Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_09_05-seq265> ?p ?o. }

• 1996_09_05-seq265 type Speech.
• 1996_09_05-seq265 number "265".
• 1996_09_05-seq265 date "1996-09-05".
• 1996_09_05-seq265 isPartOf 1996_09_05.
• 1996_09_05-seq265 spokenAs 68.
• 1996_09_05-seq265 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, augsti godātie deputāti! Jā, protams, šī ir lielā izšķiršanās. Un ne velti Ārlietu komisijas sēdē un Tautsaimniecības komisijas kopsēdē šis līgums starp trijām Baltijas valstīm tika nosaukts par mazo izmēģinājumu Eiropas savienības politikai. Tātad šī ir tā arēna, kur mēs sāksim, kur mēs kaut dažos virzienos piekāpsimies un dažos virzienos varbūt mēs tomēr paturēsim arī savas prasības. Tādēļ strādā triju Baltijas valstu valdības, intensīvi strādā pašlaik, lai izstrādātu visus noteikumus, kādā veidā šī produkcija virzīsies pāri robežai. Protams, bažas ir ārkārtīgi lielas. Arī man viņas ir, un tāpēc es gribētu mazliet paanalizēt šo situāciju, to, kā Latvijas lauksaimniecības preču ražotāji vērtē šo brīvo tirdzniecības līgumu starp trijām Baltijas valstīm. Mazās piemājas saimniecības praktiski ir naturālās saimniecības, kuras saražo sev, saviem ģimenes locekļiem un varbūt aiznes daļu nepārstrādātas produkcijas uz vietējo tirgu. Viņām nav bail no šī līguma. Nav bail, jo viņas darbojas tikai savā vietējā reģionā, un tas neietekmē viņu preču cenu. Ja tagad krējums maksā 50 santīmu burciņā, tad viņš tikpat maksās arī turpmāk, neskatoties uz to, ka Rīgā ieplūdīs varbūt lietuviešu nedaudz lētākais krējums. Tātad tas neattiecas uz mazajām piemājas saimniecībām. Otra grupa, manuprāt, ir lielie un stiprie zemnieki. Tie, kuru lietošanā vai īpašumā ir vairāki simti hektāru zemes. Nu parastās ir saimniecības, kurās ir nedaudz pāri par simts hektāriem."Lauku Avīzē" jūs redzat šīs publikācijas un viņu atsauksmes. Viņiem nav bail no brīvās tirdzniecības līguma starp trijām Baltijas valstīm. Viņi tur redz savas produkcijas noietu. Un trešā kategorija ir pārstrādātāji. Pārstrādātāji, no kuriem vairākums ir šie lielie privatizētie gaļas kombināti, gaida šo līgumu. Viņi gaida, kad legāli stāsies spēkā tās attiecības, kuras viņi tagad kārto nelegāli starp Baltijas valstīm. It sevišķi tie pārstrādes kombināti, kuri atrodas pierobežā. Un vēl pavisam atšķirīgs viedoklis ir patērētājiem. Ja mēs salīdzinām, cik Latvijā ir patērētāju un cik lauksaimniecības preču ražotāju, tad jāsaka, ka patērētāju ir daudzkārt vairāk. Un patērētāju viedoklis ir tāds: mēs gaidām šo līgumu tāpēc, ka tad maznodrošinātajiem, pensionāriem būs lētāka pārtika. No šiem aspektiem skatoties, varētu domāt, ka nav nekādu šķēršļu šāda līguma akceptēšanai Saeimā, it sevišķi tāpēc, ka mēs esam palikuši pēdējie vidiņā starp Lietuvu un Igauniju, un zināmā mērā, ja mēs šo līgumu neparakstīsim, kaut arī mūsu valdības pārstāvji to ir parakstījuši, tad radīsies visai amizanta situācija, jo kā tad realizēs šo brīvās tirdzniecības līgumu Igaunija un Lietuva, ja mēs te vidiņā paliksim? Tas varētu traucēt arī sadarbību visās citās jomās, arī mūsu valstu aizsardzības spēku organizēšanā un pārējās lietās. Arī no šī viedokļa tātad līgums būtu jāatbalsta. Bet ir viens viedoklis, kurš mani mulsina, un es domāju, ka arī daudzus citus šeit zālē sēdošos un daudzus Latvijas Republikā dzīvojošos. Nevar