Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_09_05-seq276> ?p ?o. }

• 1996_09_05-seq276 type Speech.
• 1996_09_05-seq276 number "276".
• 1996_09_05-seq276 date "1996-09-05".
• 1996_09_05-seq276 isPartOf 1996_09_05.
• 1996_09_05-seq276 spokenAs 78.
• 1996_09_05-seq276 spokenText "Šeit kolēģi centās izanalizēt situāciju, kas būs tad, ja šāds līgums tiks ratificēts, un centās izanalizēt, kā būtu tad, ja šā līguma nebūtu. Es daudzās lietās saviem kolēģiem piekrītu un uzreiz varu sacīt, ka jebkurš cilvēks, kurš sevi daudzmaz uzskata par politiķi, izlems, ka šāda līguma ratifikācija ir vajadzīga, jo pietiek izdarīt kļūdas, kādas izdarīja šīs trīs republikas pirms 50 gadiem, - ka nespēja savstarpēji vienoties ne par tautsaimnieciskajiem līgumiem, ne militārās sadarbības jomā. Es domāju, ka politiķi Lietuvā, neskatoties uz AMOCO līguma it kā neizdevību Lietuvai, nāks pie veselā saprāta un piekritīs šim līgumam ar AMOCO, tāpat arī igauņi, ar kuriem mēs arī esam vienojušies par jūras robežu. Esmu zemnieks, viens no pirmajiem zemniekiem Latvijā 1989. gadā, un arī mans kolēģis Vents Balodis, kas šeit sēž, un varbūt vēl arī Gunta Gannusa... un pārējie... es neredzu, ka šeit kāds zemnieks sēdētu... Neteiksim, ka mēs esam pārāk spēcīgi zemnieki, bet nu uz kājām turamies. Es domāju, ka es izteikšu daudzu zemnieku domas, kuras ir līdzīgas manējām. Tagad es, dabiski, esmu politiķis Saeimā un nevaru vairs tik intensīvi darboties savā zemnieku saimniecībā, tur mans dēls turpina spēcīgi strādāt, paldies viņam par viņa uzņēmību! Zemnieku, tādi kā es un mans kolēģis Vents Balodis, Latvijā, ir krietns daudzums. Es domāju, ka mūs, tā teikt, nenositīs no kājām nekāds līgums - un Baltijas valstu kopējās tirdzniecības līgums jau nu nepavisam. Nekad cauri gadsimtiem latviešu zemnieks, tā teikt, nav nosists no kājām. Veltas bailes tās ir. Vienīgi tad, kad Kiršteina kungs nāk un sāk runāt, - ziniet, tad gan man gribas uzreiz balsot pret... Tas gan ir fakts. Bet, redziet, vēl ir tikai viena nianse. Šeit Liepas kungs ļoti detalizēti izanalizēja situāciju starp trim mūsu republikām un atšķirības saimniekošanas ziņā un klimatiskajos apstākļos. Es varētu pateikt vēl vienu niansi, kas atšķir mūsu republiku no Lietuvas - mūsu dienvidu kaimiņa. Tā ir 10 grādu starpība temperatūras ziņā, starpība klimatiskajos apstākļos. Tātad veģetācijas periods tur ir agrāks. Es nerunāšu par šīm pārējām niansēm, kāda ir situācija Lietuvā, nerunāšu par to, kā viņiem ir saglabājušies visi nobarojamo lopu kompleksi, bet es uzdošu pretjautājumu: kāpēc tad latvieši iznīcināja šos kompleksus? Es zinu, ka bija agrārā reforma jāveic, tādēļ es arī iekļāvos šajā agrārajā reformā, kā zemnieks 1989. gadā. Dabiski, ka Lietuvā nebija Godmaņa valdības, tas arī ir fakts. Un arī Kinnas tur nebija. Nebija tur Kinnas un nebija arī Birkava kunga valdības, kurš slēdza līgumus pa labi un pa kreisi - nekontrolētai preču ieplūdei Latvijā. Un pats paradoksālākais ir tas, ka Veterinārais departaments vispār neatbild ne par ko. Viņš atbild vienīgi tā: es bišķi kļūdījos. Tā viņš atbild par to preču kvalitāti, kuras nāk iekšā Latvijā. Bet mūsu iepriekšējās valdības ir brīvi vērušas durvis pārtikas produktu ieplūdei Latvijā. Un paradoksāli ir arī tas, ka Veterinārais departaments ir Ministru kabineta pakļautībā, kaut gan faktiski tam vajadzētu būt Zemkopības ministrijas pakļautībā, tad varbūt būtu kāda kontrole. Es esmu par šā līguma ratifikāciju, bet, protams, turpmākajā izskatīšanas gaitā - otrajā un trešajā lasījumā - ir jāsaņem no valdības sīki izstrādāts