Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_09_05-seq270> ?p ?o. }

• 1996_09_05-seq270 type Speech.
• 1996_09_05-seq270 number "270".
• 1996_09_05-seq270 date "1996-09-05".
• 1996_09_05-seq270 isPartOf 1996_09_05.
• 1996_09_05-seq270 spokenAs 68.
• 1996_09_05-seq270 spokenText "Godājais Prezidij! Godājamie deputāti! Es gribētu šajā sakarā uzsvērt vienu lietu. Salīdzināsim importu un eksportu, kāds iepriekšējos gados mums bija tirdzniecībā ar Lietuvu un Igauniju. Mēs zinām (vismaz oficiālā statistika to rāda), ka attiecībā uz tirdzniecību ar Igauniju, kā rāda pēdējie dati, mums bilance tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm bija pozitīva - par 700 tūkstošiem latu, bet tirdzniecībā ar Lietuvu tā bija negatīva - 500 tūkstoši latu. Kopējā tirdzniecības bilance Latvijā bija pozitīva, bet šī tirdzniecības bilance tiek uzrādīta kontrabandas apstākļos, kad, neatkarīgi no tā, ko mēs šeit lemjam, un no tā, vai mēs cenšamies parakstīt vai neparakstīt, atbalstīt vai neatbalstīt šādus līgumus, kontrabandu no Lietuvas, ja būs šī cenu starpība, mēs pilnībā apturēt nevarēsim. Un, tāpat kā tad, kad lietuvieši ieveda šīs lētākās lauksaimniecības preces, mēs veicinājām tikai korupciju, - tāpat arī tad, ja neratificēsim šo līgumu, nekas praktiski nemainīsies, arī turpmāk šīs preces tiks ievestas. Protams, uzlabosies arī muitas darbība un robežapsardzība un visas pārējās lietas, bet ir daudz dārgāk korupciju un kontrabandu novērst, ieliekot likumdošanā pamatus, kas jau izslēdz pašu par sevi vajadzību pēc šīs kontrabandas un pēc šīs korupcijas muitā. Tāpēc pirmais, ko gribu teikt, ir tas, ka jebkurā gadījumā šā līguma ratifikācija novērsīs tādas parādības kā nelegālu lauksaimniecības preču ievešanu no Lietuvas. Tas ir pirmais. Otrais. Es domāju, šeit neviens nenoliegs, ka Latvija ir maza valsts un nav interesanta ražotājiem. Divarpus miljonu tirgus ir pārāk mazs, un pat tiem spējīgajiem latviešu zemniekiem, kas ražo produkciju daudz lielākos apjomos, vai nu mēs to gribam, vai negribam, ir jāmeklē noieta tirgi ārpus Latvijas. Ja mēs gribam savu produkciju izvest (un Latvija var būt tikai eksportētājvalsts, jo pašu tirgus, kā mēs zinām, ir pārāk mazs), tad mēs esam ieinteresēti panākt, lai pret mūsu ražotājiem, pret mūsu eksportētājiem nepielieto nekādus muitas tarifus. Pateikšu tikai vienu piemēru. Ja Eiropas savienība būtu pielietojusi augstus muitas tarifus pret Latvijas kokapstrādātājiem, mēs Anglijas tirgū nebūtu ieņēmuši trešo vietu, pašreiz apsteidzot Krieviju. Mēs varbūt būtu kādā desmitniekā vai vēl tālāk. Mēs nemaksājam nekādus muitas tarifus, tas dod mums ļoti lielas priekšrocības šajā lielajā tirgū. Astoņu miljonu tirgus, neviens nenoliegs, ir nesalīdzināmi labāks nekā 2,5 miljonu, un 350 vai 370 miljoni ir labāki nekā 8 miljoni. Nākamais arguments. Šeit tika pieminētas Lietuvas subsīdijas. Ko nozīmē - subsīdijas? Subsīdija nozīmē - noņemt algu skolotājiem, noņemt algu valsts ierēdņiem un atdot šo naudu, teiksim, kādas nozares, vienas vai otras nozares, vai produkcijas ražotājiem. Ja Lietuva subsidē lauksaimniecisko produkciju tirgū ar 3,8 miljoniem, vai Lietuva var subsidēt lauksaimniecību tirgū ar 8 miljoniem? Vai Lietuva var subsidēt pārtikas ražošanu tirgum ar 370 miljoniem? Ja Lietuva ir ieinteresēta subsidēt savu lauksaimniecisko produkciju, kuru var lietot Latvijas pārstrādes rūpniecības darbinieki Latvijas pārstrādes rūpniecībā, tad vēl ir jāskatās, kādi ir ieguvumi, kādi ir zaudējumi. Es domāju, ka šajā situācijā, jo pārstrādātā lauksaimnieciskā produkcija vienmēr ir dārgāka nekā jēlvielas, - arī šajā situācijā Latvija var tikai vinnēt. Es gribētu redzēt, kas