Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_09_05-seq263> ?p ?o. }

• 1996_09_05-seq263 type Speech.
• 1996_09_05-seq263 number "263".
• 1996_09_05-seq263 date "1996-09-05".
• 1996_09_05-seq263 isPartOf 1996_09_05.
• 1996_09_05-seq263 spokenAs 131.
• 1996_09_05-seq263 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Augsti godātais premjerministra kungs! Godātie deputāti! Es runāšu savā vārdā, nevis frakcijas vārdā, jo, lai runātu kaut kādas grupas cilvēku vārdā, tam šis brīdis ir pārāk atbildīgs, pārāk nopietns un pārāk sarežģīts. Nevar vienpusīgi pieņemt kaut kādu cilvēku viedokli un izteikt to kā vienu viedokli, jo tad arī atbildība gulstas uz šo vienu cilvēku, bet es domāju, ka šinī gadījumā katram deputātam ir jāizvērtē atbildība savu vēlētāju priekšā, lai izvērtētu situāciju. Bez emocijām runājot, es piekrītu Zaščerinska kungam, ka politiskajam un ekonomiskajam izvērtējumam ir jābūt. Politiskais izvērtējums, es domāju, šodien tika dots ļoti pilnīgi gan ar emocijām, kurām arī es nepievienojos, gan bez emocijām, kas bija lietišķs. Un bija arī komisiju viedokļi un tā tālāk. Neapšaubāmi, mani mazliet mulsināja tas, ka trīs Baltijas valstis nevar vienoties ekonomiskajā koppolitikā. Noteikti tas ir vajadzīgs! Mani mulsina arī tas, ka, teiksim, kaimiņi ceļ milzīgus muitas punktus un nevar vienoties par kopēju sadarbību šinī jomā, jo nevar vienoties par vienotām cenām. Un tagad pavērtēsim, vai, sastādot šo līgumu, mēs esam jau sākuši uz to iet? Muitas punkti pastāv, cenas pastāv dažādas, bet mehānismu, kā vienoties par šo, teiksim, ekonomisko sadarbību, pagaidām nav. Ekonomiskā ziņā, teiksim, varu pateikt ļoti vienkārši: jā, pareizi, arī lietuviešiem nepietiek graudu. Lietuvieši uz vienu iedzīvotāju šobrīd ražo 538 kilogramus. Ja vajag, tad ap tonnu civilizētā valstī ražo. Tātad lietuviešiem pašiem būs jāieved graudi vai nu cūkgaļas veidā, vai liellopu gaļas veidā, vai piena veidā, vai tīrās maizes veidā. Būs jāieved! Bet mums šis rādītājs ir 286. Tātad mums būs jāieved divreiz vairāk. Un arī vai nu maizes veidā, vai gaļas veidā, vai piena, vai kāda cita produkta veidā. Līdz ar to, par ko tas liecina? Viņiem nav sagrauta ražošanas bāze, viņi var daudz straujākos tempos kāpināt ražošanu, Nr. 17-MC un mēs būsim neizdevīgā situācijā. Konkurences cīņā uzvar stiprākais, bet stiprumu var vērtēt pēc tā, kādi ir pamatfondi. Mūsu rīcībā šodien nav nekādu ziņu par pamatfondiem, kas ir Lietuvas rīcībā, mūsu un Igaunijas rīcībā. Tātad nav zināmi starta apstākļi. Nav zināmi arī, teiksim, citi ekonomiskie apstākļi. Mēs tikai sakām, ka tur ir lētāki energoresursi, ka tur nodokļu politika ir elastīgāka, ka tur ir subsīdijas un tā tālāk. Var jau būt, ka šie kritēriji būs noteicošie, bet es domāju, ka noteicošais būs tas, kā mēs varēsim attīstīt tālāk ražošanu. Pavērtēsim kaut vai tā. Mēs, Tautsaimniecības komisija, otrdien bijām "Canadian Agra" Dobelē, saimniecībai ir 1500 hektāru Zemgales labākās zemēs, labs nodrošinājums ar tehniku. Neteikšu, ka tā ir modernākā tehnika, jo mūsu rīcībā ir bijusi arī modernāka tehnika. Tur ir labas tehnoloģijas, bet vidējas ražas priekš Zemgales - 5 tonnas nav pārāk liela raža Zemgalei, un viņi, kad mēs tirzājām tālāk jautājumu par to, kādai tad jābūt platībai, jo viņi strādā ar zaudējumiem... Pagājušogad apmēram 60 000 bija zaudējumi, specializējoties tikai graudaugu ražošanā, kas ir viena