Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_09_05-seq272> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 1996_09_05-seq272 type Speech.
- 1996_09_05-seq272 number "272".
- 1996_09_05-seq272 date "1996-09-05".
- 1996_09_05-seq272 isPartOf 1996_09_05.
- 1996_09_05-seq272 spokenAs 29.
- 1996_09_05-seq272 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie klātesošie! Šeit jau tika lietots vārdiņš "amizants". Mēs patiešām pašreiz atrodamies amizantā situācijā. No tā saucamā politiskā viedokļa, mēs it kā esam iespiesti stūrī un palikuši pēdējie tajā sacensību skrējienā, esam spiesti ratificēt šādu līgumu, jo te ir runa par Baltijas vienotību, par vienādu nostādni pret Rietumiem un pret Austrumiem un par tamlīdzīgiem lielu kategoriju jēdzieniem. No otras puses, mēs to esam spiesti darīt informācijas deficīta apstākļos. Vēl jo vairāk: šis līgums ir pieņemts vai nu informācijas deficīta apstākļos, vai arī ir tendenciozi pieņemts. Viens no diviem. Kad mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā spriedām, vai ratificēt vai neratificēt, atbalstīt vai neatbalstīt, mums bija ļoti daudzi kardināli svarīgi jautājumi, un mēs šos jautājumus uzdevām valdības pārstāvjiem, uzdevām atkārtoti - un ne viens vien deputāts. Bet, kā par brīnumu, neviens - nedz Zemkopības ministrijas pārstāvji, nedz arī citi pārstāvji nav varējuši dot skaidras, kvalitatīvas uz aprēķiniem pamatotas atbildes par to, kāda izveidosies situācija pēc šā līguma noslēgšanas. Visi kā viens atzīst, ka salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm mūsu lauksaimnieki ir neizdevīgākā situācijā, bet neviens nav spējis aprēķināt un pateikt, par cik procentiem zaudēs mūsu gaļas ražotāji, piena ražotāji, cukura ražotāji un tā tālāk, un par cik procentiem iegūs, sacīsim, graudu ražotāji un kā tas integrēsies vienā kopējā ienākumā. To neviens nav spējis pateikt. Acīmredzot vai nu negrib pateikt, vai nevar pateikt, vai informācijas deficīts ir tik dziļš, ka šajā brīdī to nav iespējams pateikt. Bet tanī pašā laikā mūs aicina balsot un ratificēt šādu līgumu! Vai tas ir pareizi? Izskanēja vēl arī tāda argumentācija, ka, lūk, valdība pašreiz strādā un tad, kad būs izstrādāts, lūk, post factum, pēc līguma ratificēšanas... Es domāju, ka tā ir ačgārna kārtība. Vispirms vajag parādīt, kas ir kas, vispirms vajag izstrādāt to, kas ir jāizstrādā kā pamats tāda ļoti nozīmīga lēmuma pieņemšanai. Ja mēs šodien paklausāmies līguma ratifikācijas aizstāvju runās, tad nedzirdam neviena nopietna skaitļa, nevienu nopietnu analīzi par to, kas būs labs un kas būs slikts. Nu kā var bez šādas analīzes pieņemt tik atbildīgu lēmumu, kurā ir vesela tautsaimniecības nozare - lauksaimniecība - iesaistīta, tās nākotne - tuvākā un tālākā! Mēs, kā bieži ir deklarēts, esam zemnieku tauta, un tas ir mūsu identitātes apliecinājums. Par šo tautsaimniecības nozari esam spiesti balsot deficīta apstākļos. Šāda kārtība ir principā noliedzama mūsu valsts vadīšanā. Principā ir noliedzama šāda kārtība! Un šis nav pirmais gadījums. Iepriekšējos gadījumos es neizteicos, bet šoreiz lieta ir tik nopietna, ka