidus, kā īstenot savas funkcijas. Šobrīd šīgada bilance ir tāda, ka likumīgās īpašumtiesības mūsu valstī atkal tiek rupji ignorētas. Protams, es esmu par to, lai valsts atrastu ar baznīcu kopēju valodu šajos jautājumos un sadarbotos, bet ir jāsaprot, ka, veidojot šo sadarbību, nevienam nedrīkst tikt a priori atņemtas viņa tiesības, tajā skaitā tiesības uz īpašumu. Šodienas notikumu gaita diemžēl parāda, ka varas elitē joprojām valda komunistiskā domāšana. Īpašumu var neatdot tā īpašniekiem, ja tas nav izdevīgi. Diemžēl tad arī rodas šie manis minētie secinājumi par mūsu valsts varas pretdarbību baznīcai, ar kuru tomēr ļoti liela mūsu valsts pilsoņu daļa saista savas cerības attiecībā uz tautas garīgo atdzimšanu un izaugsmi nākotnē. Bet var jau būt arī tā, ka mums visiem vienreiz tā īsti labi ir jāapzinās, ka valdošā elite tieši nevēlas garīguma atjaunošanos, jo tumsonīgu tautu, kurai nav sava garīgā mugurkaula, var vieglāk turpināt muļķot. Es ceru, ka tā nav. Es aicinu balsot par šī pieprasījuma virzīšanu kā Saeimas pieprasījumu un beidzot tikt skaidrībā ar šo lietu. Paldies.".
• 1996_09_05-seq84 language "lv".
• 1996_09_05-seq84 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1996_09_05-seq84 mentions Q822919.
• 1996_09_05-seq84 mentions Q957126.