no kultūrām, kura vismazāk prasa gan darbaspēka patēriņa, gan finansu patēriņu. Un, ja jau viņiem šinī sfērā ir zaudējumi, tad ko viņi darīs tālāk, ja viņi ražos, kā Zemgalē, cukurbietes, nodarbosies ar lopkopību, kas Latvijā ir tradicionālā? Jo citādi kaut kas ir jāieved - vai nu gaļa, vai piens ir jāieved. Ja tikai ar graudiem nodarbojas un ja jau viņiem ir neretabla šī te nozare, tad ko tas nozīmē? Viņi saka: mums vajag 3000 hektāru 1500 vietā. Vai tad mēs iesim atpakaļ uz muižām un sagrausim savu nacionālo sapni par zemnieku saimniecībām? Acīmredzot to mēs nedrīkstēsim darīt un nevarēsim izdarīt, jo neviens... mums to arī zemnieki paši neatļaus. Tātad jautājums ir jārisina citādā plāksnē - kā ar valsts atbalsta politiku risināt šos jautājumus. Šobrīd šī politika mums ir vairāk nekā neskaidra, tā kā ekonomiskā plāksnē šie jautājumi nav atrisināti un nav... Var jau būt, ka viņi arī ir atrisināti, bet mēs vienkārši to nezinām. Kā Grinovska kungs teica, ministri ir parakstījuši protokolu, ir vienošanās, bet tad, kad mēs izskatījām frakcijā šo jautājumu, kad mēs to izskatījām Tautsaimniecības komisijā, neatbildēti palika vairāki, daudzi, jautājumi no Zemkopības ministrijas puses, jo es politiskus pierādījumus nepieņemu, mani interesē tikai ekonomiskie pierādījumi un tā tālāk, teiksim, kā tad tālāk rīkoties un kā tālāk virzīties... Nav zināms arī aizsardzības mehānisms, ja mēs būsim šajos pamatjautājumos kaut kur kļūdījušies. Es to lūdzu Tautsaimniecības komisijai un premjerministram. Un tā līdz šai dienai mēs atbildes neesam saņēmuši, tā ka mēs nezinām, kā mēs aizsargāsimies. Tas, ka šī jautājuma virzība ir pozitīva, pret to neviens neiebilst. Un Kaula kungs, kā jau te noziņoja, neiebilda, bet tikai, ja pateica vienu, tad vajadzēja pateikt visu, to, ka viņš paredzēja divu līdz trīs gadu ilgu pārejas periodu un desmit jautājumus, uz kuriem bija jārod atbilde, kā to regulēt. Tā ka tas jau tad dotu tuvāku rezultātu. Un, lai neizplūstu garās runās, es domāju, ka mans viedoklis ir tāds, es gribu izteikt tādu priekšlikumu: šis likumprojekts ir jāatgriež atpakaļ komisijām. Komisijām ir jāizvērtē, ekonomiski jāizvērtē, un jāprognozē lauksaimniecības attīstība brīvā tirgus apstākļos Baltijā. Ja tas mums rada pozitīvu virzienu - nekādu iebildumu. Ja tas mums rada kādas šaubas - tad mums ir jāmeklē ceļi, kā šīs šaubas, teiksim, nu vai noregulēt, vai novērst, vai kompensēt. Nu nevar taču pieļaut, ka mēs iztaisām otru privatizācijas jūkli, ka zemnieks, kas ir atspēries, atkal zaudē ticību. Es domāju, ka šobrīd, braucot Liepājas virzienā, mēs redzam apartus tīrumus, cilvēki gatavojas sēt ziemājus, un praktiski aizauguši lauki ir tikai pa kādam. Bet pabrauciet uz Latgales pusi - vairāk par pushektāru apstrādātas zemītes mēs tur neredzam. Līdz ar to mēs varam šo, teiksim, saukt par neizdevīgo, bet arī šādu grūtāku reģionu nevar atstāt bez cerības. Tāpēc es ierosinu šādu priekšlikumu. Tas nav frakcijas ierosinājums, jo komisijā es nobalsoju par likumprojekta virzību uz pirmo lasījumu, bet tagad, iztirzājot un uzklausot visas puses, redzam, ka nav ekonomiska pamatojuma. Ja šāds pamatojums būs, mēs balsosim visi "par".".
• 1996_09_05-seq263 language "lv".
• 1996_09_05-seq263 speaker Edgars_Bans-1936.
• 1996_09_05-seq263 mentions Q211.
• 1996_09_05-seq263 mentions Q37.
• 1996_09_05-seq263 mentions Q191.
• 1996_09_05-seq263 mentions Q39731.