nācu, lai šo jautājumu akcentētu un pierādītu, ka tā jau ir sistēma - lūk, "piespēlēt" Saeimai kaut kādu negatavu projektu un tad teikt: "Kungi, mums nav kur atkāpties, balsojiet un uzņemieties to atbildību uz sevis!" Tā ir aplama rīcība. Vēl vairāk: es saskatu šeit ļoti dziļas paralēles ar nākamo jautājumu, kas mums būs jāapspriež, - ar jautājumu par brīvo zemes tirgu, kas arī skar mūsu zemniecības pamatintereses. Nekur nav sacīts, ka, lai mēs ieietu Eiropas savienībā, šīm valstīm ir jābūt iepriekš pabijušām kādā "izmēģinājumu lauciņā", kas būtu, teiksim, Baltijas tirgus, un tā tālāk. Nekur tas nav kā obligāta premisa izvirzīts, un tādēļ ar tādu premisu operēt - tas vienkārši nav nopietni. Neapšaubāmi, ka pašreizējais viedoklis veidojas tāds, ka ražotājs - lauksaimnieks - zaudē, bet iegūst lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs. Te runāja, ka te nav saskatāms protekcionisms, taču es teiktu, ka tā tas nav, protekcionisms ir virzīts uz lauksaimniecības produkcijas pārstrādi. Jo, ja lētā produkcija no Lietuvas ienāk, tad, skaidrs, vinnē tie, kas to šeit pārstrādā un par dārgākām cenām pārdod. Citiem vārdiem sakot: pricipā neesmu pret šādu brīvo tirgu (un ne tikai attiecībā uz lauksaimniecības produkciju), bet vispār es tomēr gribētu atgādināt, ka līdzīgās situācijās katra konkrēta valsts - un it īpaši tā, kura zaudē, šādus līgumus slēdzot, - ļoti nopietni padomā par kompensācijas mehānismu. Kur ir šī kompensācijas mehānisma pamatpremisa, kur ir tas modelis, kādā veidā tiks mūsu zemnieki pasargāti no nevienāda "starta punkta". Šeit runāja skaistus vārdus, ka latviešu zemnieks nav slinkāks un nav lielāks muļķis nekā, teiksim, ārzemju zemnieks. Patiešām - viņš nav nedz slinkāks, nedz mazāk radošs, bet viņš ir jānostāda vienādā "starta līnijā", vienādos priekšnosacījumos, un lai tad viņš parāda savu čaklumu. Nevis tā - informācijas deficīta apstākļos nepārdomāti noslēdzot līgumu, nostādīt viņu sliktākā situācijā un tad slavēt viņa čaklumu un strādīgumu! Tas ir vienkārši nekorekti no to cilvēku puses. Lūk, es nesaskatu te šādu kompensācijas mehānisma modeli, nedz arī garantijas. Un, ja likumprojekts pēc izskatīšanas komisijā nonāk Saeimā uz pirmo lasījumu, tad... Noteikti komisijām ir jāiestrādā šādas garantijas un šāds mehānisms. Tikai tad mēs varēsim pieņemt politisku lēmumu par Baltijas vienotību, vienlaicīgi nenodarīdami pāri latviešu zemniekam, kas ir tik čakls un strādīgs. Tāpēc es ierosinu atdot atpakaļ šādu "jēlu" sagatavi, kāda mums šeit ir likta priekšā, lai komisijas pastrādā, iestrādā šo kompensācijas mehānismu, un tad pieņemsim pēc pusmēneša vai varbūt pēc trim nedēļām, un tad būs pareizs politiskais un arī ekonomiskais risinājums, būs pasargāti mūsu Latvijas zemnieki. Lūk, tāds ir mans ierosinājums, kuru atbalstīt aicinu kolēģus deputātus. Paldies.".
- 1996_09_05-seq272 language "lv".
- 1996_09_05-seq272 speaker Imants_Liepa-1937.
- 1996_09_05-seq272 mentions Q822919.
- 1996_09_05-seq272 mentions Q211.
- 1996_09_05-seq272 mentions Q37.
- 1996_09_05-seq272 mentions Q193089.
- 1996_09_05-seq272 mentions Q39731.