notiek ar valsti, kas šādos apstākļos varētu ilgstoši subsidēt savu lauksaimniecisko produkciju. Mums tas būtu ļoti izdevīgi. Mēs varētu nepārtraukti atvērt šeit jaunas pārstrādes rūpnīcas lauksaimniecības produkcijai, ja mēs ievestu ļoti lētu produkciju, ražotu šeit ļoti kvalitatīvu pārstrādāto produkciju un varētu to izvest ārā un pārdot. No tā mums ienākumi būtu nesalīdzināmi lielāki. Mēs varētu tikai pateikt paldies par tādu darbību. Vai tiešām Latvijai būtu jābaidās vairāk nekā Lietuvai vai Igaunijai? Vai mums būtu jārēķina un, teiksim, sīki jāizsver, ko mēs iegūstam, ko mēs zaudējam, ja mēs runājam par Baltijas vienotību vai par kopēju ekonomisko telpu? Kas notiks, ja šo līgumu mēs neratificēsim? Apskatīsim šo jautājumu no otras puses. Pieņemsim, ka mēs neratificējam šo līgumu. Es jau pieminēju šeit kontrabandu, korupciju, visas blakusparādības. Bet konkurences apstākļos Lietuva un Igaunija aizies daudz tālāk. Vai tiešām kāds domā, ka pēc gada vai diviem, vai pēc trijiem mums būs vieglāk šāda veida līgumu šeit pieņemt, ja mēs to neizdarīsim šodien? Lietuva un Igaunija šajos konkurences apstākļos kļūs vēl spēcīgākas, viņu lauksaimniecība pārstrukturēsies vēl veiksmīgāk un ātrāk, un tad mums būs daudz grūtāk izdarīt to, ko mēs varam izdarīt pašreiz. Un tas jau ir visu valstu piemērs. Pieminēsim kaut vai bagāto Zviedriju, kura nolēma iestāties Eiropas savienībā galvenokārt tāpēc, ka viņa sāka zaudēt konkurences cīņā! Ja mēs gribam zaudēt šajā konkurences cīņā un ja kāds domā, ka visu laiku varēs turpināties kaut kādi "siltumnīcas apstākļi", tad mēs, protams, varam šodien šo līgumu neratificēt. Šis līgums par tirdzniecību ar pārtikas precēm faktiski ir tikai pirmais solis, jo bieži vien, runājot par sīku izdevīgumu vai skaitot latus, mēs zaudējam simtiem un pat miljoniem latu. Un, es domāju, nākamais solis varētu būt arī Baltijas muitas ūnija. Jo, ja mums ir daži tarifi izdevīgi, piemēram, tirdzniecībai ar Krieviju, tad tas nevar būt apgalvojums, ka nav vajadzīga Baltijas muitas ūnija. Jo mēs zaudējam, kā jau es teicu, miljoniem kapitālieguldījumu tikai tāpēc, ka Rietumu investori negrib ķēpāties ar trīs mazu valstu sarežģītajām robežu sistēmām, muitas kontrolēm un nepārtrauktajiem mēģinājumiem iegūt kaut kādus labumus... un es jau šeit minēju korupciju un visas blakusparādības... Tātad galvenais ir tas, ka 8 miljoni... vienots tirgus, konkurence radīs normālus apstākļus, lai mūsu lauksaimniecība, mūsu zemniecība varētu attīstīties, pārstrukturēties. Mēs paši varētu redzēt, kuri ir spējīgi tajā konkurences cīņā izturēt. Un nākamais solis, protams, varētu būt jau lielāku tirgu meklēšana. Kāpēc šad tad latviešu zemniekus rāda tādus nevarīgus, it kā slimus, tādus, kas it kā nespēj konkurēt? Vai tiešām šeit ir kāds, kas nopietni domā, ka latviešu zemnieks sliktāk saimniekos par lietuviešu vai igauņu zemnieku? Kāpēc ir šāds pesimisms? Un es vēl varētu beigās atbildēt, teiksim, tā tēlaini. Ja, piemēram, Valdmaņa kungs ar pārsistu galvu dzērumā guļ pie Universālveikala ziemā, tad nevajadzētu domāt, ka visi latviešu zemnieki ir līdzīgi un nespēj normāli strādāt. Runājot par Eiropas lietām, Valdmaņa kungs, tāda ir mana atbilde uz jūsu teikto. Tāpēc es aicinu visus: lūdzu, nobalsojiet par šo likumprojektu un atbalstiet to! Paldies par uzmanību.".
• 1996_09_05-seq270 language "lv".
• 1996_09_05-seq270 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1996_09_05-seq270 mentions Q211.
• 1996_09_05-seq270 mentions Q37.
• 1996_09_05-seq270 mentions Q191.
• 1996_09_05-seq270 mentions Q193089.
• 1996_09_05-seq270 mentions Q39731.
• 1996_09_05-seq270 mentions Q159.
• 1996_09_05-seq270 mentions Q34.