tik ātri pārstrukturēt mūsu saimniecības politiku! Padomju varas laikos zemnieku bija daudz, kolhoznieku vēl vairāk, bet visiem uz letes mums bija tikai tukšums, jo visa prece bija Maskavā, bet zem letes bija "zila" vista. Likās, ka zemniekam tajos laikos vajadzētu būt labi, jo viss tika stingri reglamentēts, rīkots, tirgots un pārdots. Un tomēr cilvēki nebija apmierināti. Bet tagad ir šīs pārstrukturēšanās periods, kad cilvēkiem ir jāmeklē darbs. Cilvēkiem ir jāatrod tā vieta, tā niša, viņam ir jābūt patstāvīgam, viņam jāsāk ražot, un, ja viņš nevar saražot šos graudus šajā rudenī, kad lauksaimniecībai ir tik labi... kad Dievs radījis tādus labus apstākļus lauksaimniecībai, un graudu būs daudz, un visi zemnieki priecājas par šīgada ražu. Bet, ja viņš to nevar izdarīt, ja viņam nav bijusi šī tehnika, ja viņš nav spējis sagādāt kredītus, iegādāt sev tehniku un apstrādāt visu savu zemīti, tad viņam ir jādomā par citu darbu, bet tas ir ļoti grūts periods un to nevar atrisināt vienā dienā. Manuprāt, mums visiem kopā - Saeimai, valdībai un arī pašvaldību pārstāvjiem - ir jādomā tieši par to, kā attīstīsies darbaspēka organizēšana mums attālākajos reģionos, kur tiešām līdz šim vienīgā nozare varēja būt šī lauksaimniecības preču ražošana, un, ja mūsu valdība par to domās tikpat daudz, kā par to domā Lietuvā, piešķirot šīs subsīdijas, tad es domāju, ka viss būs kārtībā. Manuprāt, cerīgs izlikās šis solis, ka par vienu lauksaimniecībā izmantojamo apstrādātas, nevis neapstrādātas zemes hektāru piešķirs subsīdijas. Jā, es domāju, ka tā varētu būt palīdzība tam zemniekam, kas knapi spēj pats apstrādāt savu zemi, kam traktorists jāmeklē no stiprākā kaimiņa. Nu, lūk! Un šādiem pasākumiem vajadzētu būt mūsu acu priekšā un mūsu uzmanības lokā. Un tad vēl es gribu mazliet nomierināt tos, kas klausās šīsdienas sēdi, ka nav jau tā, ka noņemsim visus muitas posteņus un žvīks, žvāks brauks uz vienu pusi un uz otru pusi. Nē, būs šī kontrole! Un tikai pašās mūsu Baltijas valstīs ražota produkcija varēs tikt brīvi apgrozīta starp trim Baltijas valstīm. Un, ja šī produkcija tikai tiek pārsaiņota vai kā citādi vienkārši pārsaukta, bet izejvielas tiek iepirktas ārzemēs, tad to nokārtot paredz mūsu nākošais šodienas sēdē apspriežamais likumprojekts. Un tādā gadījumā tā netiek uzskatīta par mūsu Baltijas valstīs ražotu preci un šāda tirdzniecība negūst nekādas īpašas priekšrocības. No šī viedokļa skatoties, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un kārtīgi padomāt par to, kā mēs palīdzēsim tiem saviem zemniekiem, kuri vēl līdz šim nav atspērušies. Ja mēs būtu no 1990. gada sākuši taisnīgi piešķirt kredītus, lai zemnieks varētu uzsākt savu ražošanu, tad es domāju, ka šodien mēs vairs par tādām šaubām nerunātu. Diemžēl šis posms mūsu vēsturē ir bijis, bet nedrīkst pieļaut, ka tas atkārtotos. Tātad atbalstīsim šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!".
• 1996_09_05-seq265 language "lv".
• 1996_09_05-seq265 speaker Anna_Seile-1939.
• 1996_09_05-seq265 mentions Q822919.
• 1996_09_05-seq265 mentions Q211.
• 1996_09_05-seq265 mentions Q649.
• 1996_09_05-seq265 mentions Q2660080.
• 1996_09_05-seq265 mentions Q37.
• 1996_09_05-seq265 mentions Q191.
• 1996_09_05-seq265 mentions Q193089.
• 1996_09_05-seq265 mentions Q39731.
• 1996_09_05-seq265 mentions Q8436.