aizsargmehānisms, kā šeit jau minēja kolēģi. Vēl. Es gribu pievērst Ministru prezidenta kunga uzmanību šim jautājumam. Ziniet, es uzreiz nospiestu pogu "par", ja būtu steidzams šis likumprojekts, šodien izlemtu, ja tiktu atdoti atpakaļ lauksaimniecībai domātie kredīti, 59 miljoni, ko izsaimniekoja jeb, precīzāk sakot, izzaga ar daudzu augstu valstsvīru palīdzību, un es domāju to "Lata International", un tur jūs, Šķēles kungs, bijāt, cieši blakus sēdējāt tajā laikā, jūs mani atvainojiet! Un mēs rūpīgi maksājām no visu mūsu nodokļu maksātāju kabatām 9 miljonus katru gadu, ko samaksājām par šīm rupjajām kļūdām. Es vēlreiz atkārtoju, ka mūsu zemniekus, tos, kas tiešām strādā un čakli strādā, nespēj, tā teikt, nosist no kājām arī tas variants, ka nedz Godmaņa valdības laikā, nedz Birkava kunga, nedz Gaiļa kunga valdības laikā nemaksāja zemniekiem par nodoto produkciju - gadiem ilgi. Mēs mēģinājām protestēt visdažādākajos veidos, bet tas bija, tā teikt, kā pret mūri. Es pat domāju, ka šeit vispār nerēķinās nemaz ar laukiem un ar zemniecību daudzi politiķi. Viņi domā - Rīga ir galvaspilsēta, un ar to arī pietiek. Es varu pasacīt tikai to, ka tiešām šis līgums cieši sasaucas ar brīvo zemes tirgu, kā Liepas kungs sacīja. Bet man nedaudz rada bažas šo reorganizāciju vienlaicīgums dažādās sfērās. Notiek, piemēram, robežapsardzības reorganizācija - Robežapsardzības spēku pāriešana Iekšlietu ministrijas pakļautībā, tanī pašā laikā norisinās Valsts ieņēmumu dienesta pārreorganizācija, pārstrukturēšanās, un vienlaikus brīvais zemes tirgus. Vai tikai nebūs vienu mirkli kaut kāds liels haoss, lai noziedzīgās struktūras līdz pašai augšai varētu brīvi gūt peļņu no nelegālas produkcijas ievešanas? Bet es nedomāju, ka tie zemnieki, kas ir spēcīgi, - ka viņi varēs ilgi samierināties. Es šeit dzirdēju no vairākiem deputātiem, ka nu latviešu tauta tiekot gandrīz... bezmaz vai iznīcināta, zemniecība tiekot iznīcināta. Nu nav tas tā! Tā tas nevar būt nemaz! Vai tad tie zemnieki, kas cēlās sevis aizstāvībai, ja nemaldos, 1802. gadā Kauguru nemieros vai "kartupeļu dumpjos" 1841. gadā vai 1891. gadā, galvasnaudas nemieros 18. gadsimta otrajā pusē, - vai tie bija daudz izglītotāki par mūsdienu zemniekiem? Nedomāju. Bet viņiem pietika dūšas un viņi cēlās. Nesen televīzijas raidījumā jūs redzējāt, kā franču zemnieki ieved pilsētā savus liellopus, praktiski aizved līdz Eifeļa tornim... Kā beļģu fermeri un vācu fermeri dedzināja furgonus, kas ienāca iekšā viņu valstīs, tur, kur nebija aizsargāts iekšējais tirgus. Es domāju, ka nevar teikt "hop", iekams mēs neesam grāvim pāri. Ir jāratificē šis līgums, un, jo ātrāk mēs to izdarīsim, jo labāk. Protams, ir jāprasa no valdības stingrs aizsargmehānisms un vienlīdzīga un taisnīga sadale starp šīm republikām. Jo neviens tiešām mums nav sniedzis precīzu situācijas analīzi - ne no Igaunijas, ne no Lietuvas. Tādu es personīgi gribētu redzēt, sīki, detalizēti izstrādātu. Bet es esmu tomēr "par", un es domāju, ka arī visa mana frakcija ir "par", jā, "par" šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies.".
• 1996_09_05-seq276 language "lv".
• 1996_09_05-seq276 speaker Oskars_Grigs-1943.
• 1996_09_05-seq276 mentions Q822919.
• 1996_09_05-seq276 mentions Q211.
• 1996_09_05-seq276 mentions Q4294315.
• 1996_09_05-seq276 mentions Q2660080.
• 1996_09_05-seq276 mentions Q37.
• 1996_09_05-seq276 mentions Q191.
• 1996_09_05-seq276 mentions Q39731.
• 1996_09_05-seq276 mentions Q243.
• 1996_09_05-seq276 mentions Q3498695.
• 1996_09_05-seq276 mentions Q20402120.
• 1996_09_05-seq276 mentions Q646756.