Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_09_05-seq62> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1996_09_05-seq62 type Speech.
- 1996_09_05-seq62 number "62".
- 1996_09_05-seq62 date "1996-09-05".
- 1996_09_05-seq62 isPartOf 1996_09_05.
- 1996_09_05-seq62 spokenAs 77.
- 1996_09_05-seq62 spokenText "Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tā kā deputātiem priekšā ir tikai šis projekts, man šķiet, ka ir grūti orientēties, tādēļ atļaujiet, lūdzu, izskaidrot lietas būtību. Runa ir par 7. panta pirmās daļas pirmo teikumu. Spēkā esošajā likumā šis teikums skan šādi: "Draudzes dibinātāju vidū jābūt ne mazāk kā 10 Latvijas pilsoņiem vai personām, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un sasniegušas 18 gadu vecumu." Likumprojekta autori ierosina svītrot vārdus "vai personām, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un sasniegušas 18 gadu vecumu". Godātie kolēģi, ļoti īsi gribu informēt. Pagājušajā gadā, kad pieņēmām jauno likumu par reliģiskajām organizācijām, jūsu padevīgais kalps - šajā gadījumā man jārunā par sevi - kategoriski iestājās par to, lai draudzes dibinātāju tiesības būtu tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, un es - piedodiet, ka man jārunā par sevi, tas varbūt nav delikāti, bet tā ir patiesība - izdarīju pilnīgi visu, kas bija manos spēkos, lai šīs tiesības būtu tikai pilsoņiem. Prakse parādīja, ka no tā cieš nevis netradicionālās, bet mūsu tradicionālās reliģiskās organizācijas - vecticībnieki, pareizticīgie -, kurām desmit pilsoņus laukos salasīt ir ļoti grūti. Bet netradicionālām nekādu problēmu nav, kur naudu dabūt un - piedodiet, tā ir patiesība - uzpirkt Latvijas pilsoņus un nodibināt visu, kas vien ienāk prātā. Prakse šo likuma klauzulu pilnīgi neapstiprināja. Otra lieta. Es personīgi domāju, ka šīs tiesības būtu atstājamas pilsoņiem, bet otra lieta, bez prakses, ir arī tā, ka Eiropas padome viskategoriskākajā veidā iebilst pret valsts iejaukšanos šajā sfērā. Man ir bijušas vairākas sarunas ar Eiropas padomes pārstāvjiem, kuri ļoti lūdza svītrot šo teikumu šādā redakcijā (proti, ka šīs tiesības ir tikai pilsoņiem), jo viņiem nav saprotams, kā apziņas brīvības sfērā likumdevējs drīkst jaukties iekšā. Viena lieta ir tas, ko es domāju, bet otra lieta - kāda ir prakse un kāda ir Eiropas padomes nostāja. Galvenais arguments tomēr ir prakse, ka vecticībnieki un pareizticīgie no tā cieš, bet netradicionālās reliģiskās organizācijas (es šoreiz nesaukšu tās vārdā) - tās necieš, tās, tā teikt, dabū cauri, ko grib. Bet es, godātie kolēģi, kategoriski iebilstu pret nākamo svītrojumu, proti, to, ka tiek svītrots 18 gadu vecums. Ja mēs to svītrojam ārā, tad mēs tiešām saprotam tā, ka jebkura vecuma cilvēks, arī rīcībnespējīgs vecuma dēļ, drīkst dibināt draudzi. Es izklāstīju argumentus un ļoti gribētu, lai kolēģi saprot, par ko ir balsošana. Atgādināšu īsi šo vēsturi: tas noteikums, ka tikai pilsoņiem ir tiesības reģistrēt draudzes, darbojās veselu gadu, bet praksē tas nedeva nekā. Deputāts Ivars Ķezbers, kad apspriedām pavasarī šo likumu, grozījumus Reliģisko organizāciju likumā, iesniedza šo priekšlikumu attiecībā uz Iedzīvotāju reģistru. Šī norma ir saprotama visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Iedzīvotāju reģistrs. Šī norma tika ar sapratni uzņemta gan minētajās divās, ja tā varētu teikt, krievvalodīgo baznīcās, gan arī Eiropas padomē. Tikai mēnesi darbojās. Es ļoti gribētu, lai šie argumenti tiktu ņemti vērā, un ļoti lūdzu kolēģus padomāt, pirms balsot. Es vēlreiz atgādinu, ka es pats visu izdarīju, lai būtu šīs tiesības tikai pilsoņiem, bet es biju spiests atzīt, ka tā bija mana kļūda: praksē tas nekā nedeva. Paldies par uzmanību.".
- 1996_09_05-seq62 language "lv".
- 1996_09_05-seq62 speaker Antons_Seiksts-1946.
- 1996_09_05-seq62 mentions Q211.
- 1996_09_05-seq62 mentions Q193089.
- 1996_09_05-seq62 mentions Q25496595.